Ielu vingrošana – sporto stilīgi!

„Ielu vingrošana ir kā hobijs, kas jau pamazām pārvērties par dzīves veidu,” sarunā ar „streetbasket.lv” uzsver Māris Šlēziņš. „Tas noteikti nav projekts, kurš ir domāts naudas pelnīšanai.”

„Ielu vingrošanu pilnīgi droši var nosaukt par sociālu projektu,” piebilst Kaspars Zlidnis. „Ar savu piemēru cilvēkiem, it īpaši jauniešiem, vēlamies parādīt, ka brīvā laikā bez lieliem papildus ieguldījumiem var lieliski parūpēties par savu fizisko formu.”

Katram jaunam projektam ir savs ceļš attīstībai, taču ielu vingrošana nav ārzemēs noskatīts un nokopēts sporta veids.

„Ielu vingrošana Latvijā tiek veidota, apvienojot atlētisko vingrošanu, „hip-hop” kultūru, „parkour” kustību, kā arī vēl dažādas cilvēku sportiskās izpausmes, kuras varējām pielāgot mūsu projektam, izveidojot vingrinājumu kompleksu ielu apstākļiem,” stāsta Šlēziņš. „Ar to iespējams attīstīt visas muskuļu grupas no A līdz Z, pilnveidojoties gan fiziski, gan garīgi.”

„Tas noteikti nav nekas jauns, taču tieši mēs esam no vairākiem atsevišķiem plastilīna gabaliņiem izveidojušies figūru, kuru var saukt par ielu vingrošanu,” tēlaini jauno kustību raksturo Zlidnis. „Treniņos ielu sporta laukumos nereti esam uzrunāti no apmēram 50 gadus veciem ļaudīm, kuri, atceroties armijas laikus, sacījuši – savulaik mēs uz pievilkšanās stieņa ne tikai to vien mācējām izpildīt.”

Ja savulaik padomju armijā pievilkšanās pie stieņa vismaz 30 reizes bija kā norma, tad pašlaik šādi un līdzīgi vingrinājumi padarīti interesantāki, lai tie neapniktu. „Jaunieši ar lielu interesi vēro dažādus mūsu vingrinājumus, paužot izbrīnu par veidiem kā pievilkties pie stieņa vai darboties līdztekās. Arī pumpēšanās veidi ir daudzi un dažādi. Šādas ielu vingrotāju treniņu metodes tiek atzītas par stilīgām, atbilstošām hip-hop kultūrai.”

Pirms nodarbošanās ar fiziskām aktivitātēm nepieciešamas priekšzināšanas, lai kāds no vingrinājumiem nebeigtos ar muskuļu sastiepumu vai līdzīgu savainojumu.
„Sadarbojamies ar vairākiem speciālistiem, kuri, piemēram, strādā par fitnesa treneriem, viņiem ir augstākā sporta pedagoģijas izglītība,” skaidro Šlēziņš. „Ar ielu vingrotājiem darbojas treneri Ivo Erdmanis un Ģirts Skujāns, kuri atzīst, ka mēs paši esam sasnieguši augstu fizisko sagatavotību. Tieši kopā ar šiem treneriem esam iecerējuši veidot mācību video ar ielu vingrošanas programmām.”

Ielu vingrotājiem jau ir kopīgu treniņu pieredze ar jauniešiem, taču skaidrs, ka jebkurā Latvijas vietā šādas nodarbības nav iespējams sarīkot. Tieši tādēļ ļoti noderīgs varētu būt mācību video. „Ikdienā saņemam ļoti daudz e-pasta vēstules ar jautājumiem, uz kurām iespējami ātri cenšamies atbildēt.”

„Vidusskolā, pārspīlējot ar smagumiem svaru zāles treniņos, savainoju muguras skriemeļus,” atceras Kaspars. „Pašlaik tieši pievilkšanās vingrinājumi palīdzējuši atbrīvoties no traumas sekām. Karāšanos pie stieņa iesaka daudzās treniņu programmās.”

Plāniem par visas Latvijas aptveršanu ar ielu vingrošanas nodarbībām nepieciešams arī finansiālais pamatojums.

„Mērķis ir veselīga dzīvesveida popularizēšana Latvijas jauniešu vidū,” akcentē Šlēziņš. „Satiekot savu bijušo fizkultūras skolotāju, uzzināju - ka skolās ir tik slikti ar jauniešu fizisko sagatavotību, ka ar grūtībām iespējams izveidot komandu startam futbola vai basketbola turnīros. Savulaik mums bija pat konkurence iekļūšanai skolas izlasē līdzdalībai rajonu mačos. Arvien vairāk braucam uz skolām, stāstam par ielu vingrošanu, mēģinām rosināt uz skolu sporta laukumu sakārtošanu. Intensīvi strādājam pie finansējuma saņemšanas no dažādiem fondiem un sociālām programmām, lai sakārtotu ne tikai esošos sporta laukumus, bet arī uz pašvaldību zemēm veidotu jaunus.”

Ielu vingrotāji uzsver, ka treniņi ar noteiktu mērķi ir produktīvāki, tādēļ iecerēts rīkot dažādas sacensības un festivālus.
„Sporta skolotāji nereti nolaiž rokas, cīnoties ar slinkiem jauniešiem,” sprieš Zlidnis. „Mums ir jāpalīdz skolotājiem darbā ar skolniekiem, piedāvājot jaunu iemeslu fizisko aktivitāšu sākumam.”

Latvijas Republikas likumdošanā noteikts, ka biedrībām jānosaka biedru naudas, taču „mēs iestājamies par to, lai jauniešiem nodarbības ar ielu vingrošanu neizmaksātu nevienu santīmu. Tieši tādēļ aicinām ielu vingrošanu izmēģināt gan puišiem, gan meitenēm.”

Ielu vingrotāji piebilst, ka šajās nodarbībās var uztrenēt atlētisku augumu, bet „būdas kačāšana” drīzāk ir kultūristu prioritāte. „Ielu vingrošana drīzāk ir laba vispārēja fiziskās formas attīstīšana, kas noder daudzos sporta veidos.”

„Ielu vingrošana lieliski iekļāvusies „Ghetto Basket Winter Edition” programmā, darbojoties kopā ar ielu basketbolu un ielu dejām,” uzsver Šlēziņš. „Tieši šādos pasākumos notiek ielu kultūras mijiedarbība. Iespējams, ka mēs jau 29.janvārī uzspēlēsim ielu basketbolu vai ielu futbolu, bet „Streetbasket” šefs Raimonds Elbakjans solījies nākt uz ielu vingrotāju nodarbībām. Mums kopīgiem spēkiem ir jālauž stereotips par ielu kultūru, kas noteikti nav aliņu dzeršana pa pakšiem, bet gan sportiska brīvā laika pavadīšana.”

Ielu vingrotāji iestājas par visu tautību jauniešu iekļaušanos šajā kustībā, tādēļ izveidotas mājas lapas gan latviešu, gan krievu valodā – ne tikai LIVB - Latvijas ielu vingrotāju biedrība , bet arī Domain Default page Pašlaik gan aktuālākā informācija atrodama draugiem.lv Domubiedru grupā „Latvijas Ielu vingrošanas sporta biedrība”.

Ielu vingrotāji būs arī „Ghetto Basket Winter Edition” trešā pasākuma ietvaros 29.janvārī Rīgā, „Skonto” hallē.

Izmantotie resursi:
streetbasket.lv