Daina Lazdeniece: "Teicu meitenēm, ka zaudējums ir mana vaina"

2013. gada sezonā Lazdeniece kļuva par Latvijas un Igaunijas čempionāta rezultatīvāko spēlētāju. Divdesmit četrās spēlēs viņa guva 451 punktu, apsteidzot komandas biedri Lauru Auderi (22 spēles, 438 punkti) un "TTT Rīga" uzbrucēju Ditu Rozenbergu (433 punkti).

Jaunās sezonas pirmajā pusē nav vērts pievērst lielu uzmanību Lazdenieces statistikai. To izjauca septembrī gūtais savainojums, kas liedza piedalīties vairākās spēlēs. Neskatoties uz to, pāris rādītāji ir ļoti pieklājīgi. Piemēram, Daina vidēji iemet 2,64 tālmetienus, kas ir otrs labākais rādītājs pēc LU aizsardzes Anetes Vormas (2.75). Viņa sevī izveidojusi īpašības, kas ļāvušas kļūt par teicamu metēju.

Pirmā puslaika beigās saņēmi ceturto piezīmi, taču tā netraucēja veiksmīgi ieiet atpakaļ spēlē.
Manuprāt, vairākas piezīmes saņēmu uz palīdzēšanas rēķina. Piezīmju problēmas man nekad nav sagādājušas papildu stresu. Tas nenozīmē, ka izvairos no kontakta. Pret "TTT Rīga" turējos līdz izšķirošajiem notikumiem, taču galotnē nācās atstāt laukumu ar piecām piezīmēm.

Tu pārmet sev tādos brīžos?
Protams! Biju neapmierināta, jo piekto piezīmi saņēmu uz nokavēšanas rēķina. Meitenēm teicu, ka zaudējuma vainu uzņemos uz sevi, taču tas neattaisno pārējo spēlētāju kļūdas, kas krājušās visas spēles laikā. Būdama viena no pieredzējušākajām spēlētājām komandā, nedrīkstu tā kļūdīties izšķirošajos momentos. Par to tiku pamatīgi sodīta, jo nekādas uzvaras nespēj dot tik daudz, cik daudz spēj atņemt viens šāds zaudējums. Manas prasmes un fiziskā sagatavotība ir nepieciešamajā līmenī, lai apspēlētu un nosegtu Rūtu Veideri, pret kuru saņēmu piekto piezīmi. Nevēlos izklausīties augstprātīga, taču realitātē esmu individuāli spēcīgāka spēlētāja. Tas nozīmē, ka man viņai laukumā nav jādod nekādas priekšrocības.

Meitenes sevi parādīja no labākās puses arī brīžos, kad nebiji laukumā.
Kad Laura Audere pārgāja uz Tallinas Universitāti, vairākām meitenēm radās jautājumi - kā tagad spēlēsim? Jāatceras, ka līdera prombūtne dod iespēju atvērties citām spēlētājām. Ir citādāka spēlētāju rotācija, kustība laukumā, parādās vairāk iespēju tikt pie bumbas. RSU ir ļoti labs sastāvs. Visas meitenes spēlējušas jaunatnes izlasēs, visas var uzņemties iniciatīvu. Nevajag sevi iedzīt kompleksos, ja vairāk jāspēlē ar bumbu, kamēr kāda ir malā. Uzskatu, ka vajag vairāk drosmes, spara, agresivitātes un možuma. Mums bieži pietrūkst koncentrēšanās, "guļam". Koncentrēšanās vaina un tikai. Divi varianti – tam jābūt automātiski vai kādam jāuzvelk no malas. Tā ir mūsu problēma.

Daina Lazdeniece pirmā apļa spēlē pret SK “Cēsis”. Foto: Zigismunds Zālmanis

Uzbrukums Cēsu grozam

Minūtes pārtraukumā

Ja nekļūdos, RSU trenējās pat 31. decembrī un 1. janvāra vakarā.
Tie nebija obligātie treniņi. Pašas izrādījām iniciatīvu. Pati brīvlaikā biju Ziemassvētku nometnē Strenčos, kur palīdzēju trenēt "Rīdzenes" meitenes. Šī iemesla dēļ nepiedalījos RSU pirmajā treniņnometnē 26.-30. decembrī. Kad atgriezos, gribēju maksimāli daudz pagūt, jo, ja man ir izvēle piecpadsmito reizi skatīties "Likteņa ironiju" vai atnākt uz treniņu, es atnāku uz treniņu. Svētku dienās trenējāmies RSU zālē Brīvzemnieka ielā, citās dienās Hanzas vidusskolā.

Pievienojies komandai 30. decembrī?
Sākot no 30. decembra līdz 6. janvārim neizlaidu nevienu dienu. Ja sanāk treniņus apvienot ar darbu, cenšos nākt arī darba dienu rītos. Studentēm un skolniecēm ir līdzīgs režīms. Nav tā, ka visas vienlaicīgi varam trenēties divreiz dienā. RSU zālei vienmēr iespējams piekļūt. Tur ir seši grozi, svaru zāle, kardio trenažieri. Var izvērsties pēc sirds patikas.

Bērnu ņem līdzi?
No rītiem bērns ir bērnudārzā. Vakaros dažreiz ņemu puiku līdzi uz treniņiem vai spēlēm. Šobrīd viņš ir pats jaunākais "Rīdzenes" audzēknis. Treniņos jau darbojas ar bumbu, ir ieinteresēts sevi izpaust sporta jomā, kur darbojas viņa vecāki. Pagaidām priekšroka tiek dota basketbolam un peldēšanai, tēva slidām un nūjai pagaidām tikai izklaidējoša loma.

Kamēr komandai bija otrā nometne, Kate Krēsliņa labi nospēlēja Tallinā.
Viņa strādāja kopā ar Latvijas U18 izlasi. Baltijas jūras kausā varēja labi redzēt Kates patieso seju - viņa sevi atzinīgi parādīja. Uzskatu, ka tādā līmenī viņai jācenšas spēlēt arī RSU sastāvā. No Kates to arī prasa. Viņa ir spēcīga, saprātīgi domājoša spēlētāja - var spēlēt no ārpuses, ieiet iekšā ar bumbu, teicami nostrādāt aizsardzībā. Pretiniekos pārsvarā ir viņas vienaudzes, tāpēc droši jāuzņemas. Laukumā jāparādās raksturam, kurš kuru apēdīs.

Līga apgūst jauno "Top 6" formātu. Iespēja spēlēt pret spēcīgākām pretiniecēm motivē vēl vairāk?
Spēles rezultāts rāda, ka dažām, iespējams, motivācijas vēl pietrūkst. Komandā šie jautājumi ir jārisina. Man kā kapteinei jādomā par tādām lietām un jāgādā, lai meitenes uz treniņiem nāktu ar prieku, nevis uztvertu to kā piespiedu darbu. "Top 6" formāts ir interesants. Turnīrs rada iespējas atkārtoti spēlēt un uzvarēt labākās komandas. Šoreiz neizdevās, taču meitenēm teicu, ka mums priekšā ir vēl viena spēle. Nav jāraud spilvenā, bet jāparunājas katrai pašai ar sevi, jāmācās no savām kļūdām un jāparāda, kas mums ir iekšā.

Daina Lazdeniece un Asnāte Fomina Nordea līgas “Top 6” turnīra pirmajā spēlē 15. janvārī. Foto: Romualds Vambuts

Daina Lazdeniece cenšas tikt garām “TTT Rīga” aizsardzei Kristīnei Kārkliņai

Daina Lazdeniece un Anita Teilāne cenšas nosegt “TTT Rīga” spēka uzbrucēju Karlīni Nīmani. Foto: Romāns Kokšarovs

Komandai bijuši saliedēšanās pasākumi?
Pirmajā februārī iesim uz teātri. Kad esmu ieinteresēta, man patīk nodarboties ar organizatoriskām lietām. Aiziesim paslidot, uzspēlēt boulingu. Vajadzīgas cita veida emocijas, labai komunikācijai nepietiek vienai otru ieraudzīt tikai treniņos. Centīšos komandu saliedēt tādā veidā, lai labāk saprastos arī laukumā.

Minēji "Rīdzenes" nometni. Kādi bija Tavi pienākumi?
Treneri bija aizņemti izlasēs un es ar prieku izpalīdzēju. Strādāju ar jaunāko grupu audzēknēm, otrajā grupā bija divpadsmit gadus vecas meitenes. Pati arī sev nedevu nekādas atlaides, jo zināju, ka komandas biedrenes centīgi darbojas Rīgā. No rītiem pa tumsu gāju skriet. Man līdzi bija suns, kurš skrēja pa priekšu, tāpēc nebiju viena. Vakaros vientulībā gāju uz svaru zāli, tā bija mans buduārs (smejas). Varēju izvērsties pēc pilnas programmas!