Viedoklis: Šķēle – pagātnes vai nākotnes Eirolīgas spēlētājs?

2007. gada novembris. Nopietnu interesi par Šķēli izrāda Eirolīgas klubs Malagas "Unicaja", ko intervijā šī portāla priekštecim eSports.lv atzina pats spēlētājs: „Tas ir Malagas klubs, kurš spēlē Eirolīgā, un viņu interese ir tiešām nopietna. Viņi ir gatavi parakstīt līgumu līdz sezonas beigām, jo šobrīd no ierindas ir izgājuši divi ārējās līnijas spēlētāji.” Šķēles toreizējā kluba "Barons/LMT" sarunas ar spāņiem tomēr nevainagojās panāktā darījumā, tāpēc basketbolists bija spiests karjeru turpināt Latvijā. Interesanti, ka tieši "Unicaja" pašreiz spēlē cits latvietis Kristaps Valters, kurš tajā brīdī vispār bija bez kluba (atlaba no potītes savainojuma).

Pagaidām Armandam Šķēlem nav izdevies pietuvoties tik augstam līmenim, kad runa ir par reāliem piedāvājumiem. Labākais līmenis, kurā pēdējos gados viņš spēlējis, bija Itālijā, kur uz dažiem mēnešiem tika iekārtots vienā no pirmās līgas lejasgala komandām, kas drīzumā izputēja... Runājot par aģenta lomu Šķēles karjeras veidošanā, tad tā bijusi neviennozīmīgi vērtēta, ņemot vērā, ka vēl divarpus gadus iepriekš Šķēlem uz galda bijis reāls Spānijas ACB līgas piedāvājums, bet tā arī nekas netika parakstīts. Tika gaidīts, bet tā arī nesagaidīts kas labāks, tāpēc grūti uzslavēt viņa pārstāvjus spēlētāju tirgū.

Tomēr noliedzams nav šī spēlētāja parādītais sniegums pagaidām savās labākajās sezonās, kas lika uzskatīt Armandu Šķēli par Eirolīgas spēlētāju. Tā kā Šķēlem vēl joprojām ir tikai 28 gadi, tad iespējai kādreiz iekļūt tādā līmenī joprojām vajadzētu būt, bet apskatoties Armanda pēdējā laika sniegumu, šāda iespējamība gan nešķiet tik tuva kā gribētos.

Vispirms virzīšanos uz priekšu Šķēle kavē laika šķiešana tādā vietā kā Igaunija, kur pie tam netiek rādīts tik dominējošs sniegums kā prasītos. Kas traucē, piemēram, regulāri mest vairāk par 20 punktiem spēlē (šosezon reta pazīme), kā tas pieklātos no talantīgākā un labākā spēlētāja savā komandā? Tāpat svarīgi būtu nešķirot spēles, jo skauti no labākajām Eiropas līgām skauti pamana visu un nebūtu patīkami radīt priekšstatu par spēlētāju – spēļu šķirotāju. Iespējams, pie vainas ir motivācija, jo tikai apmēram puse spēles ir pret spēcīgākām vai līdzvērtīgām komandām. Varbūt Šķēli arī atslābina drošā vieta komandā, kā arī līgums, kas tomēr dod zināmu stabilitāti.

Bieži vien Šķēli iegāž neatstrādātais metiens, kas viņa spēlētajā pozīcijā ir vēlama kvalitāte. Savās pagaidām labākajās sezonās nestabilo metienu kompensēja ar teicamu spēles izjūtu un pārliecību. Spēles izjūta viņam ir joprojām, bet pārliecība ir pazudusi. Līdz ar to mazāk bīstami ir allaž neparedzamie Šķēles caurgājieni. Pietrūkst kāds rezerves plāns vai ierocis, piemēram, stabils trīspunktnieks. Jaunatnes vecumā esot bijis labs tālmetienu izpildītājs, taču pēdējā laikā Armands ir tālu no vēlamā līmeņa metienos no distances.

Pārējos spēles komponentos nav tik izteikti robi, kas traucētu beidzot iekļūt tur, kur viņam vajadzētu būt. Ar katru dienu, kas aizrit, arvien vairāk samazinās izredzes redzēt Armandu spēlējam kādā Eirolīgas vai spēcīgas Eiropas līgas komandā, tāpēc nepieciešams sajust steidzamību pēc gaidītā pakāpiena uz augšu. Lai to izdarītu, jāizdara pareizie secinājumi – jāspēlē pēc iespējas labāk, mēģinot atgūt to spēles pavedienu, kas pretinieku komandām solīja pamatīgas galvassāpes.

Pirmais atskaites punkts būs šī vakara spēle ar VEF, kā arī tuvākie mēneši, kad no Šķēles prasītos līderim atbilstīgs sniegums un teicams klubu sezonas noslēgums. Savukārt vasarā pie nosacījuma, ka Šķēle būs iekļauts Ainara Bagatska plānos spēlēšanai Latvijas izlasē, gaidīs, iespējams, pati pēdējā reālā iespēja atgādināt par sevi Eiropai. Pagaidām Armanda Šķēles karjera nav veidojusies tā, kā cerēts, bet viss ir iespējams, ja vien pie tā tiek kārtīgi strādāts.