Dārgais: "Prieks skatīties tabulā, taču zinām, ka galvenie notikumi būs tikai pavasarī"

“Tabulā prieks skatīties, bet jau no iepriekšējo gadu pieredzes zināms, ka basketbolā galvenie notikumi risinās pavasarī. Ja tad neveicas, īsta gandarījuma nav un nevar būt. Tāpēc pārāk nesapriecājamies,” 29 gadus vecais “Ogres” kapteinis” Kristaps Dārgais ārpus laukuma ar abām kājām stāv uz zemes.

Jau iepriekšējās sezonās “Ogre” pieradināja, ka var uzvarēt jebkuru komandu, tāpēc uzvaras Ventspilī vai Tallinā nesaukšu par sensācijām. Taču pēc sensācijas izskatās tas, ka izdevusies desmit uzvaru sērija bez klupieniem. Kā to dabūjāt gatavu?

Vienu apstākļi neizcelšu. Protams, liela nozīme ir tam, ka komandas kodols nu jau trīs sezonas cīnās kopā. Esam labi iepazinuši viens otru, zinām, ko no kura var sagaidīt un uzticamies kolēģiem. Var teikt, ka sēkla šiem panākumiem iesēta jau iepriekšējos gados. Piedevām treneris Nikolajs Mazurs ienesis jaunas idejas, kas strādā.

Mainījušies taktikas uzstādījumi?

Viņam ir savs redzējums, kas izpaužas niansēs. Komandas stils pielāgojas spēlētāju varēšanai. Neviens netiek “lauzts”, nevienam neliek darīt to, ko viņš neprot – komandas spēks parādās, ja katrs laukumā var darīt to, ko prot vislabāk. No jauna nākusi klāt joga, dažādi elpošanas vingrinājumi. It kā sīkumi, bet sportā tieši mazo lietiņu summa veido rezultātu.

Jau iepriekšējos gados biji pieradinājis, ka proti gūt punktus un izcīnīt atlēkušās bumbas, bet šogad klāt nākusi jauna kvalitāte – pēc rezultatīvo piespēļu skaita apsteidz daudzu komandu saspēles vadītājus…

Nav gluži tā, ka tas noticis šogad. Paldies trenerim Mārtiņam Gulbim – savainojuma dēļ viņa vadībā pirms dažiem gadiem izdevās nospēlēt tikai dažus mēnešus, bet Mārtiņš man parādīja jaunus virzienus basketbolā, kā varu būt noderīgs komandai. Arī pagājušajā gadā bija mači, kuros izdarīju daudz piespēļu. Šogad vidējā statistika labāka varbūt tāpēc, ka partneri nepieviļ – precīzi met. Lielākā daļa manu piespēļu taču adresētas brīviem snaiperiem pie trīspunktu līnijas. Un viņi trāpa (smejas).

Pārliecības netrūkst?

Tā parādījās sezonas gaitā. Pārbaudes spēļu cikls mums bija pasmags. Bija spēcīgi pretinieki, uzvarējām tikai divās spēlēs. Arī pirmajā oficiālajā mačā ar Jūrmalas komandu nebijām tālu no zaudējuma. Var teikt, ka beigās paveicās, bet, ja reiz uzvarējām, tad jau bijām pelnījuši (smaida). Pēc tam mazliet paveicās Ventspilī, pārliecība nostiprinājās un…

Pats šai sezonai gatavojies kaut kā īpaši?

Nē, viss bija kā parasti. Vasaras lielākajā daļā vairāk strādāju uz fizisko kondīciju, gatavojos un startēju slam dunk konkursos. Pēc tam treniņi kopā ar komandu.

Ar slam dunk sezonu esi apmierināts?

Labāko formu sasniedzu vasaras beigās, kad uzvarēju Ghetto sezonas noslēgumā un Krastu mača konkursā. Neliela vilšanās bija pēc 3x3 Pasaules kausa izcīņas, kur slam dunk konkursā paliku tikai trešais. Pagājušās sezona pēdējās spēlēs ar Jūrmalas komandu savainoju ceļgalu, dažas nedēļas nevarēju trenēties ar pilnu slodzi – tas nepalika bez sekām.

Kādi izaicinājumi vēl motivē piedalīties slam dunk konkursos?

Dankošana joprojām sagādā prieku. Kamēr tā būs un varēšu izdarīt to, ko gribu – turpināšu un izbaudīšu procesu.

Jaunā paaudze jau rāda trikus, kuri tev nav bijuši pa spēkam?

Tikko amerikānim Isaiam Riveram izdevās, manuprāt, līdz šim labākais danks vēsturē. Iespaidīgi.

Pašam padomā vēl kāds īpašs triks, lai pārsteigtu pasauli?

Ir idejas, bet līdz to realizēšanai vēl jātiek. Pēdējā laikā vairāk esmu koncentrējies uz to, lai uzvarētu sacensībās. Lai arsenālā būtu 5-6 danki, kurus spēju stabili kvalitatīvi izpildīt. Nav jēga censties parādīt kaut ko supersarežģītu, ja bumba tomēr neiekrīt grozā. Otrās un trešās vietas ieguvējus neviens neatceras – prātā paliek tikai uzvarētāji.

Slam dunk pieredze palīdz labāk spēlēt?

Tās ir atšķirīgas lietas. Slam dunk esmu viens pats, basketbolā ir komanda. Bet savā ziņā, protams, palīdz.

Basketbola klubs “Ogre” ir mērķtiecīgi attīstījies un soli pa solim uzlabojis pozīcijas, pērn pakāpjoties līdz 3. vietai Latvijā. Iepriekš daudzām komandām tie ir bijuši “griesti”. Kāda sajūta tagad valda Ogrē?

… ka abi tradicionālie favorīti – “VEF Rīga” un “Ventspils” šogad ir pieveicami. Joprojām stipri, joprojām jaudīgāki par citām komandām, tomēr starpība nav tik liela, kā iepriekšējos gados. Tātad varam pacīnīties. Protams, ja paši izdarīsim visu, ko spējam.

Un vēl pilsēta palīdzēs…

Tas jau notiek. Līdzjutēju atbalsts katrā spēlē ir lielisks, arī ikdienā Ogres sabiedriskajās vietās daudzi nāk klāt aprunāties, stāsta, ka dzīvo līdzi mūsu spēlēm klātienē vai vismaz pie TV ekrāna. Esam īsta pilsētas komanda.

Izmantotie resursi:
Kristaps Dārgais: “Pirmās uzvaras nostiprināja...