Ķekari neapstājas galapunktā

kekari.lv: Statistikas | Ķekari.lv

BK Ķekari spēlētāji labi nospēlēja aizsardzībā, neļaujot 32. galapunktam ilgi gūt punktus no spēles, bet paši ļoti veiksmīgi apdraudēja pretinieka grozu, puslaiku beidzot ar jau 23 punktu starpību. Otrais puslaiks jau bija tikai formalitāte. Īpaša spēle bija Rolandam Eidukam, kurš spēles izskaņā realizēja vienu no diviem trīspunktniekiem, gūstot pirmos punktus šajā sezonā.

BK Ķekari: Edijs Dzenis 16, Signis Vāvere 13, Artūrs Škute 10, Intars Nikonovs 9, Oskars Aizporietis 8, Justs Lūkins 7, Rolands Eiduks 3, Rolands Porietis 0, Jevgēnijs Turkins 0, Dmitrijs Kuzmins 0, Artūrs Portnovs 0

32. galapunkts: Atis Šēfers 16, Normunds Vuguls 11, Alens Šēfers 10, Ronalds Brēmers 2, Artūrs Mūrs 1, Juris Strautkalns 0, Andris Bricis 0, Vjačeslavs Višņakovs 0

Intervija ar BK Ķekari treneri.

Kas noticis ar 32.galapunktu?
Nedomāju, ka kaut kas ar viņiem ir noticis. Pamatkodols ir saglabājies tas pats un līderi tie paši. Drīzāk mēs esam uzlabojuši savu sniegumu un daudz ko esam mācījušies no pagājušā gada kļūdām. Nav vairs tā pirmās sezonas taustīšanās. Nav nekāds noslēpums, ka Galapunktam vilcējs ir viens cilvēks. Darbojas ne tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā. Bet piecus džekus viens nosegt nevar. Pat divus nevar. Neviens to nevar. Un ja, piemēram, sedz kādu vienu no mūsējiem – uzbrūk cits. Un tā visu spēli. Vienīgais, ko no spēles varu pateikt – 32. galapunktam jātrenē ir soda metieni un kustība uzbrukuma laikā. Sodiņi ir zem katras kritikas (11 no 30).

Nedaudz par spēles gaitu.
Iesākums graujošs, skatoties uz rezultātiem. Bet arī 32.galapunktam bija iespējas, bet paši meta garām sodus. Mēs savukārt savas iespējas realizējām. Snaiperu mums daudz. Noslēdzām pirmo ceturtdaļu ar 15:4, tad devām spēlēt rezervistiem, kas nospēlēja ļoti labi un puslaiks jau mums par labu 36:13. Līdz ar to otro puslaiku, jau varējām spēlēt brīvāk. Un līdz ko Tu spēlē brīvāk, daudz kas sanāk labāk – rociņas netrīc, galva viegla. Un to jau varēja redzēt arī rezultātā. Tā kā pēdējo ceturtdaļu lielāko tiesu spēlēja tālākie rezervisti, tad to gan zaudējām 11:14. Jāatzīmē gan, ka 32.galapunktam laukumā bija viņu stiprākais sastāvs. Bet zaudējot šo ceturtdaļu pierādās tikai tas, ka mums ir vēl pie kā strādāt.

Pārliecinošākā uzvara sezonā un lielu daļu punktu guva rezervisti.
Uzvaras pamatus jau pašā sākumā ielika starta piecinieks, kā jau minēju, noslēdzot pirmo ceturtdaļu ar 15:4. Pārējais bija laika jautājums. Savā līmenī nospēlēja visi līderi, kas attiecīgi ir redzams arī punktu ailēs. Visi kopā nostrādāja aizsardzībā un tāpat to kopā izdarīja arī uzbrukumā. Starta piecinieks, laikam sapratuši iepriekš pieļautās kļūdas, šajā spēlē darbojās ar dubultu atdevi. Malači. Dzenis izraustīja viņu aizsardzību, Škute ar Lūkinu dominēja zem groziem. Vāvere ar savu ātrumu bija vienlaicīgi gandrīz visur. Spēlē ļoti veiksmīgi iesaistījās Kuzmins, jo īpaši aizsardzībā un cīņā par atlecošajām bumbām. Rezervistu iespēlēšanai vispār bija ļoti pateicīgs pretinieks. Mums soliņš ir garš, 32.galapunktam daudz īsāks un līdz ar to varam paņemt viņus uz svaiguma. Kā jau minēju, viens no spēles plāna uzdevumiem bija tikt galā ar Ati Šēferu. Kopumā viņu sedza trīs džeki uz maiņām. Nostrādā viens ar pilnu atdevi, nodod stafeti nākamajam. Un puikas malači – Nikonovs, Aizporietis tika galā ar savu primāro uzdevumu, neitralizēt Šēferu un kas papildus patīkami abi vēl kopā sameta 17 punktus. Patika Aizporieša cīņasspars gan uzbrukumā, gan aizsardzībā un savus punktus viņš tieši guva cīnoties līdz galam. Par katru centimetru. Tā ir jāspēlē, ja grib uzvarēt. Turkins ļoti labi darbojās aizsardzībā un pēc pārtvertām bumbām uzreiz devās ātrajos uzbrukumos. Ļoti patika kā spēlē iesaistījās Porietis. Ar pašatdevi jauneklim viss ir kārtībā un to arī varēja redzēt – uzliktas muguriņas un cīņa aizsardzībā bija ļoti laba – var redzēt, ka daudzie treniņi dod savu labumu. Un, protams, Eiduks… Pārliecinoši pierādīja savas snaipera dotības. Ja vien, zināmu apstākļu dēļ, būtu iespējams dot viņam lielāku spēles laiku, pretiniekiem daudz sāpētu galva. Jo brīvs Eiduks, ir bīstams Eiduks!

Pēdējās divas spēles piecas piezīmes pašam.
Droši vien mandrāža. Nezinu ar ko tas ir izskaidrojams. Ar tām piezīmēm vispār ir interesanti. Pats nezinu, kā viņas savācu, bet nu salasās jau. Saka jau, ka tas pierāda vai nu aktīvu darbību aizsardzībā, vai arī lielu nevarību aizsardzībā. Lai to pēta basketbola apskatnieki. Gribās jau atņemt to bumbiņu, tikt kājās līdzi, bet ne vienmēr sanāk. Un ja nesanāk tad seko svilpe. Piecreiz svilpe un ej malā. Bet tas ir tas, kas mani satrauc vismazāk, jo mazie, kas spēle, mums ir. Nikonovs perfekti pilda saspēles vadītāja funkcijas, ja vajag to var darīt arī Eiduks. Ja komanda uzvar, man neko vairāk nevajag!

Pirmie punkti Rolandam Eidukam. Pagaidām klusē Porietis un Samtiņš.
Par Eiduku minēju jau iepriekš. Un domāju tie nav pēdējie punkti. Tie, kas viņu pazīst zina uz ko viņš ir spējīgs. Un, protams, prieks par to, ka ir kas aizstāj līderus. Samtiņš uz šo spēli pieteikumā bija, bet uz soliņa neatradās. Viņš bija devies atrādīties uz Lietuvu. Tāpēc punktus gūt nevarēja. Porietim iespējas ir bijušas, bet dažādu sīku iemeslu dēļ, nav sanācis gūt tos punktus. Tas pats Samtiņam iepriekšējās spēlēs. Bet tas arī nav viņu primārais uzdevums. Samtiņš aizsardzībā, cīņā par bumbām ir ļoti labs. Tāpat Porietis. Ja šajā līgā būtu skaitīti visi spēles elementi, mēs to perfekti redzētu.

Nākama spēle pret turnīra tabulas līderiem. Būs viņiem pirmais zaudējums?
Vai tad es izskatos pēc pareģa vai kāda zīlnieka? Mums tagad priekšā ir gandrīz pusotra nedēļa līdz spēlei. Daudz treniņu. Redzējis es viņus esmu. Jauna komanda, ar jauniem džekiem. Visiem tik tikko pāri divdesmit. Fiziski puiši, skrējēji. Mums parocīgs basketbols. Ātra spēle. Viņiem grūtāk – jānotur pirmā vieta. Mums nekāda spiediena nav, jāiet un jāspēlē. Ja izpildīsim spēles plānu un būs disciplīna, varu teikt, ka vinnēsim. Un ja visi būs veseli. Rudens taču.

kekari.lv