Eiropas čempionāts sieviešu basketbolā Latvijā? (1. daļa)

Otrajā daļā tiks noskaidrota FIBA Eiropas un Latvijas basketbola vadības nostāja.

Laika izvēle
Pēdējie gadi uzrāda nozīmīgu sieviešu basketbola popularitātes pieaugumu visā Eiropā. Piemēram, Eurobasket Women 2005 finālturnīru Turcijā TV tiešraidēs vēroja vairāk nekā 12 miljoni skatītāju, pirmo reizi izšķirošajām cīņām TV3 translācijās varēja sekot arī Latvijas skatītāji (par Turcijas veiksmi liecina arī FIBA 2010. gada pasaules čempionāta vīriem rīkošanas tiesību iegūšana). Pēc Latvijas Sieviešu basketbola Jumtalapas un TV3 informācijas Latvijas-Grieķijas spēli skatījās 70 000 skatītāju. Latvijas valstsvienība izcīnīja sesto vietu un sporta ekspertu vērtējumā tika atzīta par Latvijas labāko komandu, aizmugurē atstājot visas vīru vienības.

Kontinenta sacensības basketbolā nacionālo valstsvienību limenī notiek reizi divos gados – divreiz biežāk nekā futbolā, bet retāk nekā hokejā. 2009. gada finālturnīrs vienlaikus būs kvalifikācijas sacensības 2010. gada pasaules čempionātam, bet 2011. gadā sacensības notiks tikai gadu pirms Olimpiskajām spēlēm Londonā. Mēnesi atpakaļ, pēc 2007. gada finālturnīra izlozes Itālijas pilsētā Kjeti, vairāku komandu pārstāvji atzina, ka pirmsolimpiskajā gadā sacensība ir pat spraigāka. Tādējādi 2007. un 2011. gada finālturnīriem ir nedaudz augstāka raudze kā līdzīgām sacensībām 2005. un 2009. gadā.

Lietuvas panākums, nodrošinot vīru finālturnīra rīkošanu 2011. gadā, nav grūti izskaidrojams. To veido Lietuvas basketbola panākumi 1930-ajos un 1990-ajos gados, gatavība izveidot šāda līmeņa turnīram nepieciešamo infrastruktūru, spēcīgs nacionālais čempionāts, labi izveidota basketbola piramīda un plašs sabiedrības atbalsts. „Siemens” arēnas uzbūvēšanai Viļņā jau tuvākajā laikā sekos jaunu arēnu celtniecība Kauņā (uz salas Nemunas upē) un Šauļos. Lietuvieši atceras 1937. (Latvijā), 1939. (Lietuvā, Kauņā) un 2003. (Zviedrijā) gada uzvaras Eiropas čempionātos, ar līdzīgu panākumu 1997. gadā var lepoties arī Lietuvas dāmu valstsvienība.

Latvijas iespējas sarīkot vīru finālturnīru ir mazākas nekā Lietuvai, taču ir vairāki priekšnoteikumi Eiropas labāko dāmu komandu pulcēšanai mūsu valstī. To vidū var minēt Latvijas sieviešu valstsvienības nostiprināšanos Eiropas basketbola elitē, Latvijas basketbola tradīcijas (pirmie Eiropas čempioni 1935. gadā!), atbilstošas infrastruktūras izveidošanu, pieredzi lielu starptautiska mēroga pasākumu organizēšanā. Pievienojot tam konkurētspējīga nacionālā čempionāta veidošanu, pārdomātas un efektīvas basketbola piramīdas tālāku veidošanu, talantīgu vadītāju un treneru stimulēšanu, Latvija ir laba kandidāte 2009. vai 2011. gada finālturnīra rīkošanai. 2011. gada finālturnīra rīkošanas tiesību iegūšana ļautu runāt par Baltiešu basketbola gadu Eiropā.

Infrastruktūra

Līdz 2006. gada 5. augustam Latvijas valstsvienībām (un arī klubu komandām!) trūka visaugstākā līmeņa spēlēm nepieciešamas arēnas ar pienācīgu nodrošinājumu un pietiekamu skatītāju vietu skaitu. Tieši minētajā dienā Rīgas arēnā pirmo reizi notika divas valstsvienību spēles starptautiska pārbaudes turnīra ietvaros - vispirms savā starpā sacentās Grieķijas un Lietuvas dāmu valstsvienības, bet uzreiz pēc tam Latvijas valstsvienība uzvarēja Turciju. Vīru valstsvienība savas pirmās spēles jaunajā arēnā aizvadīja jau vēlāk. (Piezīme - dažus mēnešus iepriekš Rīgas arēnā notika Baltijas Basketbola līgas zvaigžņu spēle, bet pēc tam Arēnā valdīja ledus hokejs un basketbola valstsvienības uz palikšanu zālē ienāca augustā).

Eiropas čempionātam atbilstošas arēnas ir arī Ventspilī (Olimpiskā centra ""Ventspils" basketbola halle, 3000 vietas), Valmierā (Vidzemes Olimpiskais centrs, 1140 sēdvietas, atklāts 2006. gadā) un Cēsīs (Cēsu pilsētas sporta komplekss, spēj uzņemt līdz 1500 līdzjutēju, atklāts 2004. gadā). Cēsu un Ventspils priekšrocība ir pārstāvniecība LSBL. Pagaidām pienācīgas infrastruktūras nav otrajā un trešajā lielākajā Latvijas pilsētā, turklāt LSBL nepiedalās neviena Austrumlatvijas komanda (austrumos no Rīgas ir tikai viena LSBL komanda - Cēsis). Tomēr uzsāktie projekti un valsts ieguldījumu programmas paredz līdz 2009. gadam šo situāciju mainīt.

Daugavpilī ir plāni būvēt daudzfunkcionālu sporta halli (Daugavpils Multihalle, pasūtītājs Daugavpils Olimpiskais centrs, arhitektu birojs SIA "Nams", arhitekts Māris Malahovskis, valdība šogad oktobrī veica 4,7 miljonu latu galvojumu būves uzcelšanai, SEB Unibankas kredīts), kuru sāks būvēt 2007. gada martā un atklās 2008. gada nogalē.

Liepājā par 9 155 759 latiem šogad uzsākta daudzfuncionālā sporta kompleksa izveidošana (valdības galvojums 4,6 miljoni latu, 4,5 miljonus latu piešķirs Liepājas Dome; projekta pasūtītājs ir Liepājas Olimpiskais centrs, īpašnieki Liepājas Dome un LOK, LOC pamatkapitāls 2006. gada augustā tika palielināts līdz 3 miljoniem latu).

Pavisam Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) paspārnē Latvijā ir izveidoti desmit Olimpiskie centri Rīgā (Rīgas OSC basketbola zālē var izvietot 1230 sēdvietu), Ventspilī, Valmierā, Daugavpilī, Limbažos, Siguldā, Cēsīs, Alūksnē, Liepājā un Jelgavā.

Informācija tiks papildināta