Basketbola situācija ir stabilāka, nekā pirms gada

Godātie Basketbola savienības biedri!

Jau pirms gada minēju, ka esmu nolēmis pamest LBS prezidenta amatu pirms termiņa un savu solījumu pildīju.

Šodien ievēlēsim jauno prezidentu no diviem kandidātiem. Vienlaikus, atbilstoši LBS statūtiem, LBS Padome turpina pildīt pienākumus un tiks pārvēlēta kārtējā sapulcē, kurai jānotiek līdz 27.septembrim. Valde pamatā ir darba spējīga, bet, protams, jaunievēlētais prezidents var likt priekšā izmaiņas tās sastāvā.

Kādā situācijā esam? Domāju, ka grūtākais punkts bija pagājušais gads, kad nācās veikt konsolidāciju, kā visā valstī. Daudz kas tika izdarīts. Gads nebija tik labs finansiāli un to juta arī izlases, bet, salīdzinoši ar citiem sporta veidiem, tas bija apmierinošs. Esam pieņēmuši sabalansētu 2011.gada budžetu. Protams, jāstrādā, lai to izpildītu. Gada lielākais pasākums būs pasaules U19 čempionāts Latvijā. Izskatās, ka gan valdība, gan Liepāja, gan Valmiera, gan Rīga savu pienesumu ir devušas.  Arī LBS ir attīstījusi savu kapacitāti darbā ar sponsoriem. Nav vairs treknie gadi, bet izskatās, ka čempionāts varēs notikt. Protams, jāturpina darbs ar pilsētu domēm. Tātad fons, uz kāda jaunais prezidents sāks darbu nav lielisks, bet ir stabils un labāks nekā pirms gada.

2007.gadā LBS pieņēma savu attīstības programmu: Latvijas basketbola sasniegumi – Latvijas lepnums. Nedaudz pakavēšos pie katras sadaļas.

Pirmā – konkurētspējīgu spēlētāju sagatavošana. Skaidrs, ka 10-12 gados par agru noteikt, kurš kļūs par izcilu basketbolistu. Tāpēc svarīgi, lai basketbols briestošajai personībai palīdzētu kļūt par krietnu cilvēku. Lai šo mērķi sasniegtu, LBS uzsākusi vairākas labas iniciatīvas - mācībās labāko basketbolistu sveikšanu,  Talantu nedēļu, kuras laikā līdzās basketbola prasmei iespējams parādīt arī citus talantus, pasākums jaunāko klašu spēlētājiem Basketbols aicina. Tomēr visā programmā uzsveram, ka treneris ir visa sākums un pamats. Svarīgi, lai to apzinātos visi treneri, kuri audzēkņiem mācītu gan basketbolu, gan dzīves izpratni. Esmu pateicīgs daudziem jaunatnes treneriem par viņu veikumu, taču jāatzīst, ka tikai daļa saredz ceļu, kā no algota darbinieka kļūt par izcilu speciālistu, kurš ar savām zināšanām, intelektu un attieksmi spēj uzrunāt mazos censoņus un veidot lielās zvaigznes.

Jāatzīst kārtība, kad treneris strādā piecos darbos , lai nopelnītu iztiku ģimenei, sevi pierādījusi kā maksimāli neefektīva. Izglītības un zinātnes ministrijai tika iesniegti LBS priekšlikumi par uzlabojumiem jaunatnes sporta administratīvajā pārraudzībā, piedāvājot arī risinājumus darba samaksas sistēmas sakārtošanai. Diemžēl ekonomiskās krīzes apstākļos ministrijai nepietiek konsekvences šo pilotprojektu īstenot. Esmu pārliecināts, ka ar valsts un pašvaldību atbalstu, ar nopietnu sistēmas auditu, politisko gribu un administratīvo kapacitāti, treneru atalgojuma jautājumu ir iespējams sakārtot. Ceru, ka tuvākajā nākotnē LBS izdosies vienoties ar valsts institūcijām par jaunatnes basketbola administratīvās pārraudzības pārņemšanu, saņemot tam arī attiecīgu finansējumu. No jaunatnes basketbola lielā mērā atkarīga basketbola piramīdas pārējo daļu veiksmīga funkcionēšana.

Tomēr arī pašiem treneriem savā izaugsmē jākļūst atvērtākiem pasaulei, ne tikai daloties labajā, kas mums ir, bet arī intensīvi uzņemt derīgo, kas ir ārpus Latvijas. Tāpēc svarīga ir ārzemju speciālistu iesaiste. Mācoties varam kļūt vispusīgāki, ja vien šīs iespējas izmantosim. Mani un daudzus citus nepamierina situācija, ka 18-22 gadu vecumā mūsu jaunie talanti, kas pietiekoši labi startējuši jaunatnes čempionātos, pēc tam nekļūts par izciliem basketbolistiem.

Latvijas komandu sasniegumi. Eiropā esam pirmajā desmitniekā, jo jauniešu un sieviešu valstsvienības sasniegumi pavelk uz augšu vīriešu valstsvienību. Varam palikt, kur esam, bet ir iespējas tiekties augstāk. Ņemot vērā vēsturiskos panākumus, ir pamatoti izvirzīt mērķi būt starp labākajām Eiropas valstīm. Taču tad pašai basketbola sabiedrībai ir jābūt gatavai pārmaiņām saimniecības pilnveidošanai.

Dažādi vērtētais serbu speciālists Kosta Jankovs palīdzēja veikt Latvijas basketbola sistēmas analīzi. Viņa priekšlikumiem bija komplekss raksturs ar mērķi izveidot vienotu piramīdu, lai piesaistītu vairāk bērnu un līdzekļu, lai būtu vairāk spējīgu treneru. Jāatceras bijušā LBS viceprezidenta Viļa Krištopana teiciens: „Nebaidies no lieliem izdevumiem, baidies no maziem ienākumiem.” Varbūt konkrētā piesaiste bija par ātru, tomēr manuprāt labāk ir kaut ko darīt, nekā gadiem redzēt problēmas un neko nedarīt.

Protams, daži uzreiz paziņoja, ka „serbu mafija pārņem Latviju” un „es visu mūžu cīnījos ar serbiem un darīšu to līdz mūža galam”. Šai ziņā atļaušos nelielu atkāpi. Tūlīt pēc izlozes Lietuvā avīzē lasu: „ Ar serbiem spēlēt vispār nav iespējams, jo Serbijā basketbolistu vairāk, nekā mums iedzīvotāju.” Iesēžos auto, ieslēdzu radio un klausos: sestā vieta grupā garantēta, mačā ar serbiem mērķis būs mīnus 30 punkti un vispār – kāpēc  braukt uz Šauļiem skatīties? Varbūt vajadzēja kaut kur tālāk spēlēt...” Klausoties šos, teiksim, „eksperta komentārus, man tomēr gribētos atgādināt, ka šovasar Lietuvā pilnā zālē 10 000 skatītājiem stāvot klājās skandēja Latvija, Latvija pēc Latvijas U18 izlases uzvaras pār Serbijas komandu. Starp viņiem simti bija latvieši, bet pārējie tūkstoši – lietuvieši. Puiši teica, ka gribētos tādu atbalstu saņemt arī pasaules čempionātā Latvijā. Jā, ar serbu speciālistiem dažkārt jātrenējas grūtāk, nedrīkst iet uz tusiņiem, nevar tikai mest trīspunktniekus, jāmācās izvairīties no bloka un kārtīgi jāstrādā aizsardzībā. Varbūt tie ir virzieni, kas nepieciešami Latvijas basketbola filozofijas maiņai.

Un vēl par „ekspertiem”. Es saprotu, ka var apskaust Ainaru Bagatski. Ir par ko: „zelta roka”, vēl nebeidzis spēlēt kļuva par Eirolīgas kluba treneri Lietuvā, turklāt no grupas, no kuras, izskatījās, Eiropas čempionāta finālam kvalificēties nebija iespējams, tomēr tika cauri. Protams, var teikt, ka Ainaram veicas, bet sportā veiksmei ir ļoti liela nozīme. Taču tā tiek arī iztērēta un, ja paskatās uz citiem piemēriem... Kāds pirms gada paziņoja – Latvijā čempions, Baltijā vismaz medaļas, Krievijā un Eiropā arī viss būs kārtībā. Rezultātā – Latvijā nekas, Baltijā nesanāca, nemaz nerunājot par pārējo. Šogad atkal neveicās jau citā ampluā. Domāju, ka šai brīdī ir tikai viens jautājums – par patriotismu un cīņu ar serbiem „līdz galam”... Nezinu, kā Latvijas valstsvienībai ies Šauļos pret tik spēcīgām basketbola lielvalstīm, ar kurām lepnums un prieks spēlēt, bet es gatavojos braukt uz visām spēlēm un aicinu to darīt arī jūs. Un protams, aicinu apmeklēt mūsu puišu spēles U19 pasaules čempionātā.

Turpinot īso pārskatu, ir skaidrs, ka jaunatnes sporta administratīvās pārraudzības sistēmai jāmainās un ceru, ka Jaunatnes basketbola līga, ņemot vērā starptautisko pieredzi, kļūs par pārmaiņu katalizatoru. Tai jākļūst par izdevīgu instrumentu jaunatnes treneru rokās, gan veicinot profesionālo izaugsmi, gan pilnveidojot sacensību sistēmu, lai tā maksimāli sekmētu jauno  spēlētāju attīstību.

Domājot par jaunajiem spēlētājiem tika pieņemts lēmums ierobežot ārzemnieku skaitu, tika ieviesta fārmklubu sistēma Latvijas Basketbola līgā. Ar cerībām skatos uz studentu komandām LBL, kas šķiet nozīmīgs solis jauno spēlētāju pārejai uz pieaugušo basketbolu, Var piekrist tiem, kas saka, ka LBL pēc būtības varētu veidoties kā studentu līga.

Vienlaikus jāatzīst, ka uz hokeja komandas Rīgas Dinamo atdzimšanu basketbols nespēja pienācīgi reaģēt. Lai Arēna Rīga regulāri būtu pilna, ir nepieciešama komanda, kas spēlē Eirolīgā. Pašlaik neesam gatavi spēcīgam klubam, kā piramīdas virsotnei, valsts nozīmes bērnu un jaunatnes basketbola centram. Bet ticu, ka būsim un ir saskatāmi aizmetņi, lai tas notiktu.

Latvijas basketbola piramīdā ne visi spēlētāji ir licencēti un dažas līgas darbojas neatkarīgi no LBS. Attīstību, manuprāt, veicinātu visu līgu apvienošana vienotā sistēmā, ko paredz arī jaunie FIBA statūti. Taču saprotams, ka sadarbību nav iespējams panākt administratīvā kārtā. Jāatrod abpusēji izdevīgs uz basketbola interesēm vērstas sadarbības risinājums.

Augstākā līmeņa sacensības Latvijā un reģionā. Attīstības programmā ierakstīts mērķis – katru gadu pieteikties Eiropas čempionāta sarīkošanai. 2009.gadā sarīkojām sieviešu čempionātu, gadu vēlāk U20 čempionātu, šogad pasaules U19. Tā ir ļoti vērtīga pieredze. Par 8 miljoniem eiro, kā domā FIBA 2017.gada Eiropas čempionātu rīkot, manuprāt, nebūtu mērķtiecīgi, bet domāju, ka rīkot pasaules vai Eiropas čempionātu Rīgā būtu jāatstāj kā mērķis. Arī FIBA Europe notiek pārmaiņas, jo spēcīga opozīcija liek pozīcijai pieņemt labus lēmumus. Tai skaitā Latvijai izdevīgo lēmumu par 24 komandām finālturnīrā un iespēju vairākām mazajām valstīm čempionātus rīkot kopā.

Basketbols – Latvijas lepnums. Lai varētu spert soli uz priekšu, jābūt labāk attīstītai basketbola hierarhijai, vairāk licenzētiem spēlētājiem, racionālākai organizatoriskajai struktūrai un motivējošākiem apstākļiem jaunatnes treneriem. Ne viss ir ideāli, bet pārmaiņas notiek un basketbols kļūst stiprāks. Jābūt gataviem darboties situācijā, kad samazinās valsts finansējums, kā arī sarūk uzņēmumu un ģimeņu budžeti. Ekonomiskā krīze ir ideju un iespēju laiks. LBS atbildīgajām struktūrām jāspēj radīt mūsdienīgus, līdzjutējiem un sponsoriem interesantus basketbola produktus. Nozīmīga loma būs arī jaunajam LBS prezidentam, kurš, ceru, labāk par mani spēs sabalansēt  basketbola sabiedrības dažādo grupu intereses.

Bieži dzird, ka LBS ir atbildīga par basketbola attīstību, ar to saprotot  prezidenta, valdes, padomes, administratīvā aparāta atbildību. Taču Basketbola savienība esam mēs visi – ikviens, kurš jūtas piederīgs basketola saimei. Ja mēs katrs sev uzdosim jautājumu: „Ko es varu darīt Latvijas basketbola labā?” nešaubos, ka basketbols kļūs par Latvijas lepnumu.

Laimes lāči ar burvju nūjiņām sastopami tikai pasakās. Vēlot veiksmi jaunajam prezidentam, vienlaikus ceru, ka pieaugs tendence spēlētāja gaitas beigušajiem sportistiem palikt basketbolā, kļūstot par veiksmīgiem tiesnešiem, treneriem vai basketbola dzīves organizētājiem.

Domāju, ka mums ir labi kandidāti uz prezidenta amatu. Tiesa, būtu priecīgs, ja starp viņiem būtu arī kāda sieviete. Pats esmu konstruējis LBS valdi un padomi bez sievietēm, lai gan tieši viņas pēdējos gados devušas visvairāk patīkamu emociju mūsu skatītājiem. Ne visi piekrīt, ka būtu jāievieš kvotas, taču tas nāktu par labu, jo sievietes pasaulei redz savādāk, interesantāk.

Vienota vīzija, konstruktīva sadarbība un rīcība – tāds ir mans novēlējums LBS jaunajai vadībai. Bet pats turpmāk, darbojoties FIBA finanšu komisijā un LBS padomē, kā arī kā vienkāršais skatītājs laiku pa laikam uzdošu sev šo jautājumu: „Ko es varu darīt Latvijas basketbola labā?”