Liene Priede: "Treneris Krauliņš var pajokot par visu komandu"

Agrā piektdienas pēcpusdienā Arkādijas zālē valda patīkams klusums. Pretstatā vakara kņadai un rosībai, apkārt nemana futbolistus un vingrotājas. Basketbolistes, izlējušas sviedrus intensīvā treniņā, veic pēdējos atsildīšanās vingrinājumus. Liene, tāpat kā vairums Amerikā spēlējušo meiteņu, pretī nāk augstskolas kreklā ar “Mizzou” vārdu.

2013. gada sezonā aizsardze kopā ar “University of Missouri” komandu pārcēlās uz spēcīgo Dienvidaustrumu konferenci jeb SEC (viena no sešām vadošajām NCAA konferencēm). Vienpadsmit no 32 spēlēm (bilance 17-15) aizsardze sāka “tīģeru” starta piecniekā, vidēji 15,3 minūtēs gūstot 4,6 punktus, izcīnot 2,1 atlēkušo bumbu un izdarot 1,1 piespēles. Karjerā – 63 spēles NCAA, 346 punkti, 145 atlēkušās bumbas, 80 piespēles un 52 iemesti tālmetieni.

Divās SEC spēlēs – pret “Mississippi State” un “Lousiana State University” (minētā skola treneres Pokijas Četmenas vadībā vairākus gadus pēc kārtas iekļuva "Četru Finālā") – Priede kļuva par rezultatīvāko spēlētāju “tīģeru” sastāvā. Roku izdevās piešaut arī pret astoņkārtējām NCAA čempionēm “Tennessee” – viesos spēli apmeklēja 10 967 skatītāji – un 2011. gada čempionēm “Texas A&M”. NCAA čempionātā uzspēlēt neizdevās, jo SEC finālturnīra pirmajā kārtā nācās atzīt “Vanderbilt” vienības pārākumu.

Četrus gadus mācījies Amerikā. Vai Tu vēlējies šosezon spēlēt Latvijā?
Sākumā nebiju plānojusi to darīt. Gadu gaitā pieradu dzīvot projām un iedomājos, ka arī pāreju no studentu uz profesionālo basketbolu būs vieglāk veikt, neatrodoties mājās. Personisko apstākļu dēļ pieņēmu lēmumu palikt Latvijā. Pēc ilgām pārdomām uzskatu, ka esmu rīkojusies pareizi.

Kad Tevi uzrunāja Cēsis?
Tas notika salīdzinoši vēlu.

Septembrī?
Klubs uzrunāja manu aģentu Īvu Ležēnu. Sadarbību ar viņu sāku uzreiz pēc studiju beigām. Konsultāciju rezultātā nonācām pie secinājuma, ka Cēsu piedāvājums ir pieņemams.

Teici, ka piedāvājums nāca diezgan vēlu. Izdevās pabaudīt vasaru?
Pirmo reizi pēdējos gados ieguvu daudz brīva laika. Pirmkārt, vajadzēja pabeigt skolu, otrkārt, diemžēl, nesanāca spēlēt Latvijas izlasē. Sajūtas, skatoties izlases spēles, bija ļoti jocīgas, jo pati nepiedalījos nevienā pārbaudes turnīrā. Iespējams, tas nāk par labu, jo dod stimulu vairāk strādāt.

Skolu pabeidzi jūnijā?
Mācības beidzās ātrāk, taču man iekrājās studiju parādi. Skolotāji bija pretimnākoši, atļāva iesniegt darbus vēlāk, tāpēc paveicu uzdoto līdz maija beigām un jūnijā atgriezos Latvijā.

Atgādināsi, kādos priekšmetos ieguvi bakalaura grādu?
Datorzinātnē un mākslā. Studēju mākslas vēsturi, moderno mākslu. Šobrīd prioritāte ir trenēties un spēlēt basketbolu.

Latvijas valstsvienībā Liene Priede debitēja 2011. gada 27. maijā, Čehijas pilsētā Karlovi Varos sacenšoties pret Krieviju. Nedēļu vēlāk aizsardze tika iekļauta divpadsmitniekā un spēlēja Eiropas čempionātā Polijā. Foto: Romāns Kokšarovs, “Sporta Avīze”, f64

Cēsu sastāvā lielākās izmaiņas notika pirmā un piektā numura pozīcijās. Vai Tev vairāk jāspēlē kā saspēles vadītājai?
Lielāko daļu laika, jā. Sākumā man tas ne visai patika. Amerikā – gan junioru koledžā, gan universitātē – nesaprotamu iemeslu dēļ treneri vienmēr vēlējās, lai eju pa vidu. Spītīgi turējos pretī, jo man vairāk patīk spēlēt kā ārējai spēlētājai. Uzbrukt no malām. Treneri manī redzēja labas pirmā numura iezīmes. Cēsīs piekāpos. Nodomāju – ja visu laiku dzīvē sanāk krustoties ar saspēles vadītājas pienākumiem, varu to uzņemties. Visi izrāda sapratni, zinot, ka agrāk neesmu to darījusi. Cenšos darīt visu pēc labākās sirdsapziņas. Atšķirībā no tradicionālajām saspēles vadītājām daudzas lietas man nav asinīs, taču palīdz gan treneri, gan meitenes.

Zuze (saspēles vadītāja Zane Lapsiņa) konsultē?
Vairāk ieteikumu sniedz treneris. Neesmu ierobežota tikai saspēles vadīšanā. Pēdējās spēlēs radās iespējas izkārtot situācijas komandas biedrenēm, ļaujot viņām gūt punktus. Nebija vajadzības skriet un uzlabot savu punktu gūšanas statistiku. Ja kolēģes var iemest un spēle viņām iet no rokas, kāpēc nespēlēt uz viņām un neizkārtot labas situācijas? Pagaidām tas ir izdevies un notikušais sagādā prieku. Īpaši, ja komanda uzvar.

Kā esi iejutusies komandā?
Uzskatu, ka mums izveidojies ļoti, ļoti labs komandas gars. Draudzējamies. Gan treneri, gan spēlētājas apveltītas ar labu humora izjūtu, tāpēc treniņos valda patīkama atmosfēra. Nav problēmu un uz treniņiem eju ar prieku. Treneris mēdz pajokot par visu komandu, taču mēs zinām, kad ir laiks darbam. Mākam labi nodalīt vienu no otra.

Spēļu skaits nepietrūkst?
Gribētos uzspēlēt biežāk. No otras puses, nav slikti, jo spēles gaidu ar lielāku nepacietību un lielāku vēlēšanos spēlēt.

Domas par rītdienas spēli?
Priecājos, ka cilvēkiem ir liela interese par Cēsu un TTT spēlēm. Tas kļuvis par spilgtu notikumu sieviešu basketbolā un jūtama pastiprināta interese. Mēs darām savu darbu. Pati necenšos iespringt, vai daudz domāt par spēli. Vairāk piestrādāju pie trenera uzdevumu izpildes.