Divreiz pārplēstas krusteniskās saites - tās nav beigas. Kaukēna stāsts

2008. gadā krusteniskās saites kreisajā ceļgalā saplēsa viens no Sjēnas "Montepaschi" līderiem Rimants Kaukēns. Lai gan lietuviešu aizsargam gāja secen Eirolīgas "Final Four" turnīrs, viņa lielākā motivācija bija atgriezties laukumā laikus, lai kandidētu uz vietu valstsvienībā pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm.

"Janvārī man veica operāciju, bet četru mēnešu laikā spēju atgriezties. Viss noritēja gludi, klubs sniedza atbalstu - treneri, ārsti man palīdzēja atgriezties tik ātri," atcerējās Kaukēns, kura darba spējas, ētiku un profesionālismu varētu likt vienā kārtā ar Latvijas izlases kapteini Jāni Blūmu. "Atgriezos jau uz Itālijas līgas "play-off", lai psiholoģiski nobriestu, saprotot, ka neesmu pazaudējis visu sezonu. Ja nebūtu atgriezies tosezon, visdrīzāk, nespēlētu arī olimpiādē. Viena lieta ir fiziski spēja atgriezties, cita - basketbola ziņā."

Pekinā Kaukēns aizvadīja savu pirmo olimpiādi un, lai gan nebija par 100% atveseļojies, Krievijas grozā salādēja 20 punktus un vidēji turnīrā guva 10,4 punktus un izcīnīja 2,1 atlēkušo bumbu. "Kad spēlēju, nedomāju par savu celi un ar to man pietika," Kaukēns atklāja sava sekmīgā snieguma noslēpumu. Nākamo sezonu Kaukēns pavadīja vienā no Eiropas superklubiem Madrides "Real".

Atgriezies Sjēnā, 2011./2012.gada sezonu Kaukēns uzsāka ar pirmajās sešās Eirolīgas spēlēs vidēji gūtiem 14,5 punktiem (64,3% trīspunktniekos) un 2,5 rezultatīvām piespēlēm, taču novembra beigās atkal gūlās uz operāciju galda, jo otro reizi saplēsa kreisās kājas ceļgala krusteniskās saites. Tomēr jau aprīļa beigās lietuvietis atkal bija laukumā.

"Man bija jāpierāda citiem, un īpaši sev, ka varēšu atgriezties un spēlēt augstākajā līmenī," savu tā laika motivāciju atcerējās Kaukēns. "Pie tam būt daļai no olimpiskajām spēlēm bija lieliska iespēja būt starp pasaules labākajiem sportistiem - tā bija neaizmirstama izjūta." Tieši tā - Kaukēns atgriezās laukumā tajā pašā sezonā, lai jau nākamajā vasarā atkal piedalītos olimpiskajās spēlēs Londonā.

Skaidrs, ka abus gadījumus nevar likt vienā maisā. Kaukēns pirmo reizi saplēsa krusteniskās saites tikai 30 gadu vecumā, kad atjaunoties ir grūtāk nekā karjeras sākumposmā. Bertāns bija teju desmit gadus jaunāks, pirmoreiz saplēšot krusteniskās saites.

Tas gan nenozīmē, ka Dāvim vajadzētu forsēt ar atgriešanos, noteikti nē. Bet mērķis būt gatavam Rio olimpiskajām spēlēm - kāpēc ne? Latvijas valstsvienībai ir visas iespējas palīdzēt Bertānam šo mērķi sasniegt. Un, kā tas tieši vai ne tik tieši izskanējis gan no spēlētāju, gan izlases treneru puses - valstsvienībai ir šāds klusais mērķis.

Pēc Londonas spēlēm Kaukēns, kurš vada arī savā vārdā dēvēto labdarības organizāciju, kas vāc līdzekļus bērniem ar dzīvībai bīstamām slimībām, turpināja karjeru Kauņas "Žalgirī". Statistikas ziņā bija vērojams kritums, tomēr tas skaidrojams arī ar ievērojamu lomas maiņu - vecākajam komandas spēlētājam bija mazāks spēles laiks nekā Sjēnā un mazāka nozīme uz to brīdi zvaigžņotajā "Žalgirī" (aizsargu pozīcijās tosezon spēlēja arī Kalnietis, Lafajets, Džabers, Makgrāts, Popovičs, Juškevičs, Lipkevičs). Vēl jāatceras, ka tā bija tā haotiskā sezona, kad "Žalgiri" uzmeta Vladimirs Romanovs, finansiāli atstājot klubu bez maz vai bezdibeņa malā. Šosezon Kaukēns otro gadu pēc kārtas ir viens no Itālijas čempionāta top komandas "Grissin Bon Reggio Emilia" līderiem un plāno turpināt karjeru arī nākamajā sezonā, jau 38 gadu vecumā...

Ēriks Visockis, Kurskas “Dynamo” fiziskās sagatavotības treneris:

"Atkārtota ceļu locītavas krustenisko saišu plīsuma cēloņi var būt: 1) vispārējās fiziskās sagatavotības jeb fiziskās bāzes trūkums vai 2) vāji muskuļi, izmaiņas iegurņa, plecu joslas līmenī un citos segmentos. Otrais ir vairāk medicīnisks faktors. Var minēt arī rehabilitācijas un operācijas kvalitāti. Katrs gadījums ir individuāls, bet nejaušība tā var būt tikai gadījumā, ja tā ir iegūta ārējas ietekmes jeb kontakta ceļā. Atjaunošanās un veiksmīga karjeras turpināšana pēc šādiem savainojumiem ir atkarīga no savainojuma veida un apjoma, rehabilitācijas kvalitātes un no katra individuāli. Ir lieliski piemēri, kur sportistam un personālam ap viņu tas ir izdevies par spīti tam, ka citi tam vairs nav ticējuši."

Atkāpe: NBA zvaigzne arī pēc trīs operācijām

Vēl trakāk deviņdesmitajos gados gāja amerikāņu spēka uzbrucējam Denijam Meningam, kura kaujas formas fiziskie parametri bija krietni tuvāki Bertāna parametriem - 208 centimetri un 104 kilogrami. 1988. gada drafta pirmais numurs Menings trīs reizes pārcieta kristenisko saišu plīsumu (1989, 1995, 1998), tomēr divas reizes tika iekļauts Visu zvaigžņu spēlēs (1993, 1994) un tika atzīts par sezonas labāko rezervistu (1998). "Biju svētīts ar lieliskiem ārstiem, medicīnisko personālu un treneriem. Tu vienkārši vēlies sagatavot savus muskuļus tādā veidā, kādā tiem jābūt. Ir vajadzīga stūrgalvība, lai tiktu tam visam cauri," savā pieredzē ESPN dalījās koledžu basketbola treneris Menings, kurš kopumā NBA pavadīja 15 sezonas, vidēji gūstot 14 punktus un atdodot 2,3 rezultatīvas piespēles.