"Zaļo un sarkano" pavēlnieks: Keta tomēr nav Krištianu…
Sen neesmu bijis Portugālē, taču no 2004. gada Eiropas futbola čempionāta laikiem esmu ielāgojos vienu patiesību: Krištianu Ronaldu zemē nekam, izņemot futbolu, nav nozīmes. Pat dievkalpojums katoļticīgajā Portugālē var nesākties laikā, bet futbols – vienmēr! Basketbols? Kas tas tāds?
Lai gan Armands Krauliņš jau krietni pirms tam bija postulējis, ka Eiropā basketbolu prot spēlēt visur, nu neticējām mēs Krauliņam, neticējām! Kamēr viena no Latvijas basketbola talantīgākajām izlasēm 2007. gada 5. septembrī Seviljā nedabūja pa muti no Portugāles – 67:77! Netiekot tā Eiropas čempionāta 12 labāko skaitā… Mazs mierinājums, ka Kārļa Muižnieka brigādi (Janičenoks, Biedriņš, Jahovičs, Arm. Šķēle, Blūms, S. Valters, Vītols, Helmanis; Cipruss, Grafs, Vaikulis, Veselovs) pie vietas nolika bijušais Rīgas ASK vadonis Valentins Meļņičuks (1975-1981).
Pēc gandrīz 18 gadiem attieksme pret Portugāli basketbolā ir mazliet cienījamāka, jo tās sastāvā taču ir Kristapa Porziņģa bijušais kluba biedrs Bostonas “Celtics” Nemiašs Keta. Kura rokas esot kā magnēts atlēkušo bumbu sadabūšanā. Citādi? Ja Serbijai viss ducis superzvaigznes, tad Portugālei bez Ketas… pieci no Portugāles čempionāta, pieci no Spānijas 2. līgas, viens no Rumānijas.
Pozitīvais kairinātājs – Latvijai uzvarot, jau pirms spēles ar Čehiju mēs būtu 1/8 finālā. Tas izdarīts. Vērtējot Vladimira Jurzinova laika Rīgas posma terminoloģijā: “Ar spēles rezultātu esmu apmierināts, bet saturs, it īpaši otrajā puslaikā varēja būt kvalitatīvāks.” Taču viena lieta ir šādu verdiktu žurnālistam uzrakstīt, pavisam cits skats, ja pats darbojies ar bumbu – 20 punktu pārsvars ir diezgan slikta motivācija nesaprast, ka uzvarēsim šā vai tā.
Ideāls pirmais puslaiks – 50:28, zaudēts otrais - 28:34, bet labi, ka abus skaita kopā.
Eh, atkal esmu spiests atgriezties pie Jurzinova laika ripām. Nu bija tolaik (1983.-1985.) Helmuts Balderis ievērojami meistarīgāks Rīgas hokejists, ko žurnālists Matulis nevarēja neredzēt. Bet ne visiem tas patika. Vai tad Balderis viens te spēlē? Bija tāds pārmetums. Gribot negribot iznāk analoģija ar Latvijas basketbola izlasi, tikai ar to starpību, ka starp pirmo un nosacīti ceturto vai piekto basketbolistu nav tāda meistarības šķirba kā tolaik “Dinamo”. Nu patīk man, kā spēlē Dāvis -14, nu jau arī Dairis sameta savu normu, bet no maniem Vidzemes novadniekiem pirmais šoreiz Rolands Šmits – 15 punkti, sodiņos un divpunktniekos – 100% precizitāte, septiņas atlekušās bumbas. Un tāds sājš smaids sejā. Kas droši vien nepatīk pretiniekiem. Bet man pēc tāda prasās vismaz glāze no Valmiermuižas…
Vai Rihards Lomažs. Labi, punktos precizitāte zema un to pamaz (4), taču kādam jau jāķer arī no abiem groziem atlekušās (7) un pēc tam vēl jāpiespēlē (7) tieši tam, kurš var iemest. Tīri labs saspēlnieks tas Lomažs.
Ļoti gribētos, ka Kristaps Porziņģis ir cēsinieks, bet tas viņam pirmdien gandrīz vienīgais trūkums, ko pamanīju. Ideāls pirmais puslaiks ar 17 punktiem un visiem pieciem trejačiem cauri stīpai. Smuks cīniņš ar Ketu, kurā portugālis ir atlētiskāks, bet liepājnieks veiklāks un, protams, abpusēja cieņa un pat pasmiešanās. Kas ir arī viena no profesionālā sporta iezīmēm – viss nāk viegli un mēs vēl par to iesmejam. Jo arī basketbols ir tikai spēle. Porziņģis meistarīgāks, droši vien izmisuma gadījumā varētu veidot arī Latvijas izlases saspēli. Ja liepājnieks atzīts par mača MVP, tad ko man tur lauzties – nu ir viņš atkal Tērvetes Zaļā cienīgs. Ar lielāko pozitīvo (+25) koeficientu.
Ja pats pirms čempionāta nebūtu pieņēmis lēmumu, ka katrā spēlē tikai viens Zaļais, tad pirmdienas vakarā aplaimotu vismaz piecus… Un otrādi – ir jāpiešķir arī viens Sarkanais, respektīvi, sešpaka. Nu bet to jau nu gan es drīkstu dalīt! Kaut negribas… Kandidāti – Mareks Mejeris (0/1, 0/1 desmitarpus minūšu laikā), Klāvs Čavars (0/1 trijās minūtēs) un Mārcis Šteinbergs (0/1 vienā minūtē). Protams, pieņemu kritiku: ja viņiem dotu prāvāku spēles laiku, tad… Laikam jau ir kaut kas, kāpēc tas rotācijas laiks tieši tāds. Nolēmu – katram pa trešdaļai no Sarkanā sešpakas! Pašam jau liekas, ka viedi un ļoti taisnīgi.
Galīgais spriedums: Zaļais – Porziņģim, Sarkanais – 1/3 Mejerim, 1/3 Čavaram, 1/3 Šteinbergam.
‘’Tērvetnieku’’ rangs (pēc trim spēlēm):
Vieta | Spēlētājs | Zaļie | Sarkanie |
---|---|---|---|
1. | Kristaps Porziņģis | 3 | 1 |
2. | Rihards Lomažs | 2 | 0 |
3. | Dāvis Bertāns | 1 | 0 |
4. | Marejs Mejeris | 0 | 1/3 |
5. | Klāvs Čavars | 0 | 1/3 |
6. | Mārcis Šteinbergs | 0 | 1/3 |
Par akciju:
Es, Jānis Matulis - īstais basketbola eksperts visa Eiropas čempionāta laikā vērtēšu un analizēšu Latvijas izlases sniegumu un dalīšos ar ‘’Tērvetes’’ zaļajiem un sarkanajiem (viens Zaļais = sešpaka, viens Sarkanais = sešpaka), veidojot mūsu izlases basketbolistu iekšējo rangu. Turpinājums sekos…
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR KAITĪGA IETEKME. TĀ IEGĀDE VAI NODOŠANA NEPILNGADĪGAI PERSONAI IR AIZLIEGTA.
Vispār Tērvetes sarkanais ir pat ļoti dzerams alus