Cits duelis

Viens no aizvadītās starpsezonas skaļākajiem notikumiem Nacionālās futbola līgas (NFL) brīvo aģentu tirgū bija Jaunaglijas "Patriots" vadošā malējā uzbrucēja Vesa Velkera aiziešana uz Denveras "Broncos". Lai nepārstātītu visu garo epopeju šai sakarā, var to visu noreducēt uz banālo situāciju – "Patriots" un Velkera pārstāvji nevarēja vienoties par finansiālajiem nosacījumiem uz kuri būtu apmierinoši abām pusēm.
Tieši šajā pat laikā nāca Denveras "Broncos" piedāvājums, kas bija tikai par dažiem miljoniem lielāks, turklāt, tieši Denverā spēlēja viens no pēdējās desmitgades vadošajiem saspēles vadītājiem Peitons Menings. Summējot šos saskaitāmos kopā "Broncos" bija labākā izvēle Velkeram, turklāt, iespējams, principiāla.

Pēc šāda notikumu pavērsiena daudz tika runāts par iespējamajām problēmām "Patriots" uzbrukumā, par kvalitatīvu "mērķu" trūkumu Tomam Breidijam un arī par Bila Beličika komandas veidošanas politiku kā tādu – domāt tikai par komandas nākotni. Negatīvo noskaņu vēl vairāk pastiprināja ziņa, ka tika arestēts Ārons Hernandezs, savainojumu ārstē Robs Gronkovskis, kā arī komandu pamet Brendons Loids, Denijs Vūdheds, Deions Brančs. Beigu beigās šajā sezonā no iepriekšējās sezonas labākajiem piespēļu uzbrukuma spēlētājiem sastāvā bija tikai trīs – Julians Edelmans, Šeins Verīns un Maikls Hūmanuvaīnuī. Pie tam, tikai pirmie divi bija guvuši virs 400 jardiem.

Nu regulārā sezona ir noslēgusies un izslēgšanas mačos abas šajā stāstā iesaistītās komandas tiksies savā starpā. Tas ir vislabākais laiks, lai paskatītos – kura komanda bija ieguvēja un kura – zaudētāja no šīs situācijas.

No pirmā acu uzmetiena, protams, var likties, ka "Patriots" ir zaudētāji, jo atteicās no sava labākā malējā uzbrucēja, kam, kopā ar jau pieminētajiem zaudējumiem, būtu jābūt katastrofālai situācijai, taču... ir jāatceras, ka Beličika komandas spēle uzbrukumā balstās uz trim vaļiem – Beličika paša, Toma Breidija un sistēmas. Malējie uzbrucēji šajā gadījumā ir nevis uzbrukuma mašīnas riteņi, bet gan smērviela, lai viss strādātu tā kā tam jāstrādā. Un šogad strādāja arī!

Komanda nolīga Deniju Almendolu, kurš bija stabils 600+ jardu malējais uzbrucējs Sentluisā, kas deva cerības, ka Jaunanglijā viņš varētu arī parādīt labāku sniegumu, taču, dažādu iemeslu dēļ, kuru vidū bija arī smadzeņu satricinājums, viņš nekļuva par vadošo malējo uzbrucēju. Viņa vietu ieņēma Džulians Edelmans, uzbrucējs, kurš pirms gada guva mazāk kā 300 jardus, šogad pārsniedza ievērojamo 1000 jardu robežu (1056 jardi).

Sākumā Edelmans tika uztverts kā vietas aizpildītājs un drošais mērķis Breidija piespēlēm, jo viņš bija vienīgais ar ko Toms būtisku laiku spēlēja pagājušsezon un viņš vienkārši nebija savainots, taču, jo vairāk Breidijs piespēlēja Džulianam, jo vairāk viņš ķēra, līdz beigu beigās parādīja, ka nedz Velkers, nedz Almendola nebija galvenie ieguvēji no pavasara notikumiem. Turklāt "Patriots" daļēji var priecāties, jo Velkers tika nolīgts par sešiem miljoniem sezonā, Almendola – nedaudz vairāk kā pieciem, bet Edelmana kontā ieripoja nedaudz virs miljona ASV dolāru, turklāt, tikai tāpēc, ka viņš sasniedza visus bonusus, kas paredzēti par labo sniegumu.

Teikt, ka Almendolas nolīgšana bija izgāšanās? Laikam jau nevar, jo Denijs bija sava ampluā spēlētājs, kurš bija produktīvāks pēc ķēriena veikšanas un vidēji viena piespēle Almendolam nesa komandai par vienu jardu vairāk, taču savainojumu dēļ viņš vienkārši nespēja līdz galam realizēt savu potenciālu, kas noteikti ir daudz augstāks.

Tātad, Velkera solis bija kļūdains? To parādīs tikai sezonas beigas, taču ir jāatzīst, ka Velkera loma un nozīme komandas uzbrukumā mainījās, jo arī pats uzbrukums bija daudz savādāks. Ja Jaunanglijā lielāka uzmanība ir veltīta īsām piespēlēm un balsta pussargu iesaistei spēlē, tad Denverā tieši malējie uzbrucēji ir tie, kas tver Peitona Meninga piespēles. Un nevar paiet garām arī tam faktam, ka Velkers vienkārši nav "Broncos" sistēmas tipiskākais spēlētājs, kurš vislabāk iederētos. Kolorado komandā lielā cieņā ir jauni, gari, ātri uzbrucēji, Velkers sev plusiņu nevar ielikt nevienā no trim ailītēm.
Tomēr, atgriezīsimies pie rindkopas sākumā rakstītā, ir jāpagaida sezonas beigas, kas arī saliks visus plusiņus un mīnusus veiksmīgajām un neveiksmīgajām sezonām. Ja Velkers izcīnīs čempiona gredzenu, tad visi varēs teikt – malacis, izvēlējās mazāku lomu komandā, lai tiktu pie titula, ja tā nenotiks... runas, kas ir dzirdamas šādos gadījumos, šķiet, zina visi.

Julians Edelmans pret Vesu Velkeru 2013. gada sezonā