Gads bez "Essential"

„Lai cik brīnišķīga būtu stratēģija, laiku pa laikam jāpalūkojas uz rezultātiem” (Vinstons Čērčils)
No 14 Baltijas valstu klubiem, kas oktobrī sāka dalību Eiropas Kausos, 14. janvāra vakarā bija palikuši tikai divi. Abi no Viļņas – ULEB Kausa labāko sešpadsmitniekā iekļuva „Lietuvos Rytas”, bet FIBA Eirolīgā sacensties turpina „Teo basket”.

Ne Igaunijas, ne Latvijas klubi līdz Top 16 jeb Ziemeļamerikas terminoloģijā „saldo sešpadsmit” līmenim neaizsniedzās. Un tas šoreiz nav galvenais, jo vēl pāris mēnešus pirms gadu mijas vairāki pašmāju klubi nokļuva „brīvajā kritienā”.

Iepriekšējie trīs gadi (sieviešu basketbolā – divi) Latvijas klubu basketbolā bija augošu budžetu, ego un ambīciju laiks. Sekojot SEB BBL līgas izveidei, savus makus basketbolam atvēra vēl vairākas bankas, dāsnākas kļuva pašvaldības un pat valsts budžeta iestādes. Budžeti divkāršojās, trīskāršojās un pieckāršojās.

Kvalitatīvā izaugsme netika līdzi.

Izmaksu kāpumam sekoja pamatīgs kritiens, vairāku klubu budžetiem sarūkot par 50 un vairāk procentiem. Lejupslīdi raksturo trīs vārdi.

• Līdzsvars – ieguldījumi, nē, drīzāk „ātrā nauda” klubu galvenajās komandās ieplūda kā Niagāras ūdenskritums, bet jaunatnes sistēmās tie vairāk atgādināja Kurzemes rumbas. Lai gan lielus mērķus pāris gadu laikā neizdevās sasniegt, budžetu augšupejas līkne tika saglabāta.

• Efektivitāte – pienākot 2008. gada rudenim, satricinājumiem pasaules finanšu tirgos un enerģijas izejvielu cenu lejupslīdeo, pierādījās, ka klubiem vēl ejams tāls ceļš līdz pat daļējai ieguldījumu atpelnīšanai, taču tās bija arī iepriekšējo gadu kļūdainās politikas sekas. Protams, basketbolam Latvijā (un Eiropā) ir ierobežots biznesa potenciāls, pat NBA pelna tikai trešdaļa klubu, taču izdevumu-ienākumu (ne tikai naudā!) attiecība kļuva pārāk nesamērīga.

• Leģionāri – izaicinājums nav viesspēlētāju klātbūtnē Latvijas basketbolā, jo tagad Eiropā ir personu pārvietošanās, pakalpojumu un kapitāla plūsmu brīvība. Problēma slēpās faktā, ka savienojumā ar pirmajiem diviem faktoriem leģionāriem proporcionāli tika pārmaksāts. Labi spēlētāji ir pelnījuši labu atalgojumu, taču pārmērības noved pie bēdīga iznākuma. Rezultātā ārzemniekiem 2008. gadu rudenī tika samaksāts – laikā vai ar novēlošanos – lielākas summas nekā tās, kuras vēl dažus gadus atpakaļ veidoja klubu gada budžetus.

Svārstības bija pārāk lielas. Nav normāli, ja 200% kāpumam seko 100% kritums.

Daži ielaidās neklātienes sacensībās ar Krieviju, kur atsevišķos komandu sporta veidos līmeni augšā dzina multimiljonāru savstarpēja sacensība par lepnāku rotaļlietu. Patēriņš guva virsroku pār ilglaicīgām investīcijām, kuras nes atdevi un augļus.

Dažas Krievijas ainas (kuras nebūt nepastāv tikai šajā valstī, ar to arī nedomāju vainot tikai Krieviju)

+ ULEB Eirolīgas čempionu sezonas atklāšanas spēle ar Milānas „Armani Jeans” pulcē tikai trīs tūkstošus skatītāju, lai gan kluba budžets sasniedz ap 50 miljonus ASV dolāru un tā organizācija – atbilstoši ienākumu-izdevumu attiecībai – ir pārāka nekā konkurentiem

+ Klubu īpašnieki un vadība izdod desmitiem miljonu par ārzemju zvaigznēm – spēlētājiem un treneriem, taču visā valstī ir tikai dažas augsta līmeņa basketbola arēnas

+ Budžetu un zvaigžņu kombinācija presē un sabiedrībā rada eiforiju – vīriešu Superlīga stiprāka par Spānijas ACB līgu, sieviešu Superlīga labāka par WNBA, tūlīt, tūlīt NBA spēlētāji plūdīs uz Maskavu (pēc līgumu noslēgšanas ar Pargo, Delfino un Garbahosu).

Tas neiet cauri. Kādam vienmēr būs vairāk naudas, pat salīdzinot ar Taigeru Vudsu, Ņujorkas „Rangers” vai „Manchester United”.

Ko piedāvāt vietā?

1) Līdzsvarotu un samērīgu attīstību. Izmaksu un atdeves pieaugumam jābūt pakāpeniskam, nevis lēcienveidīgam vai lēcienkrītošam.

2) Profesionālajā sportā ir biznesa un izklaides sastāvdaļas, tām tur ir pilntiesīga vieta. Labs produkts maksā, Eiropas kausu un Baltijas labāko komandu spēles nevar būt bez maksas. U2 vai „Prāta vētras” koncertos taču mūs nelaiž ar „Ekstra kartēm” (tas attiecas uz jebkuru Rīgas klubu)

3) Lai dejotu tango, ir vajadzīgi divi. Klubi nevar iztikt bez skatītājiem un otrādi. Iespējas popularizēt spēli ne tuvu nav izsmeltas, labi iesāktām lietām – braucieniem uz skolām, labdarībai un sociālo funkciju veikšanai – nepieciešams turpinājums.

4) Ir daudz labu lietu, kuras jānovērtē un jāizmanto. Pēc „Dzelzs priekškara” sabrukšanas basketbols kļuvis par globālu spēli, kas nojauc robežas un aizspriedumus. SEB Baltijas basketbola līga radījusi intrigu, LBL augusi reģionālā konkurence, veidojas Baltijas basketbola tirgus atpazīstamība Eiropā, Lietuvas kungi un Latvijas dāmas pārbaudījuši Olimpiskos apļus.

Risinājumi ir, jautājums – vai pietiks pacietības un mērķtiecības?

National Express, The Divine comedy, YouTube video