Gendelis: "Esmu drošs, ka pavasarī būsim trijniekā"

-Latvijā tikai piektie, Baltijā pēdējie. Kur meklējams skaidrojums tik pieticīgam sniegumam?
-Neilgu laiku strādājot ar LSPA, esmu pārsteigts par diezgan zemo līmeni Latvijas handbolā. Atpaliekam gan no igauņiem un leišiem, gan no baltkrieviem un somiem. Jau sākumā brīdināju komandas menedžeri, ka komanda nav nokomplektēta tā lai varētu nopietni cīnīties Baltijā. Kad bijām turnīrā Igaunijā un visiem zaudējām pārliecinoši, bija jau skaidrs, ka tehnikā un visos pārējos elementos no konkurentiem atpaliekam ļoti daudz. Tas, kur šobrīd esam turnīra tabulā, mani nepārsteidz. Ja būtu nokomplektēti savādāk, varbūt būtu nedaudz labāk.

-Baltijas līgā ir seši pārliecinoši zaudējumi. Vai atšķirība meistarībā starp Latvijas un citu valstu klubiem tiešām ir tik liela?
-Jā, ar pārliecību tā varu teikt. Patiešām atpaliekam tehnikā, taktikā. Arī darbs droši vien pie mums nav organizēts tā, kā kaimiņos Lietuvas un Igaunijas komandas ir pusprofesionālas, apmēram tādas kā Andra Gulbja laikā bija ASK. Ja mēs trenētos aptuveni tādā līmenī un režīmā, tad varētu konkurēt. Šobrīd šādas iespējas neredzu.

-Lielākā vai mazākā mērā problēma slēpjas sastāva komplektācijā?
-Tā varētu teikt. Rīga neražo nevienu spēlētāju, cik var ražot Dobele, Vaiņode vai Ludza?! Par to ir jādomā. Ir cilvēki, kuriem jāatbild par handbola attīstību un visam jābūt jau no paša sākuma – jauniešiem. Ļoti daudz izlases spēlētāju ir ārzemēs, viņiem ir iespēja trenēties un spēlēt pienācīgā līmenī, tāpēc arī pati izlase ir līmenī, bet klubu komandas atpaliek. Klubiem jābūt savai piramīdai.

-Kura pozīcija jums rada visvairāk bažu?
-Ja salīdzina ar pagājušo sezonu, kad Latvijā izcīnījām trešo vietu, komandu pametuši Oskars Arājs, Edgars Vadzītis, vasarā Latvijas olimpiādē nopietnu savainojumu guva Lauris Rūtiņš – tie ir pamatspēlētāji, kas taisīja rezultātu. Šobrīd ārējā līnija ir vāja. Gaidām, kad ierindā pilnvērtīgi atgriezīsies Artis Kurmēns, kurš pērn krustenisko saišu savainojuma dēļ pērn vispār nespēlēja. Atsācis spēlēt viņš ir, bet rāda tikai pusi vai maksimums 70% no tā snieguma, kādu gaidām. Šobrīd esam tur, kur mums jābūt. Ja nākotnē labi pastrādāsim, savainotie spēlētāji atgriezīsies ierindā, tad pavasarī Latvijas čempionātā būsim tur, kur mums jābūt – trijniekā. Par to nešaubos! Baltijā? Ja nepastiprināsim sastāvu, tad izredžu maz. Ir mums doma paņemt pāris spēlētājus no Ludzas. Ja paskatās uz līdzšinējām spēlēm Baltijā, tad kādu laiku labi cīnījāmies ar Kauņu, ar somiem pirmo puslaiku uzvarējām (16:13, visā spēlē - 25:38 - aut.), bet otrajā pietrūka spēka, bija īss soliņš.

-Vai daļa atbildības nav jāuzņemas arī treneriem? Mēdz teikt, ka spēles uzvar komanda, bet zaudē treneri...
-Protams, protams. Turklāt esmu komandai jauns treneris, pret spēlētājiem iespējams ir citas prasības nekā bija iepriekš. Daudz no viņiem prasu tehniskas lietas, jo uzskatu, ka bez atbilstošas tehnikas nevaram izspēlēt kombinācijas. Zaudētās spēles ar ASK un Vaiņodi – tur ir liela trenera atbildība. Savukārt spēlētāji, no kuriem gaidīju nopietnu pieeju, vienkārši nenovērtēja pretinieku, jo iepriekšējās sezonās pret šiem oponentiem gāja salīdzinoši viegli.

-Kuri ir šie spēlētāji?
-Nesaukšu konkrētus vārdus un uzvārdus. Bet viennozīmīgi šo pieminēto zaudējumu varēja nebūt. Ar attieksmi treniņos problēmu it kā nav, visi grib uzlabot savu kondīciju.

-Vai pēc vairākiem zaudējumiem nav tā, ka būtībā tā jau ir psiholoģiska rakstura problēma, kad komanda vairs netic saviem spēkiem?
-Iespējams, ka neticība ne tik daudz ir no zaudējumiem, bet no tā, ka spēlētāji netic man kā komandas galvenajam trenerim. Varbūt viņus pārsteidzu ar to, ka norādīju, ka viņiem [līmenī] nav tā vai kāda cita spēles elementa. Komandai nav izteiktu līderu, nav ārējās līmeņa spēlētāju, kuri var mest no deviņiem, 12 vai 15 metriem. Mums vajadzīga tehniska, ātra, kombicionāla spēle, bet, lai tāda būtu, ar trim četriem treniņiem nedēļa ir par maz. Spēlētājiem var apnikt treniņi ar bumbu, tehnikas atstrādāšana, bet tas ir nepieciešams.

-Vairākkārt minējās problēmas ar ārējo līniju. Kā ir ar pārējām pozīcijām?
-Var teikt, ka vārtsargi mums ir atbilstoši pat Baltijas līgai. Gan Helmuts Tihanovs, kuram ir pieredze izlasē, gan Raitis Puriņš, kurš arī jau ir uzkrājis labu pieredzi. Labajā malā līmenī ir Andis Ērmanis. Problēmas ir ar līnijas un ārējiem spēlētājiem, kuri parasti taisa visu spēli.

-Piektdien Baltijas līgā spēle pret Dobeles "Tenax", kam šajā sezonā jau divreiz zaudēts. Vai ir plāns, kā šoreiz uzvarēt?
-Latvijas čempionātā ar Dobeli nospēlējām diezgan veiksmīgi. Tikai pēdējās divās minūtes ielaidām vairākus vārtus un zaudējām spēli, lai gan pēc puslaika mums bija vairāku punktu pārsvars. Kas būs šoreiz? Diemžēl Artis Kurmēns darba dēļ nevarēs palīdzēt, bet komanda ir noskaņota cīnīties. Esam apņēmības pilni nospēlēt savu labāko spēli šajā pusgadā.