2008. gads: Šķēpmetēji apliecina klasi

Apsolīja un noārdījās!

Pekinas olimpiskajās spēlēs lielas cerības tika liktas tieši uz šķēpraižiem. Pēc veiksmīgās kvalifikācijas daudzi ticēja, ka Vadims Vasiļevskis vismaz atkārtos Atēnu olimpiādes sasniegumus, tomēr saslimšana pirms fināla ieviesa savas korekcijas...

Pat pašam negribas ticēt...

Turpretī izšāva tas, no kura praktiski neviens lielus brīnumus, kur nu vēl olimpisko medaļu, negaidīja. Pēc iekļūšanas finālā Ainārs Kovals solīja, ka tur noārdīsies. Tikai sestajā fināla mēģinājumā sasniedza savu personisko rekordu (86.64), izcīnot sudraba medaļu un sagādājot Latvijas lielus svētkus. Kovala sudrabs bija vienīgā Latvijas vieglatlētu medaļa Pekinā.

Vasiļevskis savukārt pēc Pekinas, kur palika devītais, uzsāka pilnu reabilitēšanās programmu- uzvaras "Rīgas Kausos", IAAF sezonas finālā Štutgartē un sacensībās Igaunijā. Veiksmīgais sezonas noslēgums ļāva Vasiļevskim pretendēt arī uz septembra mēneša Eiropas labākā vieglatlēta godu, kur Vadims tomēr palika otrais. Taču pēc likstām ar veselību sezonas sākumā un neveiksmes Pekinā, tas bija vismaz kaut kāds mierinājums.

Pekinā iepriecināja arī Kovala mīļotā sieviete Sinta Ozoliņa, kura kvalifikācijā sasniedza jaunu Latvijas rekordu, kļūstot par pirmo latvieti, kas šķēpu aizmetusi tālāk par 60 metriem (60.13). Finālā tik labi vis neveicās, taču 11. vieta gadījumā, kad no sportistes brīnumi netika gaidīti, ir apsveicams rezultāts.

Itin veiksmīgu sezonu aizvadīja arī pieredzējušais Ēriks Rags, tomēr sezonas svarīgākajās sacensībās veiksme bija novērsusies un finālā iekļūt neizdevās.

Šķēpi joprojām lido

Lido, šķēp, lido!

Pēdējās sezonās praktiski katru gadu mūsu šķēpmetēji pārved medaļas arī no Eiropas vai pasaules jauniešu un junioru čempionātiem. Šis gads nebija izņēmums. Bidgoščā (Polija) pasaules čempionātā junioriem, personisko rekordu labojot par vairāk kā trijiem metriem, pie bronzas medaļas tika Ansis Brūns (75.31).

Savukārt Kārlis Alainis, kurš pērn kļuva par Eiropas U-23 čempionu šogad pirmo reizi pārsniedza 80 metru robežu - 80.43 metri.

Skaidrs, ka šķēpa mešana noteikti nav tā disciplīna, kurā vajadzētu uztraukties par jaunu talantu trūkumu – šeit mums mūsu olimpiskajiem medaļniekiem jau aug jauna un cienīga maiņa.

Ar dakšiņu dibenā...

Staņislavs Olijars vienmēr ir vērtēts diezgan pretrunīgi. Šogad viņš parādīja sevi gan no labās, gan sliktās puses. Veiksmīgi tika aizvadīta ziemas sezona, kuras kulminācijā Olijars pasaules čempionātā telpās tika pie bronzas medaļas, apliecinot, ka vēl ir spējīgs cīnīties ar pasaules eliti. Vasaras sezonā Stasis par sevi vairākkārt atgādināja augsta līmeņa sacensībās, izcīnot arī godalgotas vietas, taču ar ne pārāk augstiem rezultātiem (ņemot vērā cik strauji pēdējos gados auguši rezultāti barjersprintā).

Kad sejas izteiksme nodod...

Pekinā no Olijara netika gaidīta medaļa, taču uz to, ka Stasis iekļūs pusfinālā, cerēja daudzi. Cerības (ne tikai līdzjutēju, arī paša sportista) gan sagruva jau iesildoties priekšskrējienam, kad Olijars savainoja muskuli. Žēl, ka sezonas atbildīgākajā startā, un ne pirmo reizi, barjersprinteri piemeklēja nelaime, taču sak: kam negadās, vai ne?!

Muļķīgākais sekoja pēc tam, kad Olijars izlasījis ko par viņu raksta Latvijas prese (ar kuru Stasis ir diezgan interesantās attiecībās kopš 2000. gada Sidnejas izlēciena), deva pretī savā blogā portālā rus.delfi.lv. Un ne tikai žurnālistiem vien, arī tiem sporta cienītājiem, kas atļāvušies viņu kritizēt: "Visiem gudriniekiem, kuri interneta komentāros raksta, ka vajadzēja skriet caur sāpēm un tamlīdzīgi – pamēģiniet sev iebāzt dakšiņu d...ā ("воткните себе вилку в ж..у") un uz laiku noskriet kaut 50 metrus".

Nevienam nepatīk kritika, taču vai šajā gadījumā nebija labāk paklusēt neatkarīgi no tā vai kritika bija pelnīta vai ne? Tagad stāsts par dakšiņu, kas dibenā, sekos ne tikai karjeras laikā, bet visticamāk pat pēc tās...

Arī paralimpieši apliecina piederību elitei

Čempions Aigars Apinis

Turpinot apskatu nedrīkst aizmirst arī Latvijas vieglatlētus paralimpiešus, kuri Pekinas paralimpiskajās spēlēs izcīnīja trīs medaļas. Spīdošus rezultātus sasniedza titulētais Aigars Apinis. Diska mešana sektorā viņš izcīnīja zelta medaļu apvienotajā F33/F34/F52 grupā, labojot sev piederošo pasaules rekordu - 20.47 metri. Pasaules rekordu viņš sasniedza arī lodes grūšanā, taču tā kā sportists startēja apvienotajā grupā līdz otrajam zeltam pietrūka nieka deviņu punktu.

Trešo medaļu latviešiem izcīnīja Edgars Bergs, kurš lodes grūšanā F35/F36 grupā tika pie sudraba ar jaunu personisko rekordu. Pirms tam viņš labu rezultātu sasniedza arī diska mešanā, kur ieņēma piekto vietu.

Olimpiskajā sešiniekā iekļuva arī Ingrīda Priede – jelgavniece diska mešanā ieņēma sesto vietu, tikai par pusmetru atpaliekot no goda pjedestāla.

Pārējie veiksminieki un...

Pagaidām pa priekšu

Māris Grēniņš šogad kļuva par četrkārtēju pasaules nedzirdīgo / vājdzirdīgo čempionu. Itin veiksmīgi pasaules telpu čempionātā startēja Dmitrijs Miļkevičs (ceturtā vieta ar jaunu Latvijas rekordu telpās – 1:45.72) un Ineta Radēviča (sestā vieta), taču vasaras sezona dažādu iemeslu dēļ abiem neizdevās tik laba kā iecerēts. Jeļena Prokopčuka par sevi atgādināja tikai gada pirmajā pusē, kad izcīnīja otro vietu Parīzes pusmaratonā un ceturto – Bostonas maratonā. Vēlāk Latvijas labākā gargabalniece paņēma pelnītu atpūtu, sacensībās nepiedaloties. Igors Sokolovs kārtējo reizi (un vairākkārt)laboja valsts rekordu vesera mešanā, maijā sasniedzot 78.23 metru. Sezonas gaitā vairākkārt dažādās sacensībās augstvērtīgus rezultātus sasniedza lodes grūdējs Māris Urtāns.

Sesto vietu pasaules junioru čempionātā 3000 metru kavēkļu skrējienā sasniedza Poļina Jeļizarova, kura iepriekš kļuva arī par Latvijas rekordisti šajā distancē. Nedaudz vēlāk Poļinas rekordu laboja Inna Poluškina, kura tad arī aizbrauca uz Pekinas olimpiādi.

Tiekties pretī virsotnēm un tuvāk Aigara Fadejeva Latvijas rekordam 50 kilometru distancē turpina jaunie soļotāji Ingus Janevics un Igors Kazakevičs. Janevics šogad spēcīgā konkurencē bija desmitais pasaules kausa izcīņā (3:49.50), bet Kazakevičs pārsteidza lielu daļu Latvijas līdzjutēju, Pekinā izcīnot 16. vietu (3:52:38). Līdz Aigara Fadejeva rekordam (3:43:18) vēl tālu, lai gan zinātāji teic, ka tas tiks labots jau tuvākajos gados. Pats Fadejevs, starp citu, šogad neveiksmīgi centās kvalificēties olimpiādei kā maratonists, lai gan apņēmība bija liela – līdz B normatīvam pietrūka 18 sekunžu.

Jāpiebilst, ka lieliski šogad startēja arī mūsu vieglatlētikas veterāni. Pasaules čempionātā telpās tika izcīnītas 13 medaļas, bet Eiropas čempionātā - 24!

Par cīņas gribu

Simpātiskā cīnītāja Liene Gruzīte

Neapšaubāmi, ja kāds ir pelnījis vietu šajā nominācijā, tad tas ir Ainārs Kovals, taču šoreiz gribētos pieminēt arī divas daiļā dzimuma pārstāves. Vislielākās uzslavas pelnījusi Liene Gruzīte, kura paralimpiskajās spēlēs Pekinā startēja trijās disciplīnās 24 stundu laikā.

Tāpat var tikai apbrīnot ar kādu apņēmību Pekinas olimpisko spēļu normatīvu centās sasniegt Ieva Zunda, kura pavasarī kandidēja uz aprīļa mēneša labākās Eiropas vieglatlētes godu, beigās ieņemot trešo vietu dāmu konkurencē.

Iespējams, ka ne Gruzītei, ne Zundai Pekinā neizdevās sasniegt tādus rezultātus kādus pašas bija iecerējušas, taču visu cieņu par cīņassparu un apņēmību!