Vecvagars: Treneris var ieteikt un parādīt, bet jādara spēlētājam pašam

Kādi ir galvenie ieguvumi no līdzdalības LBL čempionātā?

Regulāri kopā strādājot treniņos un spēlējot varēju novērtēt ne tikai spēlētāju meistarības līmeni, bet arī raksturu. Redzēju, kā kurš reaģē sarežģītās situācijās. Kurš var uzņemties iniciatīvu, kad grūti, bet kurš paslēpjas aiz partneru muguras. Savukārt spēlētāji, kuru lielākā daļa šajā vecumā sapņo par spēlēšanu NBA vai Eirolīgā, varēja novērtēt, cik daudz viņiem vēl jāstrādā, lai sasniegtu vismaz LBL līmeni.

Bija ieguvumi arī komandai. Veidojās kolektīvs, darba procesā tika sadalītas lomas. Kurš ir skaļais cīņā saucējs, bet kuram labāk izdodas savu darbu paveikt klusāk. Kā kopā sader raksturi. Informācijas ir daudz.

Projekta kritiķi mēdz minēt argumentu, ka pārliecinošie zaudējumi jaunajos spēlētājos drīzāk veicinās kompleksu rašanos nevis pamodinās vēlmi trenēties...

Atgādināšu senu patiesību: stiprs ir nevis tas, kurš nekrīt, bet gan tas, kurš spēj piecelties. Nav neviena basketbolista, kurš savā karjerā būtu tikai uzvarējis.

Jā, pietrūka fiziskā spēka, auguma centimetru, pieredzes, lai izcīnītu uzvaras, taču situācijās, kad pretiniekiem bija pārspēks un viņi mūs sāka pamatīgi „mīcīt”, ļoti labi varēja redzēt, kurš nolaiž rokas, bet kurš cenšas cīnīties, spītējot pretiniekiem un savam nogurumam. No spēlētājiem tika prasītas pareizas darbības arī tādos apstākļos. Ja rīkojies pareizi, bet pretinieks ar fizisko spēku tevi nostumj malā, tu šodien esi zaudējis, bet rīt, kad būsi fiziski nobriedis, jau varēsi uzvarēt.

Vairāk bija tādu, kuri cīnījās vai tādu, kuri padevās?

Bija abējādi piemēri, bet uzvārdus nesaukšu. Protams, turpmākajā darbā labākas izredzes būs tiem, kuri pierādīja, ka uz viņiem var paļauties.

LMT BA sastāvā spēlējuši 28 basketbolisti, neviens nav piedalījies visās spēlēs. Kāpēc tāda sastāva nestabilitāte?

Sezonas laikā dažiem spēlētājiem bija veselības problēmas, ņēmu vērā arī sporta skolu intereses.

Vai sezonas laikā kāds spēlētājs piespieda kardināli mainīt domas par sevi – labā vai ne tik labā virzienā?

Lielu pārsteigumu nebija. Puiši, kuriem jau ir U18 čempionāta pieredze, apliecināja sevi kā līderi. Iepriekš nepamanītas „zvaigznes” neuzlēca.

LMT Basketbola akadēmijas komanda LBL virslīgā startē trešo gadu un, kaut arī lielais vairums treneru atzinuši, ka projekts ir ļoti lietderīgs, joprojām izskan arī šaubas un aizdomas, ka tas pakļauj jaunos sportistus nevajadzīgai pārslodzei.

Manuprāt, prakse ir pierādījusi, ka plānus un rīcību ir iespējams saskaņot, ja ir vēlēšanās to darīt. Uzvaras LBL turnīrā nebija pašmērķis, tāpēc necentāmies par katru cenu ik reizi sapulcēt vislabāko sastāvu vai ekspluatēt tikai komandas līderus. Meklējām labākos risinājumus spēlētājiem, tai skaitā piedāvājot kvalitatīvus medicīniskos un rehabilitācijas pakalpojumus. Arī kontrolējām ieteikumu izpildi. Rūpes novērtēja gan paši spēlētāji, gan treneri.

Protams, sezonas laikā bija brīži, kad spēļu bija par daudz – īpaši ziemā, kad saskrēja Skolu superlīga, Eiropas jaunatnes līga. Tāpēc ļoti svarīgs ir dialogs ar treneriem, veidojot kopīgo izpratni par ilgtermiņa interesēm. Kad jutām, ka spēlētājam ir pārslodze, ņēmām nost no treniņiem un spēlēm. Ja basketbola kādā brīdī bijis tik daudz, ka tas jau izraisa riebumu, treniņos neko prātīgu neizdarīsi tik un tā.

Cik gatavi jaunie spēlētāji ir modernā basketbola prasībām?

Ir diezgan liela atšķirība tehniskajā un taktiskajā sagatavotībā starp dažādu sporta skolu audzēkņiem. Jaunatnes līgas spēlēs tehniskajam brāķim bieži nav izšķiroša nozīme, jo labākie spēlētāji mīnusus kompensē ar fiziskajiem dotumiem vai saviem izteiktajiem trumpjiem. Taču, tiklīdz jāspēlē ar meistarīgākiem sāncenšiem, visi defekti kļūst redzami kā uz delnas. Tāpēc spēlēšana LBL ir ļoti svētīga, jo 17-18 gados vēl var kļūdas izlabot. Ja vien ir vēlēšanās ieklausīties un uzņēmība darīt. Viegli gan tas nav, jo katra darbība – piespēle, apstāšanās pēc dribla, metiens palēcienā –, kas iepriekš gadiem veikta nepareizi, tikpat reižu jāizpilda pareizi, lai iestrādātos pareizs stereotips. Mēs, treneri, protams, rādām un motivējam, taču puišu vietā izdarīt nevaram.

Kāpēc, tavuprāt, basketbola ābeces apgūšanā paliek robi?

Ikdienā strādājot, spēlētājs varbūt „pieradina” treneri un defekti tik ļoti nekrīt acīs. Turklāt, ja bumbu var dabūt grozā arī metot netehniski... Ja atlēkušo bumbu vari savākt arī tad, ja neesi pareizi atbloķējis pretinieku, jo vienkārši esi fiziski jaudīgāks... Kvalitatīvs izpildījums prasa pacietību un laiku – gan no spēlētāja, gan trenera. Par to runājam treneru semināros, arī individuāli. Izpratne ir, taču ar to vien nepietiek – vajadzīgs regulārs darbs daudzu gadu garumā.

LMT Basketbola akadēmijas paspārnē no rītiem notiek individuālās nodarbības. Cik tās bijušas efektīvas?

Pati iespēja no rītiem trenēties labu speciālistu vadībā ir ļoti vērtīga. Pirmkārt, ja basketbolā gribi ko sasniegt, 16-17 gadu vecumā jātrenējas divreiz dienā. Rīts ir vienīgais laiks, lai iemācīties ko jaunu, slīpētu tehniku, uzlabotu fizisko sagatavotību, jo pēcpusdienās komandu treniņos lielāka uzmanība parasti tiek pievērsta taktikai. Otrkārt, tā ir ļoti laba rakstura pārbaude un pieradināšanās pie disciplīnas – laikus izmācīties, laikus iet gulēt...

Pieredze ir atšķirīga. Ir spēlētāji, kuri šo iespēju izmanto un, esmu pārliecināts, ka nenožēlo. Ir tādi, kuriem apņēmības pietika dažiem rīta treniņiem. Atkārtošos: treneri, sporta skolas, Basketbola savienība var sagādāt iespējas attīstīties. Ir pieejami speciālisti – fiziskās sagatavotības treneris Viktors Lācis, fizioterapeiti Raivis Aršauskis un Valters Brīkšis, arī psiholoģiskās sagatavošanas speciālists Mārtiņš Martinsons. Ir konsultācijas un mājasdarbi. Bet neviens tev nestāvēs blakus un nepiespiedīs darīt, ja pats negribēsi. Bija vairāki pozitīvi piemēri – veselības problēmas veiksmīgi risināja gan Klāvs Čavars, gan Ričards Melderis. Bija arī ne tik pozitīvi piemēri.

Cik spēlētāji tiks aicināti uz U18 izlases koptreniņiem vasarā?

Kandidātu sarakstu precizēšu pēc LJBL fināliem. Uzmanības lokā ir Spānijā spēlējošie Rinalds Mālmanis un Džeiks Krūmiņš, kā arī „Barons kvartāla” pārstāvis Dāvis Zonne, kuri ziemā piedalījās Baltijas jūras kausa izcīņā. Arī Dāvis Čīma, kurš mācās Amerikā. Jūnija vidū sarīkosim īsu treniņnometni spēlētājiem, par kuriem vēl ir jautājumi. Piemēram, līdzvērtīgiem kandidātiem uz vienu pozīciju, arī tiem, kuriem ziemā traucēja savainojumi. Sākot ar 16.jūniju 15 labākie sāks gatavoties Eiropas čempionātam. Nedomāju, ka liela konkurence par vietu sastāvā šajā laikā būs lietderīga – svarīgi ir galveno uzmanību pievērst tiem, kuri spēlēs, veidos rezultātu. Nopietni strādāsim pie komandas taktikas arsenāla.

Pirms sezonas runājām, ka šī vecuma izlasei lielākās problēmas var radīt izteiktu centra spēlētāju trūkums...

Jā, divu „torņu”, kā pērn, Latvijas U18 izlasei šoreiz nebūs. Tomēr nedomāju, ka tas būs lielākais klupšanas akmens. Veselības problēmas atrisinājis Čavars, ceram uz Mālmani. Variēsim spēles stilu un piecniekus. Ja reiz superzvaigžņu šajā vecuma grupā nav, jābūt kārtīgai cīnītāju komandai.

Guntis Keisels, basket.lv