Bankevics: Ārzemēm vēl pienāks laiks

Vakar zaudējāt „Kalev/Cramo” Tallinā. Kā gāja un kas pietrūka, lai uzvarētu?
Igaunijā jau spēles vienmēr bijušas smagas, un spēles izbraukumā kā tādas ir grūtas. Praktiski nespējām tikt galā ar viņu garajiem spēlētājiem un, protams, arī paši neizmantojām savas iespējas. Beigās kaut kas nedaudz pietrūka.

Iepriekšējā spēlē uzvarējāt "Ķeizarmežu", pats nospēlēji tikai 12 minūtes. Kāpēc tā?
Spēles sākumā izvirzījāmies vadībā, un treneris vairāk deva spēles laiku jaunajiem spēlētājiem. Savukārt tiem, kuriem pirms tam bijusi lielāka slodze spēlēs, tiem deva iespēju atpūsties. Jau pirms spēles treneris teica, ka, ja būs liels pārsvars, tad vadošie spēlētāji spēlēs mazāk, lai dotu iespēju jaunajiem sevi pierādīt.

Cik viegli vai grūti ir noskaņoties spēlēm pret pastarīšiem?
Pret visām komandām mums ir jānoskaņojas pilnīgi vienādi, ko arī uzsver treneris un ko arī es daru. Šogad viss ir kā ar bitēm, līmenis ir ļoti izlīdzinājies, salīdzinot ar citiem gadiem un neko nevar zināt vai paredzēt. Kāda it kā spēcīgāka komanda zaudē kādai varbūt vājākai un otrādi. Līmenis ir daudzmaz izlīdzinājies. Jāspēlē ir ar simts procentu atdevi, citādi rezultātu nebūtu.

Sezonas sākums komandai izdevās labs – izdevās līdzīgi cīnīties ar ASK, "Rytas" un pat uzvarēt "Žalgiri". Ar ko tas skaidrojams?
Manuprāt, komanda ir labi nokomplektēta, mums ir labi spēlētāji. Cīnāmies ar pilnu atdevi visas 40 minūtes katru spēli, iespējams, kāda no komandām mūs nenovērtē un, protams, arī veiksmes faktors sportā kā tādā nav mazsvarīgs.

Kādas izjūtas vinnēt "Žalgiri"?
Protams, patīkami ir uzvarēt Eirolīgas komandu, lai arī kādas finansiālās problēmas viņiem būtu vai nebūtu. Tāpat tā ir liela komanda, viņi bija pilnā sastāvā, bet tāpat cīnījāmies un izcīnījām uzvaru. Izjūtas, protams, bija ļoti labas.

Sezonas sākumā izteikts līderis bija Ronalds Klārks, taču tad nedaudz apdzisa...
Sākumā, kad viņš atnāca, neviens viņu īsti nezināja, un varbūt šis faktors viņam nedaudz palīdzēja. Tagad varbūt viņam nedaudz grūtāk, jo uz viņu pretinieku komandas sāk vairāk koncentrēties un zina jau aptuveni, kā un ko viņš dara. Iespējams, tāpēc vairs nav tik spilgtu spēļu, bet, godīgi sakot, man to grūti pateikt.

Pašam savukārt sezonas otrajā pusē, šķiet, labāk sācis iet. Uz sezonas sākumu vēl nebiji pilnībā gatavs?
Sākumā treniņi bija krietni grūtāki, līdz ar to varbūt uz sezonas sākumu nebija fiziski labākā kondīcija, jo arī visu vasaru biju diezgan daudz laika pavadījis trenējoties. Trenējos pie Latvijas otrās izlases. Domāju, ka vasarā ieguldītais darbs sezonas otrajā pusē, kad spēki varbūt citiem sāk izsīkt, atmaksājas. Parādās, ka vasarā ir strādāts. Parasti sezonas sākumā var spēlēt uz svaigumu, bet sezonas otrajā pusē jau parādās, vai laicīgi ir ielikta bāze.

Esat pēc vecumiem diezgan jauna komanda. Jūs ar Agni Čavaru abi jau bez maz vai veterānu lomā. Kā tev patīk šāds modelis un ko vari teikt par jaunajiem?
Jā, mēs jau smejamies, ka, ja nebūtu Sandis [Amoliņš] un Ronijs [Klārks], tad vidējais komandas vecums būtu 21 gads. Tomēr arī kādu pieredzējušu spēlētāju vajag komandā. Visi čaļi esam jauni, treniņos strādājam ar simts procentu atdevi, katrs grib sevi pierādīt. Domāju, ka tas arī ir labi, jo jādod iespēja arī jaunajiem, un, manuprāt, mūsu komandā šāda sistēma strādā labi. Piemēram, [Oskars] Virsis un [Māris] Ziediņš. Viņiem tiek dota iespēja un ne tikai Latvijas līgā, bet arī Baltijas līgā, kas ir lieliska pieredze.

Kāpēc Džerids Loids nenoturējās komandā, tavuprāt?
Sākumā treneris uzskatīja, ka viņš varētu palīdzēt un pastiprināt mūsu komandu, bet viņš arī bija tāds pats metējs, kā visi pārējie mēs komandā. Arī Rinalds [Sirsniņš – pamata saspēles vadītājs - A.S.], lai arī atdod daudz piespēles, tomēr arī ir tendēts uz mešanu. Acīmredzot viņš neiederējās mūsu komandas modelī, varbūt ir kādi citi iemesli, īsti nezinu. Tagad viņam jau cita darba vieta, spēlē citā komandā, tā kā...

Cik liela interese par tevi vasarā bija no citiem klubiem un kāpēc izvēlējies tieši Valmieras variantu?
Bija šādi tādi varianti, kuri man šķita interesanti, taču aprunājos ar treneri, un viņš teica, ka vēl neesmu pilnībā gatavs doties uz ārzemēm, ka man vajadzētu vēl kādu gadu paspēlēt Latvijā, gūt pārliecību par sevi, būt mentāli stipram, jo, kā nekā, esmu jauns un man labāk ir spēlēt, nevis kaut kur, varbūt pat par lielāku naudu, sēdēt uz soliņa. Domāju, ka ārzemēm vēl pienāks laiks.

Kāda tad īsti bija situācija ar to "Baronu", kas izraisīja diezgan lielu ažiotāžu?
Nu... es tā negribētu neko teikt šajā sakarā. Kas bija, tas bija. Tāpat esmu tur, kur esmu un kur man ir jābūt – Valmierā. Kaut kāda interese jau parādās ik pa laikam, tāpat bija pagājušajā sezonā, bet ne tāds variants, ka man jau liek galdā līgumu un saka, še, ņem un paraksti. Vienkārši painteresējās, un tas arī viss.

Vai esi domājis jau par nākamo sezonu, varbūt jau izskatījis kādus variantus? Ārzemes vai Latvija?
Tad jau redzēs, nekad neko nevar zināt. Vēl pie tam pie šīs situācijas, kas tagad ir Latvijā un patiesībā jau visur Eiropā. Jāskatās. Kad kāds kaut ko piedāvās, tad izvērtēšu. Tagad neko neplānoju un domāju tikai par to, kas notiek tagad, nekur citur lieki neiedziļinoties.

Vai "Valmiera" var vēlreiz uzvarēt "Žalgiri"?
Viss ir iespējams (smaida). Viņiem arī ir krīzes situācija, daudzi ir aizgājuši, visādi var būt.

Pagājušajā sezonā uzvarēji Baltijas līgas trīspunktu metienu konkursā. Šogad piedalīsies LBL trīspunktu konkursā?
Pagaidām vēl grūti teikt. Treneris teica, ka kādam ir jāmet un lai izlemjam paši. Teica, ka es varētu aizstāvēt savu pagājušā gada Baltijas titula godu, bet vēl nezinām. Mums tomēr visa komanda ir metēji, jebkurš varētu piedalīties, varbūt izņemot [Aivenu] Eliotu. Tāpat arī dankos nevar vēl zināt – Ronijs domā, ka varētu piedalīties, bet arī Agnis [Čavars] grib, varbūt es (smejas). Ronijs teica, ka izdomās, kādus varētu taisīt, jo mums viņš stāsta, ka var izdarīt gandrīz visu – kaut ko esam redzējuši, kaut ko neesam (smejas). Ja viņš būs gatavs, tad viņš ies.

Vasarā trenējies ar otro izlasi. Kādi iespaidi?
Vairāk gāju ar domu, lai gatavotos nākamajai sezonai. Trenējos ar izlasi, bet tai pašā laikā jau sāku gatavoties sezonai. Vairākums bija mani vienaudži, daži varbūt nedaudz vecāki, visi labi spēlētāji un nav ne vainas uzspēlēt viens pret vienu, divi pret divi vai izmest metienus – viss nāk tikai par labu. Ja tieku uzaicināts, tad ar lielāko prieku ieradīšos un piedalīšos. Treneris Trajkovičs – viņam patīk vairāk vērst uzmanību uz niansēm, rādīt un stāstīt. Biju Itālijā Trevīzo nometnē, un arī tur treneri stāstīja un rādīja, kā jādriblē, kā jādod piespēle – it kā to, ko jau tu zini, bet atkārtošana zināšanu māte. Piemēram, spēle darbošanās ar kreiso roku vai spēle tikai uz postu [groza apakšā - A.S.], bet tas jau man pašam nāk tikai par labu. Man patīk darboties un, ja ir cilvēki, kas palīdz attīstīties, tad ir OK. Ar otrajā izlasē pavadīto mēnesi esmu ļoti apmierināts un, ja būtu vēl iespēja, noteikti to darītu atkal.

Vasarā piedalījies kā treneris sporta aģentūras "3 punkti" basketbola nometnē. Tas nozīmē, ka sāc jau iezīmēt to, ko varētu darīt pēc spēlētāja karjeras beigām?
Arī, nenoliedzu, ir tāda doma. Bet tā kā pašreiz esmu basketbolista karjeras sākumā, es tā ceru vismaz (smejas), tad vēl laiks ir. Man patīk strādāt ar mazajiem, parādīt, ko es daru, kā trenējos, ko treneris iesaka. Ja mani uzaicina, kāpēc gan nepiekrist aizbraukt patusēties ar foršiem cilvēkiem, parādīt mazajiem, ko māki, ko nemāki, uzspēlēt – ideāli. Ja ir laiks, tad kāpēc gan ne. Arī nākamgad esmu gatavs iet un palīdzēt, jo tas patiešām rada prieku.