Bolotņika pretinieks Gvozdiks - Ukrainas boksa zelta laikmeta trešais tēvadēls

Karjeras beigas un atsākšana
Oleksandrs Gvozdiks 2018. gadā kļuva par WBC pasaules čempionu pussmagajā svarā un pēc tam to sekmīgi aizstāvēja, uzlabojot savu perfekto bilanci līdz 17-0. 2019. gadā viņš piekrita titulu apvienošanas cīņai pret joprojām neapturēto Arturu Beterbijevu. Šajā liela mēroga cīņā Gvozdiks desmitajā raundā trīsreiz nonāca nokdaunā un piedzīvoja zaudējumu, lai gan pēc punktiem tobrīd pat atradās priekšā (87:84, 86:85 un 83:87).

Lai arī zaudējums Beterbijevam izjauca Gvozdika perfekto bilanci un atmeta viņu atpakaļ titula kārotāju rindā, viņam tobrīd bija tikai 32 gadi un karjeras vienīgais zaudējums piedzīvots pret divīzijas līderi. No sportiskās puses tā noteikti nebija situācija, kurā vairs nav nekādas jēgas turpināt un boksera karjerai jāliek punkts, taču 2020. gada vasarā, kad pasaulē plosījās pandēmija un sporta dzīve bija krietni ierobežota, Gvozdiks paziņoja tieši par to.

"Pirmkārt, gribu darīt skaidru, ka Alekss (Gvozdiks) ir personība, kurš pieņem pārdomātus lēmumus," par bijušo pasaules čempionu plašāku viedokli piedāvāja Oleksandrs Čepilko, Ukrainas boksa žurnālists, kurš pārstāv vienu no lielākajiem Ukrainas boksa portāliem "Xsport.ua" un boksa izdevumu "LuckyPunch". "Nebija tā, ka viņš piedzīvoja pirmo zaudējumu karjerā, apvainojās un, emociju vadīts, nolēma vairs neboksēt. Pavisam pretēji. Viņš pēc cīņas krietnu laiku apdomāja savus nākamos soļus, apsēdās un izrunāja lietas ar ģimeni, un pieņēma konkrētu biznesa lēmumu."

"Viņš secināja, ka tagad boksā ir labi nopelnījis (tika ziņots, ka par cīņu ar Beterbijevu Gvozdiks saņēma pusotru miljonu dolāru) un ka drīzumā otras tikpat lielas cīņas vairs nebūs," turpināja Čepilko. "Viņš secināja, ka boksā paveicis daudz, taču nav palicis ar sitieniem atdauzītu galvu vai citiem savainojumiem, un ka ar to riskēt nevēlas. Tāpēc Alekss nolēma laicīgi pievērsties citām lietām un sākt pats savu biznesu, kurā ieguldīt boksā nopelnīto naudu."

Gvozdiks sāka savu azartspēļu biznesu, kas bāzējās Harkivā, Ukrainas austrumu pilsētai, kas ir pavisam tuvu agresorvalsts Krievijas robežai. 2022. gadā šī pilsēta kļuva par karalauku un agresoru armijas artilērijas mērķi, kas noveda pie plašiem postījumiem, un papildus sagrautajām ēkām un izdzēstajām dzīvībām izpostīts tika arī Gvozdika uzņēmums. Intervijās Ukrainas medijiem Gvozdiks gan par to īpaši nežēlojas un piesauc kā gluži vienkārši faktu.

"Es droši vien šobrīd joprojām nodarbotos ar azartspēļu biznesu," 2022. gada rudenī teica Gvozdiks. "Taču mani no šī biznesa "atbrīvoja". Tāpat kā tagad "atbrīvo" visus pārējos ukraiņus. Vai nožēloju, ka man vairs tā nav? Nē, neko nenožēloju, lai gan zaudēju savus ieguldījumus. Tas tā kā anekdotē - proti, kad satiekas cilvēks ar naudu un cilvēks ar pieredzi, tad pirmais aiziet ar pieredzi, bet otrais ar naudu. Tas laikam attiecas arī uz mani, un iegūto pieredzi nenožēloju."

Kā norādīja Čepilko, atgriešanās boksā Gvozdikam bija tikpat racionāls lēmums kā aiziešana no tā: "Kara sekas atstāja viņu bez uzsāktās uzņēmējdarbības, taču ienākumi ir vajadzīgi, un Gvozdiks zina, ka ar boksu joprojām var nopelnīt. Šobrīd vēl ne tik daudz kā savas karjeras zenītā, taču tāpat - kaut kas katram ir jāpelna."

Mērķis par titulcīņu - ukraiņu bokserim šobrīd īpaši grūts
Piesakot savu atgriešanos boksā, Gvozdiks to raksturoja kā centienus nopelnīt un aizvadīt dažas cīņas bez īpašiem tālākiem mērķiem. Kā atzīmēja "Xsport.ua" boksa žurnālists, pamazām Gvozdika retorika šajā sakarā mainījās un pēc uzvaras atgriešanās cīņā viņš piesauca vēlmi atgūt pasaules čempiona titulu.

"Kā tas izskatās no manām pozīcijām - Alekss tagad sadarbojas ar Ediju Reinoso, Kanelo Alvaresa menedžeri, un viņiem ir salikts plāns pa punktiem," sacīja Čepilko. "Viņam bija pirmā cīņa pret mazpazīstamu meksikāni, un arī es nemaz neatradu, kur šo cīņu varēja vērot tiešraidē. Tagad viņam izkārtota vieta Kanelo šova "undercard" pret jau cienījama līmeņa pretinieku kā Bolotņiks, un arī tur no Gvozdika tiek sagaidīta uzvara. Par Bolotņika izredzēm vēl parunāsim. Bet pēc tam rudenī Gvozdikam būtu cīņa pret kādu "Top10" bokseri par kādu no sekundārajām jostām, un tad jau varētu izaicināt čempionu."

Acīmredzams trūkums šajā plānā ir tā noslēdzošajā fāzē, proti, pussmagajā svarā visi četri čempiona tituli šobrīd pieder Krievijas bokseriem. WBC, WBO un IBF tituli ir Kanādā dzīvojošajam Beterbijevam, kamēr WBA tituls ir Dmitrija Bivola īpašumā. Noorganizēt augsta mēroga titulcīņu starp Krievijas un Ukrainas bokseriem tuvākajā laikā izskatās praktiski neiespējami.

"Jā, protams, ar to ir jārēķinās," piekrita Čepilko, kurš sarunai piekrita angļu valodā, norādot, ka pašsaprotamu iemeslu dēļ šobrīd nav nekādas vēlmes izmantot krievu valodu. "Viena lieta ir sportiskā puse, otra ir politiskā. Kurš šobrīd būtu gatavs uzņemties atbildību par tādu cīņu un apņemtos sarīkot tiešu konfrontāciju starp Ukrainas un Krievijas bokseriem? Vai tāda cīņa vispār tiktu pieļauta, ņemot vērā Krievijas karu mūsu zemē? Cik zinu, Aleksam pašam patīk tāda iespēja, ka viņš varētu atņemt titulu tieši Krievijas bokserim un simboliski pasniegt jostu Ukrainai."

Gvozdiks pats jau vairākus dzīvo ASV, taču intervijās izteicies, ka iespēja savā ringa stūrī pacelt visiem redzamu Ukrainas karogu arī bijis viens no iemesliem, kādēļ atgriešanās boksā bijusi vilinoša. Viņš arī izteicis sapratni, ka sports šobrīd tiek sasaistīts ar kara tēmu, piemēram, atbildot uz jautājumu par to, vai viņš uzskata par normāliem jautājumus Usikam par to, kam pieder Krima, Gvozdiks izteicās šādi:

"Ziniet, visi cenšas teikt, ka sports ir ārpus politikas, taču patiesībā tā jau nekad nemaz nav bijis," viņš uzsvēra. "Man liekas, ka sports ir pamatīgs ierocis, ar ko atstāt iespaidu uz cilvēkiem. Un, protams, ja cilvēki skatās uz populāriem sportistiem, tad viņus iespaido viņu viedokļi. Kā sports, tā reliģija ir instrumenti, ar kuriem var iespaidot cilvēkus. Tāpēc arī loģiski, ka sportu šobrīd šādi izmanto. Kā nekā, Saša (Usiks) šobrīd ir populārākais sportists Ukrainā. Kurš tad cits? Tā ka loģiski, ka viņam vaicā."

Citā intervijā pirms diviem mēnešiem Gvozdikam tika vaicāts, ko viņš domā par vairāku valstu (ieskaitot Latvijas) pieteikto boikotu PČ boksā, jo tajā tika ļauts piedalīties arī Krievijas bokseriem. "Sportu kā politisku elementu izmanto gan viena, gan otra puse, tas nav nekas neparasts," sacīja Gvozdiks. "Šie boikoti sportam nāk par sliktu, taču man liekas, ka tās cilvēku dzīvības, kuras mūsu valstī izdzēsis karš, ir daudz svarīgākas par sportu. Tāpēc pilnībā loģiska ir šo valstu un federāciju rīcība, boikotējot PČ. Jā, tā ir politika, un tās dēļ cieš sportisti, piemēram, Zviedrijas, Šveices sportisti, kuri ne pie kā nav vainīgi, taču kāds funkcionārs izlēma, ka nē, paliekam mājās. Tas nav taisnīgi, taču atkārtošos, ka pašreizējā situācijā tas ir loģiski."

Gvozdika tēls Ukrainā
Ukrainas boksa skola papildu reklāma neprasa, kā nekā, tajā izauga leģendārie smagsvari brāļi Kļičko, un viņi nepalika bez sekotājiem visaugstākajā līmenī. Viņu pēdās sekoja trīs lieliski bokseri, kuri visi 2012. gada olimpiskajās spēlēs kļuva par medaļniekiem. Usiks izcīnīja zeltu smagsvaros, Vitālijs Lomačenko bija čempions vieglajā svarā, kamēr Gvozdiks izcīnīja bronzu pussmagajā svarā.

"Ukrainas līdzjutēju vidū Alekss ir labi iecienīts," savu vērtējumu izteica Čepilko. "Cilvēki zina, ka viņš pēc panākumiem OS noslēdza līgumu ar promouteriem "Top Rank" Amerikā un pārcēlās uz dzīvi tur, un Ukrainā viņš nemaz nevienu profesionālā boksa cīņu nav aizvadījis, taču Ukrainas bokseriem tas nemaz nav tik neparasti. Skaidrs, ka lielākās cīņas tiek aizvadītas Rietumos."

"Cita lieta gan tā, ka Gvozdiks ilgāku laiku palika tādā kā nelielā ēnā," turpināja Čepilko. "Šeit var no folkloras paņemt salīdzinājumu, ka Usika un Lomačenko kompānijā Gvozdiks bija kā trešais tēvadēls, proti, tāds, kuram uz vecāko brāļu fona tiek mazāka uzmanība. Taču, kad 2021. gadā Gvozdiks bija atbraucis uz Ukrainu piedalīties dažādos pasākumos, viņš tika uzņemts ļoti silti un pozitīvi."

"Arī viņas cīņas Amerikā sākumā nebija tik lielas, un Ukrainā tās daudzi nevarēja redzēt," paskaidroja Ukrainas boksa apskatnieks. "Taču viņa lielā izlaušanās pienāca 2018. gada sākumā, kad Aleksam bija cīņa par WBC pagaidu titulu pret Medi Amaru, tā notika Ņujorkā un tika pārraidīta arī Ukrainā. Gvozdiks guva pārliecinošu uzvaru plašas ukraiņu auditorijas priekšā, un es teikšu, ka tieši ar šo cīņu viņš ieguva lielu popularitāti. Protams, pēc tam sekoja īstā WBC titulcīņa pret Adoni Stīvensonu, kuram tituls piederēja jau vairākus gadus, taču Gvozdiks uzvarēja ar nokautu un vēl vairāk pacēla savas akcijas."

Pieminētā cīņa gan izvērtās ar gandrīz traģiskām sekām, jo Stīvensons ģērbtuvēs pēc tam sajutās slikti, tika nogādāts slimnīcā un nonāca komā, kurā smadzeņu traumas dēļ pavadīja trīs nedēļas. Lai atgūtu veselību, Stīvensonam bija nepieciešami vairāki gadi, taču tagad viņš atkal var staigāt un atguvis savu dzīvi. Skarbs atgādinājums, cik bīstams var būt profesionālais bokss.

Cīņa pret Bolotņiku - "izredzes vērtēju uz 60:40 par labu Gvozdikam"
Lai arī Gvozdiks bija paņēmis ilgāku pauzi no boksa, Covid-19 laikā arī citiem vadošajiem bokseriem cīņas bija retāk. Bolotņiks kopš Gvozdika-Beterbijeva cīņas pats ringā devies piecās cīņās, tiesa, te var norādīt, ka principā Gvozdiks pat ir svaigāks - viņš savu atgriešanās cīņu aizvadīja janvārī, kamēr Bolotņiks dažādu apstākļu sakritības dēļ bez cīņām ir jau gadu, attiecīgi no pasaules ranga "Boxrec" versijā šobrīd izslīdējis.

Ričards pats jau ilgāku laiku mērķtiecīgi iet uz to, lai iegūtu iespēju cīnīties par čempiona titulu. Viņš pasaules rangā kotējas ap 20.-25. vietu, taču tur savu iespaidu atstāj arī karjeras sākumā ciestie zaudējumi un viņa pašreizējā bilance (19-6-1). Boksa terminoloģijā ir tāds statuss kā "gatekeeper" jeb vārtusargs, proti, augstu vērtēts bokseris, kurš pats visaugstākos titulus neiegūst, taču rada skaidru barjeru citiem titulu tīkotājiem - vispirms tev jātiek garām man.

"Iespējams, Bolotņikam pašam šis apzīmējums līdz galam nepatīk, taču šobrīd tas ir patiess," norādīja Čepilko. "Viņš ir spēcīgs bokseris, kurš sevi apliecinājis kā sīvu pretinieku jebkuram, taču līdz titulcīņai viņam nav izdevies tikt. Līdz ar to šobrīd viņš sanāk ļoti atbilstošs pretinieks Gvozdikam, kurš atgriežas boksā un meklē nopietnu pārbaudījumu."

Ukraiņu boksa apskatnieks izteicās, ka par favorītu šajā cīņā uzskata Gvozdiku, taču ne par izteiktu favorītu: "Priekšroku dodu Gvozdikam, jo viņam ir lielāka lielu cīņu pieredze. Daži varbūt skatās uz Bolotņika bilanci ar sešiem zaudējumiem un novērtē viņu zemāk nekā vajadzētu, bet es teiktu, ka Gvozdika-Bolotņika cīņa ir ar 60:40 izredzēm par labu Aleksam. Starptautiski Bolotņika uzvara gan jau tiktu novērtēta kā liels pārsteigums, taču, lai arī neuzskatu viņu par favorītu, es to par lielu pārsteigumu nesaukšu, kā nekā, dodu viņam 40% iespējas uzvarai."

Čepilko prognozēja, ka Gvozdiks cīņai pieies ļoti uzmanīgi: "Viņš ir gudrs cilvēks, kurš to šo īpašību cenšas izmantot arī boksā. Alekss uzmanīgi pēta savus pretiniekus, meklē viņu kļūdas un lietas, ko izmantot savā labā. Domāju, ka cīņā pret Bolotņiku Alekss sākumā būs otrā numura pozīcijā un atdos ringa centru, lai varētu labāk iepazīt pretinieku jau tiešā tuvumā. Un tad cīņas otrajā pusē viņš centīsies pārņemt iniciatīvu un nokārtot sev uzvaru."