Kad pretinieku sejas jau sāk riebties

Vairāki žurnālisti, ieskaitot šā raksta autoru, pirms sērijas uzsvēra, ka “Mogo” kopumā ir stiprāks uzbrukums. Reālajā dzīvē, kur ledus ir slidens, vismaz pagaidām arī šī prognoze nepiepildās. Neskaitot Jāņa Ozoliņa uzvaras bullīti otrajā mačā, iemesto ripu attiecība ir 8:7 “Kurbada” labā. Vai 8:8, ja skaitām Ozoliņa bullīti. 3:2, 4:3 (bullīšos) un 1:3 Rumbulā, raugoties no regulārā čempionāta uzvarētāja pozīcijām.

Pēc pirmās spēles sazinājos ar vecā “Dinamo” pēdējo treneri Ēvaldu Grabovski. Skats uz nākotni mums abiem bija apmēram vienāds: ir liela starpība, vai “Mogo” Rumbulā ieradīsies ar 2-0, vai arī būs 1-1. Kad Rihards Marenis pirmās trešdaļas viducī, “Mogo” spēlējot mazākumā, aizbēga no Mārtiņa Oskara Freimaņa un eleganti apspēlēja Uldi Čalpu, savās domās sāku jau svērties, ka laikam sērija aiziet uz 3-0... Tā nedomāja mans novadnieks Mārtiņš Cipulis, otrās trešdaļas pašā sākumā iemetot savu otro ripu šajā sērijā, tad trešdaļas beigās vietu ripai vārtos atrada profesors Jānis Sprukts – 2:1, un tā jau bija pavisam cita opera. Kas, sākusies ar Mareņa uvertīru, beidzās ar Kobas Jasa fanfarām. “Kurbads” ne tikai atgriezās spēlē, bet arī visā finālsērijā.

Visos trijos mačos scenārijs bijis līdzīgs: viens atraujas, tad otrs it kā neloģiski panāk konkurentu, lai beigās viss karātos mata galā. Atšķirība meistarībā starp abām komandām ir minimāla. Izšķir līderi un/vai neizšķir vārtsargi. “Mogo” tās ir uzbrucēju saiknes Saulietis – Želubovskis, Marenis – Gricinskis, visu cieņu pārējiem “Kurbada” uzbrucējiem, bet klase par sevi ir Cipulis – Sprukts – Upītis. Kur Sprukts ne no kā spēj radīt vārtu momentu, bet Cipulis met tāpat kā savulaik Latvijas izlasē – ripu pēc piespēles neapstādinot. Žēl, ka “Dinamo” tik maz uzspēlēt dabūja Upītis – hokejista potenciāls tur ir (bija?) liels.

Klausos, ko kolēģi stāsta par “Mogo” spēlējošo menedžeri Elvisu Želubovski. Pilnīga taisnība – es arī nevēlētos sev pretiniekos tādu spēlētāju kā Elviss. Ar Jura Repša enerģiju un Oļega Znaroka sportisko nekaunību. Noraidīts par simulāciju (nu nepatīk man šādi abpusējie noraidījumi), Želubovskis nikns atgriežas laukumā, un tūdaļ ir vārtpriekšā, kur jau klāt Saulieša piespēle. Vai Marenis – Gricinskis? Ne gluži netīšām pēc sezonas intervēju savu netālo kaimiņu Mārupē Rihardu Mareni. Tomēr negaidīdams, ka viņa spēlēšana/nespēlēšana Latvijas čempionāta finālā radīs tik daudz problēmu. Bet Rihards laukumā ir pamanāms, pirmajā mačā – astoņi metieni pa Ulda Čalpas vārtiem! Otrajā – nu vienkārši konfekte piespēle Gatim Gricinskim. Golu mazākumā jau pieminēju. Skaidrs, ka “Kurbada” saimniekam Andim Pikānam pēc pirmā zaudējuma gribējās rakstīt protestu Latvijas Hokeja federācijai. Varbūt izdodas tomēr Mareni “novākt” no distances? 150 eiro par protestu. Likmes te ir augstas!

Biju pārliecināts, ka finālsērijā šo to ar izšķirt “Kurbada” aizsargi, kas esot labākie virslīgā. Bet Renārs Valters ir uz kruķiem, smaida, ka gribējis sezonu (un varbūt karjeru!) pabeigt, dzerot šampanieti no jaunā čempionu kausa... Nu jāklibo. Neesmu tiesnešu kritizētājs, taču, manuprāt, pirmajā spēlē Šmerlī soģi “nenotiesāja” īsto, bet ciest dabūja gandrīz nevainīgs cilvēks. Proti, otrās trešdaļas pašās beigās kurbadietis Edgars Brancis izmisīgi metās no vārtpriekšas izstumt Želubovski, kurš ar augstu paceltu nūju iebrauca “Kurbada” kapteinim Tomam Blukam sejā. Pēc idejas (manējās!) visam vajadzēja beigties ar noraidījumu tikai Brancim, ceļā uz noraidīto soliņu jau bija Želubovskis... Bet Bluks laikam pateica visu, ko domā par “zebrām”, dabūjot disciplināro sodu – desmit minūtes. Tā kā Tomam tas bija trešais lielais sods, tad jāizlaiž nākamā (otrā finālspēle). Loģiski, ka tas ir nonsenss – saplusot visus lielos sodus. Bet iznāca, kā iznāca. “Kurbads” bez kapteiņa un jau diviem pamatsastāva aizsargiem...

Nepatīk man arī kritizēt vārtsargus. Skaidrs, ka Henrijs Ančs un Uldis Čalpa nebūt nav tādas klases vārtsargi kā Artūrs Irbe. Taču vainot, ka viens vai otrs nav noķēris šo vai to? Nu varbūt Čalpam vajadzēja noķert Andreja Lavrenova pustālo metienu, varbūt vēl kāda sīkāka kļūme/neveiksme, taču vārtsargi pagaidām savas komandas neiegāž. Vienkārši uzbrucēji šo to iemet izcili meistarīgi.

Vai ceturtajā un piektajā spēlē būs vārtu birums? Bez prognozēm. “Mogo” atbalstītāji iesaka vienkāršu recepti – neitralizējiet Sprukta trijnieku! Taču “Kurbadā” punktus ir guvuši deviņi uzbrucēji, kurpretī uzbrukošajā “Mogo” - par vienu mazāk. Skaidrs ir tas, ka rokas gan var iet pa gaisu. Jo pretinieku sejas jau mazliet sāk riebties...