Viedoklis: Andris Vaņins - Latvijas gada labākais futbolists

Latvijas futbolā nav daudz zvaigžņu, taču divas no tām nemaz nav tikušas starp nominētajiem futbolistiem - Aleksandrs Cauņa un Artjoms Rudņevs, kuri no Latvijas spēlētājiem pārstāv, domājams, spēcīgākos klubus (CSKA un "Hamburg"). Lai arī abi pat ar pussezonu uz papīra būtu liekami augstāk nekā, piemēram, Smirnovs, iespējams, pat labi, ka viņi nav iekļauti sarakstā – citādi daudziem varētu rasties vēlme balsot nevis par darbiem, bet gan par vārdu.

Cauņa kļuva par Krievijas čempionu un kausa ieguvēju un spēlēja pret Čempionu līgas uzvarētāju Minhenes "Bayern", tomēr šo gadu Aleksandram pabojāja kārtējie savainojumi. Ja pirmajā pusē Cauņa CSKA vēl spēlēja pietiekami daudz (izgāja uz maiņu arī kausa finālā), tad jaunajā sezonā viņa rēķinā ir tikai pieci mači. Izlases rindās Cauņa šogad piedalījies tikai piecās spēlēs.

Līdzīga aina vērojama ar Rudņevu, kurš gada sākumā Bundeslīgā spēlēja 17 mačos, no kuriem 12 sāka pamatsastāvā, un guva sešus vārtus. Toties šosezon Rudņevs ir izstumts no pamatsastāva un, kā izskatās, uz ilgu laiku. Izlasē Artjoms palīdzējis tikai trīs spēlēs un vārtus tā arī nav guvis. Starp citu, pagājušā gada balsojumā tieši Cauņa un Rudņevs aizņēma pirmās divas pozīcijas – attiecīgi 26 un 16 balsis. Gorkšam bija 14, bet Edgaram Gauračam un Denisam Rakelam – pa vienai.

Pievēršoties nominētajiem spēlētājiem, divi no viņiem atkrīt automātiski. Viens no viņiem ir "Ventspils" kapteinis Vitālijs Smirnovs, kurš kļuva par Latvijas čempionu, taču izlasē šogad aizvadījis tikai vienu spēli un kopš treneru maiņas vairs nemaz netiek iekļauts kandidātu sarakstā. Otrs ir Jurijs Žigajevs, kurš aizvadīja teicamu sezonu, ar 16 rezultatīvām piespēlēm šajā rādītājā bija pārliecinoši labākais Virslīgā un regulāri tiek saukts uz valstsvienību, tomēr tajā bijis tikai otrā plāna aktieris - pamatsastāvā izgājis tikai pret Kataru, Turciju un "Yeovil Town". Visu cieņu Vitālijam un Jurijam, bet būtu dīvaini, ja gada labākais futbolists nebūtu pamatsastāva spēlētājs izlasē. Vēl jo vairāk Smirnova nesaukšana uz izlasi liek prātot, kādēļ viņš vispār ir izvirzīts šai balvai. Vieni noteikti ir kļūdījušies – vai nu tie, kas viņu izvirzīja, vai tie, kas viņu nesauc uz izlasi.

Pārējie pieci vairāk vai mazāk regulāri ir tikuši izlases pamatsastāvā. 34 gadus vecais Juris Laizāns aizvada negaidīti labu sezonu un kopumā visās frontēs piedalījies 35 spēlēs, no kurām gandrīz visas ir aizvadījis no zvana līdz zvanam. Tik liela spēļu slodze Laizānam nebija bijusi kopš 2010.gada, kad Juris pārstāvēja "Skonto" un Belgorodas "Salyut" – tieši šis bija pēdējais gads, kurā Laizāns pārstāvēja arī izlasi. Sezonu ar lielu plusa zīmi var ierakstīt arī Valērijs Šabala, kurš klubā 30 spēlēs ir guvis 18 vārtus un debijas gadā izlasē deviņos mačos izcēlies pat četras reizes. Arī atskaitot vārtus neoficiālā spēlē pret "Yeovil Town", Šabala ar trim precīziem sitieniem vienalga šogad ir bijis rezultatīvākais izlasē.

Māris Verpakovskis pēc nīkšanas Azerbaidžānā atkal atplauka Hēraklejas "Ergotelis", kam palīdzēja atgriezties Grieķijas Superlīgā. Tomēr, ja pēc spēka otrajā līgā Verpakovskis bija pamatsastāva spēlētājs, Superlīgā Māris pie vārda ticis ir ļoti reti. Izlasē Verpakovskis ir spēlējis astoņos mačos – Rīgā pret Lietuvu viņš palika rezervē, bet pārējās izlaistās spēles bija pret Kataru, Turciju un "Yeovil Town".

Pagājušajā gadā ar 14 balsīm trešo vietu ieņēma Kaspars Gorkšs, taču Latvijas izlases kapteinim šī sezona nav bijusi veiksmīga. Netiekot pie vārda "Reading", Gorkšs februārī tika izīrēts "Wolverhampton", kas spēlēja līgu zemāk. Pēc īres beigām Gorkšs Anglijas Premjerlīgā pat aizvadīja vienu spēli (2:4 pret "West Ham"), bet šosezon pēc spēka otrajā līgā lielākoties deldējis "Reading" soliņu. Šosezon Gorkšam "Championship" līgā ir tikai divas spēles, no kurām viena tika aizvadīta jau pēc kandidātu izvirzīšanas. Starp citu, lai cik tas arī nebūtu amizanti, Gorkšs vienas sezonas laikā pamanījās izkrist uzreiz no divām līgām – "Championship" un Premjerlīgas.

Savukārt Andris Vaņins arī šogad rāda ļoti labu sniegumu Šveices Superlīgā, kas UEFA rangā ieņem 13.vietu – vienu vietu zem Grieķijas Superlīgas. Kaut arī "Sion" rezultāti nav spīdoši, Vaņina individuālais sniegums bijis ļoti labs. Ja iepriekšējās sezonas otrajā pusē, kad klubā valdīja juku laiki, Vaņins Superlīgā 18 spēlēs ielaida 34 vārtus un tikai trīsreiz palika sausā, šosezon Vaņins, par spīti "Sion" tikai astotajai vietai tabulā, 15 spēlēs ielaidis vien 17 vārtus. Vaņins sešas reizes ir palicis sausā un četras reizes iekļuvis Sport.ch kārtas simboliskajā izlasē.

Vaņina galvenais mīnuss ir vājie komandas rezultāti, taču, summējot visus faktorus kopā, tieši viņš izvirzās līderpozīcijās. Vaņins visa gada garumā ir bijis stabila vērtība klubā (atšķirībā no Gorkša un Verpakovska) un izlasē (atšķirībā no Laizāna, kurš izlasē ienāca augustā), līdz ar ko viņš ir aizvadījis visvairāk spēļu no visa septītnieka – 45. Tāpat Vaņins ikdienā ir spēlējis spēcīgākā čempionātā nekā Virslīga (Šabala un Laizāns) un Grieķijas pēc spēka otrā līga (Verpakovskis). Var prātot, cik spēcīga ir "Championship", taču arī šajā līgā Gorkšs teju visus mačus aizvadīja pastarītes "Wolves", nevis "Reading" rindās.

Aizvadīto spēļu un gūto vārtu skaits 2013.gadā

Leģionāriem klubu spēles sadalītas divās daļās. Pirmajā pusē ir spēles no iepriekšējās sezonas, bet otrajā pusē - no šīs sezonas. Klubu sacensībās ieskaitīts gan vietējais čempionāts, gan kausa izcīņa, gan Eirokausi. Apzīmējums 29/30 u.tml. nozīmē, ka 29 spēles sāktas pamatsastāvā, bet pavisam aizvadītas 30 spēles. Maskavas CSKA gada pirmajā pusē bija tikai 14 spēles - 11 Krievijas Premjerlīgā un trīs kausa izcīņā.