Matulis: "Uz eiropiešiem šeit neskatās nopietni"

Jānis Matulis, kurš dzīvojot Latvijā spēlēja basketbolu, vidusskolas laikā devās uz ASV ar cerībām par iekļūšanu kādā no koledžu basketbola komandām, bet nu jau otro gadu pārstāv vienu no labākajām NCAA otrās divīzijas amerikāņu futbola komandām – Misūrī rietumu štata "Griffons", kuras sastāvā piedalījās abās šīs sezonas spēlēs.

Pēc veiksmīgi aizvadīta sezonas sākuma (divās spēlēs divas uzvaras ar kopējo rezultātu 94:26), Jānis atbildēja uz Sportacentrs.com jautājumiem.

- Pirms pāris gadiem, kad Tu vēl dzīvoji Latvijā, par Jāni Matuli runāja kā par basketbolistu, kurš spēlēja "Rīdzene/Barons" sistēmā. Pastāsti, lūdzu, vispirms par savu ceļu "groza bumbas" spēlētāja karjerā. Ar ko vispār sākās Tavs sportista ceļš?

- Mana basketbolista karjera sākās otrās klases sākumā, kad divi ļoti labi klasesbiedri uzaicināja uz basketbola treniņu. Tolaik bijām kādi pieci džeki no manas skolas, tāpēc izdomāju - kādēļ gan nepamēģināt? Sporta skola atradās izdevīgā vietā, tieši aiz Rīgas Humanitārās vidusskolas. Aizgāju uz pāris treniņiem un man ļoti iepatikās gan pats basketbols, gan atmosfēra, kas ir sportā. Tā sajūta, kas rodas uzvarot spēli.

- Ceļš uz ASV Latvijas basketbolistiem nav svešs, jo dažādos līmeņos tur spēlē daudzi mūsu valsts pārstāvji. Kā tu nokļuvi ASV un ar kādām domām devies uz turieni?

- ASV es nokļuvu ar vienas aģentūras palīdzību, kas strādā, lai palīdzētu eiropiešiem iestāties ASV vidusskolās un augstskolās. Tolaik es cerēju iegūt basketbola stipendiju kādā augstskolā, kā arī kopumā paplašināt savu redzesloku. Man vispār ļoti patīk ceļot un iepazīt jaunas kultūras. Šī izdevība šķita lieliska, jo man bija iespēja apvienot basketbolu ar dzīvošanu visu iespēju zemē.

- Amerikāņu futbols. Mūsu platuma grādos tas noteikti nav populārākais sporta veids, taču, cik man zināms, par to Tu sāki interesēties vēl pirms došanās uz ASV. Pastāsti kā sākās Tava aizraušanās ar šo sporta veidu?

- Viss sākās ap 2002. gadu, kad manās rokās nonāca amerikāņu futbola videospēle. Mazliet paspēlēju un šķita, ka tas ir ļoti interesants sporta veids - ātra, fiziska spēle ar daudz skatītājiem un skaistām karsējmeitenēm. Kā jau mazam puikam, tad šķita, ka nekas labāks nevarētu būt. Kopš tā laika mani sāka interesēt visa veida kontakta sporta veidi, bet pēc pāris gadiem sāku skatīties spēles pa TV, ESPN kanālu.

- Un tagad jautājums tieši par Tavu sākumu amerikāņu futbolā. Kā Tu kā atlēts nonāci līdz šim sportam? Kādi bija pirmie soļi šajā sporta veidā?

- Amerikāņu futbolu sāku spēlēt 11. klasē, jo manas viesu ģimenes tēvs bija futbola komandas galvenais treneris. Ieraugot mani, viņš piedāvāja izmēģināt spēkus. Sākumā bija diezgan grūti, jo bija jāiemācās spēles noteikumi, jāsaprot kā notiek spēles process, taču es to ātri apguvu un jau pēc pāris nedēļām biju komandas sākumsastāvā. Tieši tad parādījās interese arī no dažām universitātēm.

- Pret eiropiešiem ASV amerikāņu futbolā ir visai rezervēta attieksme. Pat augsta līmeņa atlētus, kuri sevi ir pierādījuši Pasaules līmenī ne vienmēr uztver nopietni. Vai Tu to izjuti? Vai nebija tā, ka Tev bija jāstrādā vairāk, lai pierādītu, ka vari tikt komandā?

- Uz eiropiešiem lielākoties neskatās nopietni, jo viņi parasti nāk no valstīm, kur amerikāņu futbols nav tādā līmenī kā tas ir ASV. Tas vienlaicīgi arī nozīmē, ka ne treneru kvalifikācija, ne spēlētāju līmenis nav tika augsts kā ASV. Taču, ja eiropietis ir dzīvojis ASV un pierādījis, ka viņš var spēlēt un veiksmīgi konkurēt ar vietējiem, tad viņš tiek uzņemts kā savējais. Šajā sporta veidā ļoti liela nozīme ir fiziskajai sagatavotībai, bet man tā bija pietiekami laba, jo pirms tam to attīstīju basketbola nometnēs, vieglatlētikas treniņos, kā arī svaru zālē.

- Uz ASV aizbrauci vēl kā vidusskolnieks, taču pašlaik studijas turpini universitātē. Pastāsti kā nonāci MWSU un kādu lomu tajā visā nospēlēja tieši futbols? Vai bija arī citas iespējas?

- Futbola stipendiju ieguvu 12. klases vidū, Misūrī rietumu štata universitātē (MWSU). Jāsaka, ka par mani interesējās arī daudzas universitātes no pirmās divīzijas, taču viņiem bija bail piedāvāt stipendiju atlētam, kurš futbolu ir spēlējis vien divus gadus, turklāt nāk no mazas vidusskolas. Tāpat arī bija vairāki piedāvājumi no citām otrās divīzijas skolām, taču beigās izlēmu, ka MWSU ir labākais variants.

- Kādu studiju programmu esi izvēlējies? Vai esi apmierināts ar savu izvēli?

- Studēju programmā "Health&Exercise science", kā arī papildus man būs diploms biznesā. Esmu ļoti apmierināts, jo vēlos savu turpmāko dzīvi saistīt ar sportu un biznesu. Cerams, ka kādu dienu varēšu atvērt savu sporta bāzi vai vismaz svaru zāli.

- NCAA 2. divīzijas sports nav tik populārs kā augstākās divīzijas studentu sacensības. Pastāsti, lūdzu, par MWSU sporta programmu, kāda ir tās bāze, treniņu apstākļi?

- MWSU bāze ir ļoti attīstīta, jo daudz naudas skolas budžetā ienes sadarbība ar NFL komandu Kanzassitijas "Chiefs". Viņi izbūvēja pilna izmēra iekštelpu laukumu ar svaru zāli, lielu garderobi, medicīnas istabu ar karsto un auksto baseinu, kur var atjaunoties pēc smagas treniņu dienas vai spēles.

- Zināms, ka amerikāņu futbols ir ass, agresīvs sporta veids, kur liela nozīme ir fiziskajai sagatavotībai. Kā bija iejusties šādā vidē un kā, kopš pievēršanās futbolam, ir mainījušies Tavi treniņi?

- Kopš es pievērsos futbolam, daudz vairāk pievēršu uzmanību treniņiem svaru zālē, jo šajā sportā visam ķermenim ir jābūt spēcīgam, lai tas būtu gatavs smagiem treniņiem. Sezinas laikā uz svaru zāli eju trīsreiz nedēļā, pēc sezonas, kad ir tā saucamā spēka un masas uzņemšanas fāze, uz zāli ejam četrreiz, kā arī trīs reizes nedēļā ir vieglatlētikas treniņi. Savukārt pirmssezonas sagatavošanās posmā skriešana ir piecreiz nedēļā, bet svaru zālē darbojamies trīs dienas. Treniņi ir ļoti smagi, taču tas viss ir ar domu, lai kļūtu par labāku spēlētāju un pasargātu sevi no traumām.

- Jau pieminēji, ka gatavojoties sezonai, Tavas skolas infrastruktūru izmanto arī NFL komanda Kanzassitijas "Chiefs". Ko vēl skolai ir ieguvusi no šīs sadarbības?

- Bez pieminētā slēgtā laukuma un pārējiem bonusiem, katru gadu augstā mūsu treniņus apmeklē komandas skauti, kas vērtē mūsu universitātes spēlētājus.

- Misūri štats ir viens no retajiem, kas NFL ir pārstāvēts ar 2 komandām ("Chiefs" un "Rams"), NCAA 1. divīzijā Misūri "Tigers" arī nav pēdējā komanda, bet NCAA futbolā štatu kopumā pārstāv ap 15 vienības. Vai var teikt, ka šis ir futbola štats?

- Vai šis ir futbola štats? Atbilde ir gan "jā", gan "nē". Augstskolu un profesionālajā līmenī štats ir pārstāvēts visaugstākajā līmenī, bet vidusskolās spēlēto futbolu gan nevērtē tika augstu kā, piemēram, to dara dienvidu štatos. Tur futbols tiek pielīdzināts otrai reliģijai.

- Katru gadu NFL komandas papildina savus sastāvus arī ar futbolistiem no NCAA 2. divīzijas. Pašlaik Tu spēlē vienā komandā ar Deividu Basu, kam ir cerības tikt izvēlētam 2013. gada draftā, arī pašlaik pie profesionāļiem spēlē trīs šīs skolas absolventi. Kādi ir tavi sportiskie mērķi nākotnē? Vai plāno veidot karjeru šajā sportā un vai nav tā, ka pametot basketbolu un pievēršoties futbolam, Tu zaudē iespējas atgriezties atpakaļ?

- Protams, ka pirmais mērķis ir "tiekties pēc zvaigznēm" un censties tikt NFL, taču ir jābūt reālistam un jāsaprot, ka šāda notikumu attīstības iespējamība nav diez ko liela. Tādēļ arī mācības un diploma iegūšana man ir ļoti svarīga. Pašlaik gan smagi strādāšu un tad jau redzēs kas notiks. Savukārt domas par basketbola spēlēšanu esmu atmetis, jo abiem sporta veidiem ir pārāk atšķirīgas fiziskās prasības.

- Lai arī pēdējos gados NCAA sistēmā ir bijuši vairāki latviešu izcelsmes spēlētāji, Tu esi pašlaik vienīgais, kas šajā turnīrā pārstāv Latviju. Vai jūti tādu kā pirmatklājēja garu? Vai Tavam piemēram varētu kāds sekot?

- Pašlaik, liekas, ir pāris Amerikas latviešu, kas spēlē NCAA, bet es laikam būšu vienīgais atlēts no Latvijas. Domāju, ka Latvijā ir daudzi jaunieši, īpaši basketbola spēlētāji, kuri pie noteiktiem apstākļiem varētu spēlēt amerikāņu futbolu augstākajā līmenī. Viss ir atkarīgs cik daudz laika katrs vēlas ziedot savai attīstībai, jauna sporta apguvei. Protams, ka jābūt arī gribasspēkam un vēlmei nodarboties ar šo diezgan smago kontakta sporta veidu.

- Kuras, Tavuprāt, ir tās galvenās īpašības, kurām ir jābūt jaunajam atlētam no Eiropas (kur, iespējams, spēles līmenis ir krietni zemāks vai atlētam vispār nav pieredzes šajā sporta veidā), lai viņš tiktu uzņemts ASV koledžas futbola komandā?

- Lai no Eiropas uzreiz dotos spēlēt uz kādu universitātes komandu šim censonim ir jābūt vienreizējam atlētam. Savukārt, ja vispirms doties uz vidusskolu un sākt treniņus jau klasē desmitajā, tad domāju, ka daudzi spētu iegūt stipendijas NCAA koledžās. Protams, fiziskajai sagatavotībai ir jābūt ļoti labai, taču nepieciešamie parametri gan ir dažādi, atkarīgi no pozīcija laukumā. Pats esmu aizsardzības līnijas malējais aizsargs (DE, defensive end – aut.), kur ir jābūt ātram spēcīgam un izveicīgam. Tāpat es vēlos arī pateikties visiem saviem treneriem par viņu atdevi, palīdzot man pilnveidot šīs prasmes.