Dārziņš: "Dēls dzina uz priekšu. Nāca un prasīja, ko es te sēžu mājās"

Gatavojoties 2017. gada pasaules čempionātam, Lauris Dārziņš 1. maijā pārbaudes spēlē Vācijā iedzīvojās savainojumā, kura dēļ turnīrs gāja secen un par hokeju bija jāaizmirst uz pusgadu. Turpat tika veikta operācija. "Uzreiz pēc tās – nākamajā dienā – izlēmu, ka gribu turpināt spēlēt. Aiznākamajā dienā sākās process, lai tas piepildītos. Bija visādas dienas, taču briesmīgi nebija ne reizi, jo visu laiku apdzinu nospraustos termiņus. Pa nedēļu, pa divām. Līdz ar to gruzons vai šaubas nemaz nesākās," teica Dārziņš, kuram bija nosprausts interesants mērķis.

Nedēļu pirms Dārziņa identiskā savainojumā – sarautas priekšējās krusteniskās saites – iedzīvojās "Manchester United" zviedru uzbrucējs Zlatans Ibrahimovičs. "Visu laiku kladzināju, ka man jāatgriežas ātrāk par viņu. Un viņš vakar Premjerlīgā aizvadīja 13 minūtes... Labi, es šodien nospēlēju mazliet vairāk, tāpēc šoreiz saukšu to par neizšķirtu. Darīju visu, kas manos spēkos, lai atgrieztos," teica Dārziņš, kurš spēlēja 17 minūtes un 22 sekundes. Lai gūtu pirmos vārtus sezonā, viņam bija nepieciešams tikai viens metiens.

Kad bija aizvadītas trīs ar pusi minūtes, Dārziņš pie pretinieku zilās līnijas saņēma piespēli no Kristapa Zīles un nonāca vienatnē pret Jekaterinburgas "Avtomobilist" vārtsargu Jakubu Kovāržu. Izrēķināšanās ar čehu nesagādāja nekādas problēmas, taču tās sekoja pēc tam – pretinieki pieprasīja pārbaudīt, vai, ieejot zonā, nav bijusi aizmugure. "Likās, ka viss ir legāli. Bija jautājums par Jevpiku [Ņikita Jevpalovs], bet viņš teica, ka aizmugures nebija – ka pagaidījis, kamēr ripa šķērsos. Pašam arī likās, ka pastūmu ripu un tikai tad iegāju."

Dārziņš atgriešanās maču aizvadīja vienā virknējumā ar Jevpalovu un seno cīņubiedru Miķeli Rēdlihu, un uzbrucējs sacīja, ka kopīgas valodas atrašana laukumā nav sagādājusi problēmas. "Ļoti labi mums gāja – likās, ka bija kaut kāda ķīmija. Jo vairāk spēlēsim uzbrukumā, jo pasākums būs foršāks. Varēju iemest vēl, arī Miķelim bija pāris momenti. Skatītāji iegūst emocijas, un mēs pēc tam uzlādējamies un sajūtam, ka varam. Tikai vairāk jāliek iekšā," norādīja četrus metienus izdarījušais Dārziņš.

"Daļa no uzvaras pieder tuviniekiem un visiem, kuri palīdzēja atgriezties laukumā. Kopš esmu parakstījis līgumu, arī Rīgas "Dinamo" ir daļa manas ģimenes. Pēc spēles jau teicu, ka bija laba enerģija gan laukumā, gan uz rezervistu soliņa. Esmu izbrīnīts, kāpēc mums ir tik maz punktu tabulā. Jācer, ka rezultāti ies augšup." Ar 32 spēlēs sakrātajiem 22 punktiem "Dinamo" ir pēdējā vietā Rietumu konferencē, turklāt priekšā esošā Bratislavas "Slovan" ir deviņu punktu attālumā.

Dārziņš arī norādīja, ka laiku bez hokeja ģimene varējusi izbaudīt – ne treniņnometnes, ne gari izbraucieni, vairāk kopā pavadīta laika. Tomēr dēls Henrijs esot diezgan ātri dzinis atpakaļ laukumā. "Viņš nāca un prasīja: kas notiek, ko tu te sēdi mājās? Trenējāmies – sētā spēlējām hokeju. Viņš diezgan pastūma uz priekšu."

"Esmu diezgan pastrādājis un šobrīd atrodos labā vietā, ja tā var nosaukt manu situāciju. Bet tikko [pēc spēles] biju zālē. Manā vecumā nevar ieskriet dušā un uz mājām. Tas, ka šodien izgāju uz ledus, nenozīmē, ka rehabilitācija ir beigusies. Gan ķirurgi, gan fizioterapeiti saka, ka būs nepieciešams laiks, kamēr varēšu aizmirst un nesajust kāju," teica Dārziņš, kurš atklāja, ka pirms spēles centies piezemēt emocijas. "Apzinos, ka pēc tik ilga pārtraukuma nav labākā kondīcija. Iziet laukumā un pirmās četras maiņas noskriet uz 130%, glābjot pasauli – tas nebūtu prāta darbs."