Miezis par spēli pret Kazinsu, 3x3 līmeni Ķīnā un sagaidīšanas parādi

Rīgas Zeļļu” direktors Edgars Buļs paziņoja, ka pēc jaunā gada, ļoti iespējams, jūs ar Kārli Paulu Lasmani pievienošoties komandai. Kāda ir tava motivācija šim solim?
Īsti neesam runājuši par to. Es domāju, ka tā vairāk ir tāda iniciatīva no Edgara Buļa, ka viņš vēlāk ar mani sazināsies par šo jautājumu. Domāju, ka viņš saprot, ka man šobrīd ir 3x3 Ķīnā. Pēc Ķīnas varbūt viņš mani uzrunās. Grūti teikt. Es gribētu 5x5 basketbolu spēlēt, bet, kas notiks pēc šīs sezonas Ķīnā... Es domāju, ka, visticamāk, nepievienošos.

Tad Edgars Buļs neprecīzi izteicās preses konferencē?
Es domāju, ka viņš šādi izteicās, jo pagājušajā sezonā bija liela interese gan no manas, gan "Zeļļu" puses."

Kāpēc nesanāca?
Man neatļāva LOK un LBS, jo bija olimpiskais gads.

Cik bieži tev sanāk klasiskā basketbola praksi uzturēt?
Starpsezonā eju Ķekavā ar čomiem uzspēlēt basīti. Tāpat vienkārši ar draugiem kopā uzspēlēt sanāk ik pa laikam.

Tev nesen Ķīnā bija pret vienu labi pazīstamu 5x5 basketbola pārstāvi spēle. Runa, protams, ir par Demarkusu Kazinsu. Kā bija?
Dominēja jau uzbrukumā, bet, kad nolika viņam pretim tāda paša izmēra spēlētāju, kurš vēl ir tāds neatlaidīgs un neko neatdod par brīvu, tad arī Kazinsam radās problēmas. Ķīnieši viņu respektē. Kad Kazinss dabū bumbu savā pozīcijā, tad viņu baigi nesedz.

Kad Kazinsam pretim bija komanda ar Jaunzēlandes centru, tad viņš tika pamatīgi izskolots. Un arī komanda zaudēja pamatīgi. Kazinss vienu vai divas reizes pamēģināja postā uzspēlēt. Nesanāca un viņu nobloķēja. Tad viņš tikai dzīvoja pa perimetru un gāja mainīties, jo negribēja spēlēt.

Talantīgs, bet šausmīgi slinks. Šausmīgi.

Uzdodot jautājumu, biju domājis arī par tādu psiholoģisko pusi, jo Kazinss jau savā laikā tehniskās piezīmes pelnīja regulāri.
Ar kaut ko bija neapmierināts. Nāca kaut kādas pazīmes ārā. Ja viņam kaut kas nesanāca, tad viņš uzreiz gāja mainīties. Es pat īsti neredzu nevienu plusu tai komandai, kurai pievienojās Bugijs (Kazinsa iesauka). Varbūt mediju un reklāmas nolūkos. Ne viņi vinnēja to turnīru. Bija vēl viens turnīrs tikko. Viņi zaudēja visas spēles.

Vai 3x3 basketbols arvien biežāk varētu piesaistīt šāda mēroga spēlētājus?
Jā. Nav jau pirmais gadījums. Es domāju, ka Kazinsam vairāk finansiālā puse bija visam pāri. Viņam arī ir viena mēneša līgums. Es nedomāju, ka viņam vispār ir interese par 3x3 basketboli. Bet, atgriežoties pie jautājuma, jā, es domaju, ka ar laiku arvien vairāk pievienosies 5x5 spēlētāji. Viņi varbūt nebūs gluži tajā fiziskajā pīķī, bet kad jau sākas noriets un profesionālais sports tiek nolikts otrajā plānā, kāpēc ne?

Runājot par Ķīnas 3x3 basketbolu kopumā, ir radies tāds iespaids, ka viņi ar eiropiešu palīdzību sapelna reitinga punktus, tiek uz Olimpiādi, bet tur nekas īsti nesanāk. Tu redzi izaugsmi šīs valsts 3x3 basketbolā?
Aug līmenis, bet vairāk aug tā pieredze. Tas viss apkārtējais. Šeit ir vājprātīgi daudz serbu. Ķīnā ir simtiem serbu treneru un spēlētāju. Maigi teikts, ka te ir eiropieši. Te ir serbi. Katrā komandā pa diviem vai trim serbiem. Un Serbija tomēr ir 3x3 lielvalsts. Varbūt kaut kādu artavu serbi viņiem ir iedevuši. Bet kaut kā tā ķīniešu mentalitāte... Piemēram, ja es treniņos kaut ko daru, es gribu uzvarēt. Viņi to treniņu vairāk uztver kā uzdevumu, kas jāizpilda. Nav tās uzvarošās mentalitātes. Ir, protams, izņēmumi, bet kaut kas pietrūkst. Sportiskais niknums vai uzvarētāju mentalitāte, bet kaut kas pietrūkst.

Eiropā kāda valsts ar Ķīnu spēj konkurēt finansiāli?
Nē. Absolūti nē.

Treneris Raimonds Feldmanis pirms Olimpiādes teica, ka līmenis ir krietni audzis. Cik tālu, tavuprāt, 3x3 basketbols ir no sava potenciāla?
Vienmēr ir izaugsmei vieta. Audzis tas sporta veids ir ļoti. Arvien vairāk ir tādu spēlētāju, kuri nedodas spēlēt klasisko basketbolu, bet izvēlas 3x3. Tas atkal dod to līmeni. Ne visi 3x3 basketbolisti var būt labi klasiskajā basketbolā. Tur ir nianses tomēr.

3x3 basketbola, kā sporta veida, mērķis tad varētu būt, ka puisis vai meitene agrā vecumā izvēlas iet šajā virzienā?
Pamati jau vienmēr sākas 5x5 basketbolā, jo tur ir sporta skolas. Nezinu, vai varētu izveidot, ka 3x3 ir savas sporta skolas. Nezinu, vai tā vispār kādreiz būs. Pēc sporta skolas pabeigšanas gan – ir izvēle palikt 5x5 vai doties 3x3 gaitās.

Pēc Olimpiādes reperis Ice Cube bija “uzvilcies”, ka viņa “Big3” spēlētāju izlase nu tik visus olimpiešus uzvarētu. Kā šāds mačs izvērstos?
Tur taču absolūti citādāki noteikumi ir. Tur nav sprinta un ātruma. Tā ir pavisam cita spēle. Es pat to sauktu par mierīgu. Pēc viņu noteikumiem gan jau uzvarētu “Big3” komanda, bet pēc FIBA noteikumiem kaut ko gan jau viņi varētu vinnēt, bet ne jau visus “vazāt” tā kā teica Ice Cube.

Paturpinot par Olimpiādi, cik lielā mērā ir izdevies sagremot to rezultātu?
Joprojām ik pa laikam gremoju. Ik pa laikam kaut kas uzplaiksnī vai arī sociālajos medijos kaut ko ieraugu par Olimpiādi. Tad nākas to nazi vilkt ārā no sirds. Joprojām kremt.

Vai, tavuprāt, jūs bijāt plenījuši tik pompozu sagaidīšanu ar speciālu vadītāju un braucienu uz Brīvības pieminekli? No malas izskatījās, ka jūtaties neērti...
Tas brauciens sākumā, kad braucām pa šoseju, bija kā diena pret nakti, ja salīdzinām ar braucienu pēc Tokijas. Tagad tās ielas bija tukšas. Pie Brīvības pieminekļa bija ļoti silti un jauki. Cilvēki mūs tur sagaidīja. Toreiz mēs tādu lietu nedarījām. Uzskatu, ka bija jauki. Varēja arī bez tā iztikt, bet tas iedeva kaut kādas savādākas emocijas. Mums ar Lasmani bija, ar ko salīdzināt. Varbūt tāpēc no malas izskatījās, ka jūtamies neērti, bet jaunajiem spēlētājiem tas bija kaut kas patīkams. Es neko sliktu tur neredzu. Varbūt tas brauciens jeb pirmā daļa bija lieka. Varbūt, jā, bet otrā daļa pie LOK – forši.

Es tieši par pirmo daļu arī biju domājis.
Jā, tukšas ielas. Varbūt nevajadzēja to šoseju apturēt. Kā ir, tā ir.

Bet 3x3 basketbols taču ir tāds, kurā pārsteigumi notiek biežāk, ne tā?
Lielu lomu spēlē veiksme. Noteikti lielāku nekā 5x5 basketbolā. Veiksme noteikti ir vajadzīga. Ja tā tevi nepavada, tad pret labām komandām ir grūti.

Pēc olimpiskajām spēlēm teici: “Tiksimies Losandželosā”. Šis uz emocijām teikums vai arī plāno to darīt?
Tas jau nebija domāts par mani personīgi. Es biju domājis par Latviju. Es ļoti priecāšos, ja Latvija pēc četriem gadiem tur atkal būs.

Ar tevi ierindā?
Oi, četri gadi – tas ir ļoti daudz. Tagad es katrā ziņā neaizeju no basketbola. Četri gadi ir ļoti daudz. Pajautā man pēc divarpus gadiem.