TTT fenomens Eirolīgā: lielāka uzticība vietējām spēlētājām

FIBA Eirolīga ir globāls turnīrs – šosezon tajā sacenšas apmēram 100 ārzemju spēlētāju. Tas nozīmē, ka vidēji sezonā viena kluba algu sarakstos ir vismaz sešas leģionāres. Ņemot vērā, ka transfēru logi ir atvērti pēc Jaunā gada, bagātākie klubi aktīvi pastiprinās arī janvārī.

Dažas komandas savās rindās pārbauda septiņas, astoņas un pat deviņas ārzemnieces, kā noticis ar “Castors Braine”. Beļģijas čempioņu pieteikumā pabijušas divas spēlētājas ar britu pasēm, divas amerikānietes, spāniete, igauniete, krieviete, grieķiete un kanādiete.

TTT draudīgākās pretinieces un B grupas līderes “Dynamo Kursk” šosezon izmēģinājušas astoņas viesspēlētājas. Pasaules čempione Tīna Čārlza atbrauca peļņā uz diviem mēnešiem. Breanai Stjuartei un Natašai Hovardai ir ASV pases. Epifānija Prinsa naturalizēta Krievijā, Kvanitra Hollingsvorta – Turcijā.

Ierobežojums ir viens – pieteikumā nedrīkst būt vairāk par divām spēlētājām, kurām nav derīgas Eiropas pases. Realitātē klubi vismaz 15 gadus apiet ierobežojumu, piešķirot ārzemniecēm vietējo basketbola pilsonību. Bieži sastāvos – kā augstākminētajā piemērā – ir četras amerikānietes, no kurām divas ir “eiropietes”.

TTT uz konkurentu fona izceļas ar uzticību vietējām spēlētājām. Latvijas čempioņu sastāvā ir vismazāk – divas ārzemnieces. Tāda politika klubam ir jau ilgi. Piemēram, 2016. gada sezonā TTT rindās spēlēja divas leģionāres – Sidnija Kārtere un Kristena Mena.

Nākamajā, 2017. gada sezonā, rīdziniecēm bija trīs ārzemnieces – Kārtere, Aiša Sazerlenda un Giedre Labuckiene. Arī pērn leģionāru skaits nepārsniedza trīs – Mārtiņš Zībarts, uz komandtiltiņa nomainījis Aigaru Neripu, vēlējās sastāvā redzēt Šeju Pediju, Aliju Malotu un Azaniju Stjuarti.

Ņemot vērā gaidāmo Eiropas čempionātu – Rīgā spēles notiks no 27. jūnija līdz 1. jūlijam – TTT nolēma pastiprināties ar vietējām spēlētājām. Klubs parakstīja līgumus ar Kristīni Vītolu, Aiju Brumermani un Ditu Rozenberga. Klāt nāca tikai viena ārzemniece – Aivija Slotere.

Sastāva stabilitāte un uzticēšanās vietējām spēlētājām kļuvusi par vienu no Rīgas komandas panākumu stūrakmeņiem. Salīdzinot visus Eirolīgas klubus, redzams, ka TTT rindās pašu izaudzināto spēlētāju ieguldījums ir vislielākais.

Eirolīgā ir četri klubi, kuros vietējās basketbolistes pavada laukumā vairāk nekā 50% spēles laika – divi no Francijas, pa vienam no Latvijas un Grieķijas. Rīdzinieču rindās ārzemnieces spēlē vidēji 31% pieejamā laika, kamēr pārējās komandās šis rādītājs nav mazāks par 37%.

Minūtes (% no laika, visi dati 2019. gada 30. janvāra rītā)

P.S. Eiropas spēlētājas ar divām pasēm pieskaitītas vietējām spēlētājām.

Sešpadsmit klubus var iedalīt dažādās kategorijās – 1) superklubi, 2) klubi no valstīm ar spēcīgām nacionālajām līgām, 3) spēcīgi klubi no valstīm ar vājiem čempionātiem. Dažreiz minētās kategorijas pārklājas pēc formulas 1+2 vai 1+3, taču ne visi spēcīgie klubi dēvējami par superklubiem.

TTT rindās vietējās spēlētājas gūst 63,3% no komandas punktiem Eirolīgā. Līdzīgi kā ar minūtēm, vairāk nekā 50% punktu sakrāj vēl trīs klubu “pašmāju audzēknes”, taču pārējās 12 komandās vietējo ieguldījums nepārsniedz 40%.

Punkti (% no kopējā skaita)

Eiropā ir vismaz trīs nacionālie čempionāti, kuros pieprasījums pēc vietējām spēlētājām pārsniedz piedāvājumu – Turcija, Krievija un Polija. Klubi nevar nokomplektēt konkurētspējīgus sastāvus tikai no pašmāju audzēknēm, tādēļ 1) pārmaksā vietējām, 2) iegādājas daudz ārzemnieču.

Atlēkušās bumbas (% no kopējā skaita)

Vienīgā no piecām aplūkotajām kategorijām, kurās TTT vietējās spēlētājas neieņem pirmo vietu proporcionāli atvēlētā laika ziņā, ir rezultatīvās piespēles. Neraugoties uz to, latviešu basketbolistes tik un tā izdara divas trešdaļas komandas piespēļu.

Rezultatīvas piespēles (% no kopējā skaita)

Savelkot kopā visas galvenās kategorijas – minūtes, punktus, atlēkušās bumbas un piespēles – Eirolīgā ir pieci klubi, kuros vietējo spēlētāju ieguldījums sasniedz vismaz 40%. Trīs no šiem klubiem ir Francijā, pa vienam – Latvijā un Grieķijā.

Efektivitāte (% no kopējā skaita)

TTT dara lielu darbu, uzticoties un attīstot vietējās spēlētājas. Kadetu un junioru komandu darbība kluba sistēmā ļauj cerēt, ka līdzīga basketbola attīstības politika tiks īstenota arī nākotnē.