Agnis Pērkons: tiesnešu pašapmierinātībai nav iemesla, jo pilnību sasniegt nav iespējams

Nosauciet, lūdzu, trīs labas lietas, kas Latvijas līgās notikušas sezonas pirmajā pusē?

Pirmo reizi pēdējo gadu laikā līdz visas komandas savās līgās bez aizķeršanās sasniegušas pusceļa starpfinišu – neviena pirmā un otrā apļa spēle nav pārcelta uz Jauno gadu. Kaut gan LBL2 dalībnieku skaita pieaugums līdz 16 komandām  jūtami palielinājis spēļu skaitu, acīmredzot Nolikumu un spēļu kalendāru veidošanas procesā pietiekami labi izdevies sabalansēt dažādu klubu intereses. Īpašas pieminēšanas vērta ir VEF Rīga ideja mājas spēles aizvadīt pilsētās, kurās nav savu LBL komandu.

Blīvās turnīru tabulas liecina par vairākām intrigām katrā līgā, kas sola interesantu sezonas turpinājumu.

Nav piedzīvoti skaļi skandāli. Tas ļauj domāt, ka lielākajā daļā spēļu uzvarētāji noskaidroti komandu sportiskā cīņā, bez blakusfaktoru iesaistes.  

Pie „blakusfaktoriem” tradicionāli pieskaita tiesnešus. Oficiālu protestu nav bijis, bet zaudētāju neapmierinātību Latvijas līgu galvenajam tiesnesim droši vien nācies uzklausīt. Bieži?

Neapmierināti mēdz būt ne tikai zaudētāji, bet, protams, pēc nullītes tabulā reakcija mēdz būt asāka.

Bieži vai reti – grūti izmērīt. Vienmēr gribas, lai kvalitāte būtu augstāka un pretenziju mazāk. Diemžēl šosezon pašapmierinātībai nav iemesla. Daļēji tas izskaidrojams ar mūsu labāko tiesneši lielo noslodzi FIBA Europe , ULEB un Baltijas līgas turnīros, kam šogad klāt nākusi arī VTB Vienotā līga, kurā krasi palielinājies spēļu skaits. Ir nedēļas, kad Latvijā nevar strādāt neviens no FIBA kategorijas tiesnešiem un tas atsaucas uz kvalitāti. Tāpat, kā palielinātais spēļu skaits, kuru apkalpošanā regulāri nodarbināts lielāks tiesnešu skaits, nekā iepriekš. Teikšu tā: es būtu priecīgāks, ja vidējais līmenis būtu augstāks.

Kas tiek darīts, lai to paaugstinātu?

Tiesnešu komisija strādā – FIBA tiesnešu instruktors Latvijā Juris Kokainis un citi pieredzējušie tiesneši kopā ar jaunajiem analizē spēles. Tādas profesionālas pārrunas notiek gan uzreiz pēc mačiem, ja kopā strādāts, gan periodiski sanākot kopā.

Tiesnešu cunftei bieži pārmet „savējo” aizstāvēšanu. Ja arī arbitrs kāds tiek sodīts par nekvalitatīvu darbu,  atklātībā informācija neparādās. Kāda īsti ir tiesnešu darbības izvērtēšanas sistēma un kāpēc to nevar padarīt publisku?

Kārtība ir tradicionāla. Pēc katras LBL1 un LBL2 spēles komisārs iesniedz atskaiti, kurā izvērtēta ne tikai spēles organizācijas atbilstība Nolikuma prasībām, bet arī tiesnešu darbs. Strīdīgās situācijas ir iespējams redzēt un novērtēt videoierakstā, kas jānodrošina laukuma saimniekiem.  Informācija par tiesnešu darba kvalitāti krājas un tiek ņemta vērā, izstrādājot norīkojumus uz nākamajiem mačiem.

Par publiskošanu. Nedomāju, ka tiesneši publiskus pērienus būtu pelnījuši vairāk, nekā citi basketbola procesos iesaistītie cilvēki. Oficiāli taču netiek izplatīta arī informācija par sankcijām pret klubiem par Nolikuma prasību neievērošanu vai klubu lēmumi par iekšējās kārtības pārkāpumiem - treniņa kavējumiem utt.

Publiskajā telpā tikko parādījusies informācija par sešu tiesnešu diskvalifikāciju uz noteiktu termiņu, taču oficiāli tas nav paziņots. Kāpēc tā?

Pirmkārt, neviens nav diskvalificēts - man kā Latvijas basketbola līgu galvenajam tiesnesim nav tiesību diskvalificēt LBS licencētus tiesnešus. Es tikai norīkoju tiesnešus uz spēlēm. Vai nenorīkoju.

Otrkārt, LBL Nolikumā ir punkts 43.1., kas vēsta:  „Visas radušās problēmas tiek risinātas LBL komandām kopīgi un LBL iekšienē, vadoties pēc šī nolikuma un „Oficiālajiem basketbola noteikumiem”, neizmantojot mediju starpniecību.” Lēmums ir nosūtīts LBS tiesnešu komisijai un, saskaņā ar LBS valdes ieteikumu, par to ir informēti klubi. Principā informācijas nopludināšana publiskajā telpā ir minētā Nolikuma punkta pārkāpums.  

Sezonas sākumā daudz emociju izraisīja jaunās vēsmas tiesāšanā, kas stājās spēkā šosezon. Vai no līgas vadības un tiesnešu puses bija izdarīts viss nepieciešamais, lai treneri un spēlētāji nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus pirmajās spēlēs?

Par jaunumiem atsevišķu noteikumu punktu interpretācijā tika runāts tradicionālajā tiesnešu pirmssezonas seminārā, kurā laipni gaidīti visu klubu pārstāvji. Kā šī iespēja tiek izmantota – tas jau ir cits stāsts, bet tāda bija un būs arī uz priekšu. Plašu skaidrojumu presē sniedza Tiesnešu komisijas vadītājs Oļegs Latiševs. Manuprāt, spēlētāji ir sapratuši un pieņēmuši jaunās interpretācijas. Pašlaik vissvarīgākais ir panākt, lai visi tiesneši konkrētas situācijas visās spēlēs traktētu vienādi. Tiesnešu pieredze un darba kvalitāte atšķiras, tāpēc tas nebūs ne viegls, ne ātrs process. Taču situāciju var uzlabot  tikai regulārs darbs gan tiesnešu cunftes ietvaros, gan konstruktīvā sadarbībā ar klubiem, nevis publiska „veļas mazgāšana”.