Layout: current: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getMobContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:1, Did:0, useCase: 3
Autors: Jānis Celmiņš

Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Kambalu "Ceļā ir kaifs"

Pirmizrādi piedzīvos dokumentālā filma par Kambalu "Ceļā ir kaifs"
2019. gada janvārī "Jūrmalas" sastāvā Kaspars Kambala spēlēja savu atvadu spēli. Foto: Ivars Ķezbers

Kaspars Kambala ir viens no zināmākajiem Latvijas basketbolistiem. Valsts izlasē nospēlējis 44 spēles. Daudz gadus bija galvenais izlases līderis. Arī viens no vadošajiem centra spēlētājiem Eiropā. Savulaik Kambala atkārtoja Eirolīgas rezultativitātes rekordu, spēlē pret “Barcelona” guva 41 punktu. Rekords tika pārspēts vien 18 gadus vēlāk.

1993. gadā Kambala uzstādīja Latvijas Jaunatnes basketbola līgas rekordu, gūstot 98 punktus. Viņš bija slavenās basketbola izlases “Tagad vai nekad” dalībnieks. 2009. gadā Latvijas basketbola savienība viņam piesprieda viena gada nosacītu diskvalifikāciju. Bet starptautiskā basketbola federācija, savulaik, par kokaīna lietošanu Kasparu diskvalifikācija uz diviem gadiem.

“Manuprāt, šī būs atklātākā un vienlaikus skarbākā dokumentālā filma par kādu no Latvijas sportistiem,” atzīst dokumentālās filmas režisors Reinis Ošenieks. Filmas izveide ilgusi piecus gadus.

Filmas producents Sandijs Semjonovs saka: “Dokumentālajā kino svarīgs ir laiks un tas ļāva atklāt Kasparu tādu, kādu neviens viņu nav redzējis. Daudziem iespaids par viņu izveidojies no TV šoviem, taču mēs filmā neskrienam pakaļ Kambalas popularitātei vai skandāliem. Mēs atklājam cilvēku. Tādu kāds viņš ir. Turklāt pirms Eiropas čempionāta basketbolā, kas drīzumā notiks Rīgā, ir interesanti paskatīties - kas tad īsti 2009. gadā notika ar Latvijas basketbola izlasi? “tagad vai nekad” - tik ambiciozs bija komandas sauklis. Bija sapulcināts zvaigžņots izlases sastāvs, taču rezultāts izpalika. Kas pietrūka trenera stingrība, veiksme vai pašu disciplīna?”

Kas slēpjas aiz Kaspara Kambalas rētām un tetovējumiem? Kas slēpjas aiz šķietami spēcīgā un neievainojamā atlēta? Kad Kaspars spēlēja Turcijā, no smagas slimības mira viņa brālis Kristaps. Bet Krasnojarskā agrā rīta stundā Kasparu modināja sieva, sakot, ka meitiņa vairs neelpo un ir mirusi. Vai visas bēdas noslīcinātas alkohola glāzē? Kambala nav slēpis savu cīņu ar atkarībām un to nav gribējis slēpt.

Filmā “Ceļā ir kaifs” Kaspars Kambala ir atklāts stāsts par dzīves traģēdijām, pazaudētajiem miljoniem un daudzām dzīves laikā piedzīvotām atziņām. Kā filmā saka Kaspars: “Mums nekas nepieder. Tikai uz noteiktu laiku mūsu dzīvē ienāk cilvēki un lietas. Un tāpat agrāk vai vēlāk tās aiziet vai arī mēs tās pazaudējam. Tāda ir dzīves būtība.”

Filma tapusi filmu studijā “Skuba films”. Tās režisors ir Reinis Ošenieks, producents - Sandijs Semjonovs, operatori - Ritvars Bluka un Jānis Freibergs, montāžas režisori - Toms Krauklis un Krišjānis Stokamnis-Blaus, skaņu režija Artis Lūsis, grafiskais dizains Juris Bērziņš.

Filmas “Ceļā ir kaifs” - pirmizrāde notiks 19. augustā k/t “Forum Cinemas” un pēc tam filma būs redzama kinoteātros visā Latvijā.


, 2025-08-12 17:33, pirms 3 dienām
varbūt "Kaifā ir ceļš"?!
, 2025-08-12 17:46, pirms 3 dienām
mmmm... Baltais celins ... kaifs
, 2025-08-12 19:51, pirms 3 dienām
Pazudušais cilvēks
, 2025-08-12 20:48, pirms 3 dienām
Kaifs ir ceļš uz čuhņu!
, 2025-08-12 20:58, pirms 3 dienām
Nu, nezinu. Tiešām ir nepieciešama filma par narkomānu un plītētāju??? Ne par vienu citu, bet par šādu tipiņu?! Ne Vētra, neBiedriņš, pat ne Valdis Valters nav pelnījis šādu godu. Veči, nopietni?! Un tad visa sabiedrība brīnās, ka jaunatni interesē tikai piķis, vecenes un tusiņi…
, 2025-08-12 22:15, pirms 3 dienām
Par deģenerātiem patiešām vajag filmas, varbūt kādam palīdzēs, bet ne "varonim".
, 10:57, pirms 8 stundām
Tieši to pašu iedomājos, vai tiešām par tādu cilvēku jataisa filmas. Jo viss kas tiek pasniegts.. oo es tur šņaucu 5g pa vakaru ar ielenēm ta jau nav nekāda māksla.. māksla ir tieši otrādi to nedarīt.. pazīstu vel vairākus cilvēkus, kas 35-40 gadu vecumā ir palaiduši garām daudz iespēju ko sasniegt un taisa ceļus un dzer, ok viņi basketbolu nespēlē.. bet butība visi tie cilvēki ir vienādi, kas neizjūt dzīves prieku parastās lietās, dēļ atkarībām nemāk vairs dzīvot skaidrā.. un protams iedzerot pāris šotu un uztaisot ceļu vis klūst košāks jautrāks utt.. bet parasti ar sportistiem to pasniedz kā riktīgi grūta dzīve.. smagums un tad ceļu taisīšana ir kā sods ar ko jācīnās, bet īstenībā tā ir vieglas dzīves izvēle.. ballītes, maisi, alko kaut kāda brīdī viegla nauda..