Ko darīt Zuševicam un pārējiem atskaitītajiem?

Nacionālā futbola līga (NFL) savā ziņā ir unikālā stāvoklī, jo tā ir vienīgā Ziemeļamerikas profesionālā līga, kurai nav savas fārmlīgas. Vēl vairāk – ASV nav nevienas neatkarīgās zemākās profesionālā futbola līgas, kurā varētu spēlēt tie, kuri netiek NFL. Šāda situācija, protams, nav pozitīva, tāpēc jau kādu laiku futbola sabiedrībā raisās diskusijas par to, ka ir nepieciešams izveidot zemākā līmeņa futbola līgu, kurā NFL komandas varētu dot spēļu praksi saviem tālākajiem rezervistiem.

Pašlaik, tiem, kuri netiek profesionālā futbola augstākajā līmenī faktiski ir tikai divas iespējas – spēlēt Kanādas futbola līgā (CFL), kas ir labākais variants, taču šo līgu starpā nav nekādas sadarbības saiknes, t.i., viss notiek brīvā tirgus ietvaros. Otrs variants ir Arēnas futbola līga (AFL), kas ir mazāk izdevīgs variants pašiem spēlētājiem, jo arēnas futbols ir specifisks sporta veids un, lai no tā nokļūtu atpakaļ NFL, vajag ne tikai labi spēlēt pašam, bet arī jābūt ļoti labam aģentam, kurš spēs sarunāt vietu kādā vienībā.
Tas arī viss, profesionālu āra futbola līgu vairāk Ziemeļamerikā nav, ir tikai virkne ar lokālām iekštelpu futbola līgām, taču tā ir biļete vienā virzienā, jo ir jābūt ļoti veiksmīgam un talantīgam, lai no šīm līgām tiktu atpakaļ profesionālā futbola apritē. Kāds, protams, var iebilst un teikt, ka ir arī NFL, kur spēlētāji attīstās, taču tā ir neprofesionālā līga un pēc koledžas absolvēšanas sportistiem, kas nav gluži gatavi NFL līmenim, taču, pie noteikta ieguldītā darba apjoma, varētu to sasniegt, nav iespējas turpināt savu karjeru.

Protams, redzot šādu situāciju, ir bijuši gadījumi, kad biznesmeņi mēģina izveidot savus čempionātus, lai aizpildītu šo nišu. Iepriekšējo 15 gadu laikā ir bijuši četri šādi mēģinājumi. Pēdējais no tiem, kuru var uzskatīt arī par visveiksmīgāko (lai arī kopumā tā bija gana liela izgāšanās), bija UFL – Apvienotā futbola līga, kas darbojās no 2009. līdz 2012. gadam. Līga ar astoņām komandām (vienlaicīgi līgā nespēlēja vairāk kā piecas komandas), kura savus mačus aizvadīja laikā, kad nenotiek NFL čempionāts, proti, pavasarī.
UFL arī neizvirzīja nekādus mērķus par konkurēšanu ar NFL, tieši otrādi – viņi sevi pozicionēja kā attīstības līga. Diemžēl, bet līga tika izveidota nelaikā, t.i., tieši vispasaules ekonomiskās krīzes laikā, kas arī noveda pie tā, ka visi labie plāni zaudēja savu aktualitāti tiklīdz atdūrās pret finansēšanas jautājumiem.

Pārējās līgas tika izveidotas gadsimtu mijā, kad īsā laikā sevi pieteica četri jauni projekti (viens no tiem, Reģionālā futbola līga, uzsāka savu darbību 1999. gadā), tai skaitā arī Ziemeļamerikas izklaides industrijas viena no spēcīgākajiem dalībniekiem Pasaules Vrestlinga federācijas (WWF) iniciētais XFL projekts, kam arī bija jākļūst par zemākā līmeņa līgu, kur savu meistarību varēja slīpēt tie, kas dažādu iemeslu dēļ NFL neiekļuva, vai arī – varēja pelnīt naudu tie, kas NFL vairs nebija konkurētspējīgi.
Tomēr, tieši tādu pašu iemeslu dēļ kā UFL gadījumā, visas šīs līgas pārtrauca savu darbību, turklāt, visas kā viena spēja nostrādāt tikai vienu sezonu.

Kāpēc tā? Atbilde ir ļoti vienkārša, tā kā NFL ir pasaulē veiksmīgākais profesionālā sporta turnīrs tieši biznesa ziņā un viņi gadu laikā ir kļuvuši par absolūtiem monopolistiem šajā jomā, tad ienākt jaunam spēlētājam ir grūti, pie tam vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ir samērā bezperspektīvi veidot komandas tajās pilsētās, kurās jau ir NFL vienības, jo dalīt tirgu ar šādiem "monstriem" ir pašnāvība, taču veidot komandas pilsētās, kuras nav iesaistītas profesionālajā futbolā ir cita veida pašnāvība, jo nav nemaz tik daudz tādu pilsētu, kurās būtu pietiekoši liels iedzīvotāju skaits, nebūtu futbola komandas, kā arī no citām profesionālajām līgām nebūtu izteikts spiediens vai arī kur nebūtu labas NCAA futbola komandas. Faktiski atrast šādu vietu ir neiespējamā misija.

Kā alternatīva, lai nevajadzētu tieši konkurēt ar NFL par skatītājiem, ir ņemt piemēru no UFL un organizēt sezonu laikā, kad profesionālā futbola grandi atpūšas, taču arī šis moments ir visai strīdīgs. Lieta tāda, ka amerikāņu futbols ir ārkārtīgi ass kontakta sporta veids un spēlētājiem, lai viņi atkoptos pēc mačiem, vajag salīdzinoši daudz laika. Tas savukārt nosaka divus citus apstākļus – nav iespējams sastādīt piesātinātu spēļu kalendāru ar ko mēģināt piesaistīt sponsorus. Taču otrs apstāklis šādai līgai, kā fārmlīgai, ir vēl kritiskāks – ja spēlēts tiek pavasarī, atlētiem, kuri būs gana labi un spēs piesaistīt uzmanību no NFL komandām, tūdaļ pēc šīs sezonas sāktos jau "lielās līgas" treniņnometne, kas ir ārkārtīgi liela slodze organismam un faktiski tas līdz minimumam samazina iespējas uz "veiksmes stāstiem", kad kāds minorlīgu spēlētājs veiksmīgi iekļaujas NFL.

Tieši tāpēc faktiski var teikt, ka bez Nacionālās futbola līgas atbalsta izveidot fārmlīgu nav iespējams. Tūdaļ pēc šī secinājuma rodas jautājums – vai viņi to darīs? NFL pirms kāda laika jau bija izveidojusi savu fārmlīgu, tiesa, Eiropā, kad Vācijas, Nīderlandes, Spānijas un Lielbritānijas komandas (ar Kanādas un ASV vienību līdzdalību pašā turnīra sākumā) cīnījās NFL Europa (iepriekš zināma kā WLAF un NFL Europe). Uz šīm komandām tika sūtīti rezervisti, kuri tādējādi guva spēļu praksi, bet Eiropā tika popularizēts amerikāņu futbols.

Šis projekts gan 2007. gadā beidzās, jo ik sezonu NFL, atbalstot šo projektu, zaudēja ap 30 miljoniem ASV dolāru, tāpēc kā labāko alternatīvu sporta veida un līgas popularizēšanai viņi izvēlējās regulārās sezonas maču organizēšanu ārpus Ziemeļamerikas robežām.

Kāds varētu būt risinājums šai, atļaušos teikt problēmai? No manas puses tas varētu būt šāds: NFL vidē jau sen runā par regulārās sezonas pagarināšanu uz pirmssezonas maču rēķina. Līgas vadība, sajūtot iespēju nopelnīt, protams, ka ir par, bet spēlētāju arodbiedrība, labi saprotot ko tas nozīmē atlētiem – pret. Lai izvēlētos zelta vidusceļu piedāvājums būtu tieši pagarināt nosacīto pirmssezonas posmu, bet minorlīgas formātā. Tās varētu būt desmit spēļu nedēļas, kuru laikā tiktu pārbaudīti tālākie rezervisti vai iespēlēti traumētie atlēti vai debitanti.

Fakts kā tāds – pirmssezonas pirmie mači tāpat paiet ar minimālu pamatsastāva spēlētāju piedalīšanos un ļoti lielu, kā basketbolā pieņemts teikt, "garbage time", kad laukumā ir rezervisti. Lai pārbaudītu rezervi, nevajag pirmssezonas mačus – dodiet viņiem sevi parādīt īstā cīņā, par punktiem un čempiona tituliem!

Kas attiecas uz līgas finansējumu, tad, kā jau fārmlīgai, daļai no komandas finansējuma, teiksim 25-50% ir jānāk no NFL komandām, kuras sadarbojas ar konkrēto vienību, otru pusi nodrošinot vietējiem uzņēmējiem vai investoru grupām tādējādi iesaistot vietējās sabiedrības dalību un ieinteresētību projektā.
Savukārt, kas šo turnīru atšķirtu no citiem līdzīgiem mēģinājumiem izveidot fārmlīgu – piesaiste NFL brendam, kas uzreiz nodrošina atpazīstamību un TV translācijas, kuras, tieši dēļ NFL piesaistes var būt interesantas daudziem TV kanāliem, kuri nespēj konkurēt ar nacionālajām televīzijām, lai nopirktu NFL translācijas tiesības, bet "mazās līgas" translācijas tiesības, par mazākām summām, labprāt nopirktu un izmantotu visus tos labumus, ko dod piesaiste NFL.

Tomēr jautājums paliek atklāts – kāpēc NFL neizrāda iniciatīvu, lai šādu līgu izveidotu? Atbilde arī tālu nav jāmeklē, manuprāt. Kā jau rakstīts iepriekš, līgai jau ir pieredze ar šāda tipa organizācijām, kad zaudēti tika 30 miljoni gadā, tāpēc katrs nākamais solis tiek vērtēts ar divkāršu vai trīskāršu uzmanību.
Savukārt otrs iemesls ir Ķīnas tirgus vilinājums. Pašlaik kā NFL, tā AFL uzmanīgiem soļiem virzās Ķīnas tirgus apgūšanas virzienā, kas, protams, ir interesanti jebkuram uzņēmējam un tieši tāpēc visi galvenie resursi sporta veida un līgas attīstībai ir koncentrēti šim uzdevumam, fārmlīga ASV nav interesanta. Kad Ķīnas projekts izdosies un tur tiks izveidots kāds čempionāts un vai vispār tiks izveidots (amerikāņu futbola ieviesēji saskaras ar nopietnām kulturālām barjerām savā ceļā), nav zināms, tāpēc arī ideja par zemāko līgu futbolu pagaidām tiek atlikta.

Futbolistiem šādā gadījumā atliek tikai trenēties un gaidīt savas iespējas vai arī doties uz CFL vai AFL, taču tas, kā jau katrs līgums, rada zināmus ierobežojumus gadījumos, ja seko pēkšņs uzaicinājums uz NFL, tieši tāpēc lielākā daļa, kas vēl cer atgriezties profesionālā futbola virsotnē, izvēlas individuālos treniņus un gaidīšanas taktiku.