BBL finālturnīrs: vēsturiskais fons ar lietuvisku akcentu

2005.gads – naivais optimisms

Baltijas basketbola kopīgajam projektam optimistisku fonu sagādāja BK Ventspils spožais veikums ULEB kausa pamatturnīrā (9 uzvaras 10 spēlēs – absolūti labākais rezultāts!), bet toni uzdeva ventspilnieku uzvara Viļņā pār Lietuvos rytas vienā no BBL pirmajām spēlēm (75:62). Taču drīz izrādījās, ka LBL vieglā režīma izlutinātie Latvijas čempioni spraigākā ritmā sāk zaudēt jaudu.

Viļņā notiekošo finālturnīru BK Ventspils sagaidīja kā pamatturnīra 3.vietas ieguvēja un pretinieki pusfinālā – Lietuvos rytas – izskatījās pēc neapstrīdamiem favorītiem. Zināmas cerības rosināja tikai fakts, ka Viļņas komandu pēc dažām dienām gaidīja ULEB kausa finālmačs un leišu galvas varēja būt aizņemtas ar nākamo mērķi.

Taču praksē Lietuvas klubs nospēlēja atbilstoši reputācijai, nesagraujot ventspilniekus, tomēr arī neļaujot šaubīties par savu pārsvaru (75:86).

Nepatīkamākais piedzīvojums Ventspili gaidīja mačā par 3.vietu, kur BC Šiaulai organizētā neatlaidība sodīja latviešus par augstprātīgo paviršību (87:97). Tūlīt pēc spēles Šauļu komandas galvenais treneris Ramūns Butauts kategoriskā tonī izteica šaubas, vai Lietuvas klubiem būtu vērts trenēt latviešus un igauņus...

Bet galvenajā finālā Žalgiris ar Ainaru Bagatski ierindā dramatiskā cīņā galotnē pārspēja Robertu Štelmaheru un Lietuvos rytas – 64:60.

2006.gads – murgs

Lai palielinātu cerības, ka finālturnīra rīkotāji igauņi Tallinā redzēs arī savu komandu, BBL rīkotāji paplašināja izšķirošo spēļu dalībnieku skaitu. Taču efekta vietā iznāca defekts. Pirmkārt, Igaunijas klubi nespēja iekļūt pat pirmajā sešniekā. Otrkārt, ceturtdaļfinālā pret Lietuvas provinces riekstiem zobus izlauza ne tikai Barons/LU (pret BC Šiauliai 57:68), bet arī flagmanis BK Ventspils (pret Neveži 71:77).

No pārējām piecām spēlēm intrigas un kvalitātes ziņā finālturnīra statusam kaut cik atbilda tikai finālmačs. Visu sezonu krīzes drudzī kratītā Žalgira stūre bija uzticēta Aināram Bagatskim, tomēr stabilizēt komandas spēli viņam neizdevās. Lietuvos rytas ar Robertu Štelmaheru galvenā diriģenta un Sandi Buškevicu viņa dubliera lomā tosezon bija daudz iespaidīgāks un stabilāks – 86:74.

2007.gads – realitāte

Finālturnīrs tika rīkots Rīgā, diemžēl sezonu sparīgi sākušais ASK Rīga uz pavasari piebremzēja ātrumu un ceturtdaļfināla netika pāri Šauļu barjerai. Par nosacītajiem mājiniekiem kļuva BK Ventspils, kam tā nebūt nebija labākā sezona.

Tas spilgti izpaudās pusfinālā, kur pret Lietuvos rytas variantu nebija (75:99). Arī bronzas mačā ar BC Šiauliai Latvijas pārstāvjiem gāja kā pa celmiem, tomēr 3.vieta pirmo reizi bija rokā – 94:88.

Bet pēc lielā fināla kauss bija Lietuvos rytas kapteiņa Roberta Štelmahera rokās. Viļņas komanda ilgi grāva Žalgiri, tad gandrīz izsēja visu pārsvaru, tomēr beigās nosargāja uzvaru – 81:77.

2008.gads – nepiepildītās ilūzijas

Sīka atriebība neviesmīlīgajiem Šauļiem – Lietuvas basketbola trešā pilsēta beidzot bija tikusi pie modernas halles un tiesībām rīkot Final 4, taču komanda pirmo reizi neiekļuva labāko kvartetā, jo ceturtdaļfinālā divu spēļu summā par 2 punktiem zaudēja Baronam/LMT...

Pret Lietuvas vareno duetu pirmo reizi cīņai cēlās divas Latvijas komandas. Turklāt Barons/LMT reputāciju bija nospodrinājis tikko izcīnītais FIBA kauss, bet ASK Rīga divās sezonās bija pieradinājis, ka vismaz vienā turnīrā sezonas spēj kārtīgi izšaut. Diemžēl pusfinālā abu Rīgas klubu cerības tika nežēlīgi sadragātas jau pirmajos puslaikos. ASK Rīga zaudēja Žalgirim ar 82:100, Barons/LMT piekāpās Lietuvos rytasar 73:89.

Pēdējā dienā ASK Rīga ar svaigākām emocijām otrajā puslaikā noskrēja FIBA kausa svinību iemidzinātos baronus (96:82). Bet turnīra rota bija Lietuvas milžu mačs – manuprāt, kvalitatīvākais BBL vēsturē. Aizraujošā galotnē veiksmīgākā roka bija Žalgira saspēles vadītājam Dežuānam Kolinzam – 86:84.

2009.gads – politkorektums

Pirmo reizi līdz finālturnīram izlauzās Igaunijas komanda, un rīkošanas tiesības tika piešķirtas Tartu. No Latvijas turp devās tikai finansiālās krīzes novārdzinātais ASK Rīga, kas pavasarī teju katru nedēļu zaudēja pa spēlētājam.

Ierindā palikušie gan cīnījās ar Napoleona „vecās gvardes” apņēmību. Reālu izredžu pārspēt Lietuvos rytas gan nebija, tomēr zaudējums iznāca cienījams – 76:85. Mačā par trešo vietu enerģijas pietika pirmajai ceturtdaļai, ko rīdzinieki noslēdza teju ar 29:11. Diemžēl ar to pašu pulveris bija galā un pirmo reizi uz pjedestāla tika Rock (68:77).

Finālmačs pirmo reizi aizritēja bez īstas intrigas, jo Lietuvos rytas pārsvars pār Žalgiri šoreiz bija nomācošs – 97:74.

2010.gads – skandalozi

Atkal Viļņa, atkal tās pašas komandas, kas piecus gadus iepriekš, tikai krīzes apstākļi Ventspili sastāva kvalitātes un ambīciju ziņā bija attālinājuši no Lietuvas lielklubiem. Taču neskati vīru no cepures – pusfinālā, spēlējot bez kompleksiem, pirmajā puslaikā Žalgiris tika nopietni pabaidīts (45:38) un arī otrajā Ventspils izskatījās cienījami (74:86). Turklāt pirmo reizi BBL finālturnīru vēsturē īsta intriga bija arī Lietuvas klubu savstarpējā pusfināla cīņā – Lietuvos rytas pārspēja BC Šiauliai tikai ar 81:78.

Aizraujošas cīņas bija arī abos finālmačos, diemžēl pirmo no tiem (BK Ventspils – BC Šiauliai) pamatīgi sabojāja tiesnešu kļūda pamatlaika izskaņā. Kaut arī Šauļu komandas spēlētājs grozu guva jau pēc beigu signāla, protokolā tika fiksēta lietuviešu uzvara ar 84:83 un kļūme tika vismaz daļēji izlabota tikai divas dienas vēlāk, kad pēc vairākiem protestiem un apelācijām BBL vadība pieņēma juridiski ne visai korektu, taču praktiski vismazāk slikto lēmumu trešo vietu piešķirt abām komandām.

Arī lielajā finālā spriedzes netrūka, taču, par laimi, tā izpaudās tikai laukumā, kur Žalgiris uzvarēja Lietuvos rytas ar 73:66.

2011.gads – vēsturiskā aura

BBL finālturnīrs pirmo reizi notiks Kauņā un tās būs simboliskas atvadas no leģendārās Sporthalles. Lietuvas basketbola galvaspilsētā teju teju būs gatava modernā arēna...

Simboliski, ka arī pirmajā lielajā turnīrā Sporthalles vēsturē – 1939.gada Eiropas čempionātā – galvenā intriga bija Lietuvas un Latvijas komandu cīņai. Toreiz veiksme smaidīja mājiniekiem (36:37) un latvieši joprojām ir pārliecināti, ka ne bez laika tiesnešu palīdzības, kuri pēdējo minūti izstiepa līdz Lietuvas izlases līdera Prana Lubina iemestajam izšķirošajam grozam... Jācer, šoreiz iztiksim bez pārpratumiem un galvenais varonis būs kāds no mūsējiem. Piemēram, Ramūns Butauts.

Guntis Keisels