Štālbergs: "Pret "Unics" būs pagaidām svarīgākā spēle sezonā"

NN sezonu VTB līgā sākusi ar desmit uzvarām pēc kārtas, tostarp apspēlētas budžeta ziņā krietni iespaidīgākās Kazaņas "Unics" un Krasnodaras "Lokomotiv Kuban". Arī ULEB Eirolīgā ņižņijnovgorodiešiem klājies atzīstami - četras uzvaras astoņos mačos un saglabātas reālas izredzes iekļūt Top16 turnīrā. Lai paveiktu šo vēsturisko sasniegumu, šonedēļ jāizdara pašiem savs darbs - mājās jāuzveic Kazaņas "Unics".

Sezonas laikā atgriezties mājās ir īpaša izjūta?
- Protams, iebraukt Rīgā uz pāris dienām ir patīkami. Tomēr darbs ir darbs, nebija daudz laika, jo pēc „Efes” spēles uzreiz bija jāsāk pētīt VEF.

Atbraucot mājās pēc sezonas, parasti sakrājušies kādi sīki darbiņi, kas jāpaveic. Šis laikam nav tas gadījums?
- Nē, šosezon ģimene dzīvo ar mani kopā Ņižņijnovgorodā. Tur viss kārtībā, nevar sūdzēties. Pilsēta laba, liela, ir viss, ko vajag. Treniņapstākļi arī ideāli.

Esat trīs Latvijas treneri. Droši vien vēl kādu spēlētāju paņemt jau būtu pārāk nekaunīgi...
- Spēlētāju piesaistīšanas procesā sezonas sākumā tiek meklēts visos virzienos. Bija mums kandidātu lokā arī vairāki Latvijas spēlētāji. Kuri? Paliksim pie tā, ka bija vairāki izlases spēlētāji (smejas). Situācija izvērtās tāda, ka nolēmām sākt bez latviešiem un skatīties, kurš būs tirgū brīvs. Šobrīd visi darbu ir atraduši.

Eirolīgā četras uzvaras astoņās spēlēs – ļoti solīds sniegums un cerības uz Top16 joprojām ir reālas...
- Pirms spēles pret „Efes” zinājām „Žalgira” un „Unics” spēles iznākumu un to, ka, lai saglabātu cerības, mums obligāti ir jāuzvar. Ar raksturu izcīnījām uzvaru Stambulā un atstājām visu mūsu pašu rokās. Uzreiz pēc spēles ar VEF sākam gatavoties pēdējai Eirolīgas regulārā turnīra spēlei pret „Unics”.

Divas reizes jau esat apspēlējuši Kazaņu. Parocīga komanda?
- Toreiz „Unics” bija cits treneris. Smieklīgi sanāca, jo visi pēc tam runāja, ka Ņižņijnovgoroda parakstīja spriedumu trenerim Pedulakim. Šobrīd pie Pašutina viņi spēlē daudz citādāku basketbolu, bet jebkurā situācijā viņi ir uzvarami. Arī ar tiem resursiem, kas mums šobrīd ir.

Tai pašā laikā divas reizes zaudējāt „Žalgirim”, kas pirms sezonas uz papīra bija pastarīte.
- Nu, kā pastarīte? Ja paskaties, kāda pieredze ir tiem spēlētājiem, esot Eirolīgā gadu no gada... Ja paņem spēlētāju ar kaut kādu NBA pieredzi, varbūt ne gluži vadošā spēlētāja, un noliec pretī spēlētājus ar Eirolīgas pieredzi kā Javtoks, Jankūns, Songaila... Tie ir uzvārdi, kas neprasa komentārus. Plus ļoti talantīgi jaunie spēlētāji. Labs balanss starp pieredzējušiem un jauniem spēlētājiem, kas šobrīd dod komandai labu rezultātu. Varbūt „Žalgiris” mums ir nedaudz neparocīgs pretinieks, jo mums, iespējams, nav tik spēcīga groza apakša. Mums ir spēcīgi un talantīgi spēlētāji, bet „Žalgira” trīs četri garie mūs pirmajā spēlē totāli „nospieda” uz apakšu. Atbildes mačā kontrolējām spēli, bet otrajā puslaikā kaut kas apstājās – mazie nevarēja trāpīt no distances, garie aizmeta garām no apakšas. Tā arī spēles pavedienu zaudējām.

Nebūs žēl, ja pēc labas sezonas Eirolīgā tomēr neizdosies tikt Top16?
- Kāpēc žēl? Mums vēl pēdējā spēle priekšā. Ja to uzvaram, viss kārtībā – spēlēsim Top16! Viss ir mūsu pašu rokās.

Sezonas sākumā komandā bija Rīgas publikai zināms spēlētājs Vils Daniels. Solīda sezona VEF rindās, pēc tam labs sniegums arī Eirolīgā, bet Ņižņijnovgorodā nespēja iespēlēties.
- Jā, viņam iepriekšējā bija laba sezona, bet, ja spēlētājs no maija līdz septembrim skrien krosiņus un met pa grozu, atbrauc uz komandu nedēļu vai desmit dienas pirms pirmās oficiālās spēles, tad pats zini, kādā kondīcijā viņš var būt... Viņš atbrauca negatavs, nebija formā un tas atainojās sniegumā laukumā. No viņa nebija nekāds pienesums komandas labā, tāpēc nācās šķirties.

Iepriekš strādāji Ukrainas čempionātā, kad tas vēl bija spēcīgs, un tagad strādā VTB un Eirolīgā. Vai arī kā trenerim, ielecot nākamajā līmenī, ir kaut kas jauns, ko uzzināji?
- Protams, katra spēle, katrs pretinieks gan VTB līgā, gan Eirolīgā iedod jaunas lietas, jaunas nianses, par ko varbūt iepriekš nebiju aizdomājies. Ir interesanti strādāt. VTB līgu var uzskatīt par vienu no Top3 līgām Eiropā kopā ar Spāniju un Turciju.

Lielākā atšķirība ir spēlētāju līmenī vai arī taktiskajā ziņā?
- Taktiski varbūt ne tik daudz, visu izšķir spēlētāju meistarība. Paņem jebkuru Latvijas vai Eirolīgas spēli – tās sadarbības lielos vilcienos ir līdzīgas, ja ne tādas pašas. Visa atšķirība ir izpildītājos. Viens kādā sadarbībā nevar iemest, otrs no desmit trīspunktniekiem iemet septiņus. Attiecīgi trenerim jādomā, kā spēlēt aizsardzībā, lai to apturētu.

Jums komandā nav Krievijas pirmā līmeņa zvaigznes. Vai spēlētāji uztver visu doto informāciju?
- Mums ir divi Krievijas izlases spēlētāji – Dmitrijs Hvostovs un Semjons Antonovs. Viņi pēdējos gados izlasē spēlējuši pietiekami svarīgas lomas. Antonovs bieži ir sācis pamata sastāvā. Arī pārējiem spēlētājiem, kas iepriekšējos gados Ņižņijnovgorodā spēlēja pie trenera Lukiča, taktiskā ziņā nav nekādas grūtības. Nav grūti strādāt, visas lietas spēlētāji uztver viegli.

Ja jau par izlasēm aizrunājāmies, tad nevar nepajautāt – kādas emocijas pēc izlozes bija Ņižņijnovgorodas treneru kolektīvā?
- Pēc izlozes satiekoties latviešiem, sejās bija smaids. Tomēr basketbolu visi māk spēlēt. Skaidrs, ka šī ir viena no pēdējos gados veiksmīgākajām izlozēm, bet nedrīkstam nenovērtēt pretinieku. Nedomāju, ka mājas sienu faktors mums nospēlēs par sliktu. Ticu, ka tas būs mūsu ierocis, kas dzīs mūs uz priekšu un varēsim atvērties, lai parādītu, uz ko esam spējīgi.

Ko tu vari pastāstīt par VEF komandu (saruna notika pirms spēles Rīgā)?
- Citādāka komanda nekā iepriekšējos gadus. Patīkami, ka daudz spēlē latviešu spēlētāji un tie, kas ir tuvu izlasei, kas ir kandidātu lokā. Viņi tiek pie kvalitatīvām minūtēm VTB līgā un Eiropas kausā. Tā ir jauna komanda, kas mazliet pārāk emocionāli un azartiski vēlas visu nokārtot uzreiz. Trūkst pacietības, bet tas ir jāmācās, tāpat kā izmantot savas ātruma priekšrocības. Sezonas laikā komanda progresēs.

Pēc VEF spēles VTB līgā nākamā pretiniece būs CSKA...
- Šobrīd CSKA gan formas, gan rezultātu ziņā ir labākā komanda Eiropā. Šobrīd ir grūti vispār nolikt viņiem kādu līdzās. Pagaidām gan nekādu plānu vai ieceru, kā spēlēt pret viņiem nav. Pēc VEF mums ir „Unics” un tikai tad CSKA. Šobrīd spēle pret „Unics” mums būs svarīgākā spēle sezonā.

Labs sniegums gan Eirolīgā, gan VTB līgā. Vai no vadības un līdzjutējiem var just, ka tagad tiek gaidīts vairāk?
- Tā tas ir vienmēr, apetīte aug ēdot. Patīkami, ka līdzjutēji atbalsta arī tajās spēlēs, ko zaudējām. Pilsēta un kluba vadība jūt līdzi un ir patīkami strādāt. Zaudējumi būs katrā sezonā un ir svarīgi, ka atbalsts nāk arī grūtā brīdī.

Līdzjutēji gan Krievijā uz basketbolu nāk kūtrāk nekā citviet Eiropā, piemēram, Sasari.
- Protams, Sasari bija fantastiska atmosfēra. Tāds atbalsts, kā tur, Krievijā pagaidām nekur nav redzēts. Laba atmosfēra bija Samarā, arī Saratovā nāk daudzi skatītāji. Volgogradā vēl neesam spēlējuši, bet tur arī apmeklējums esot liels. Nāk jau skatītāji. Tas pats „Zenit”, kas spēlē lielā arēnā un vidēji nāk vairāki tūkstoši. Krievijā vienmēr basketbolam būs priekšā hokejs un futbols. Ar to jārēķinās. Ja Kazaņā spēlēs „Unics” un „Rubin”, tad, protams, basketbola hallē cilvēki nebūs, jo visi skatīsies futbolu. Arī par budžetiem tas pats stāsts – futbols un hokejs ir priekšā.

Ja par mērķiem runā, tad kādi tie bija pirms sezonas un vai nav mainījušies, ņemot vērā labo sniegumu?
- Pirms sezonas bija uzstādījums cienīgi startēt Eirolīgā. Protams, viena uzvara, otra, un cilvēki jau sāk runāt (smejas). Līdzīgi kā Klaipēdā. Vai kāds pirms sezonas vispār varēja nojaust, ka pie tādas grupas „Neptunas” būs reāla iespēja tikt Top16? Neviens. Arī mūs neviens neuzskatīja par favorīti. Uz šo brīdi jau vadība grib, lai tiekam Top16. Tomēr vadībā ir adekvāti cilvēki, Sergejs Panovs, kurš pats basketbolu ir spēlējis augstākajā līmenī. Cenšamies koncentrēties no spēles uz spēli un ejam soli pa solim. Tā ir arī pareizākā recepte, nav ko kalkulēt un domāt tālu uz priekšu.

Saprotu, ka šobrīd esi uzsācis jaunu projektu arī ārpus sava ikdienas darba. Kas tas ir?
- Ir projekts, pie kā esmu sācis strādāt – jauno spēlētāju karjeras attīstības programma. Fokuss būs uz spēlētājiem no astoņu līdz 12 gadu vecumam. Pašlaik notiek darbs pie programmas izstrādāšanas. Mans uzskats ir tāds, ka šajā vecumā jauniešiem mazāk ir jāspēlē organizēts basketbols pieciem pret pieciem vai trīs pret trīs. Šis vecums ir tāds, kad spēlētājam ir jātrenējas individuāli un ļoti daudz jāspēlē viens pret vienu. Pirmajā gadā vēlos piedāvāt trīs vecuma grupas ar limitētu skaitu jauniešiem, kuri trīs četras reizes nedēļā ies trenēties pēc individuālas programmas. Tas būs neatkarīgi no sporta skolām. Ideja ir piedāvāt kvalitatīvu individuālo darbu - neatkarīgi no tā vai spēlētājs ir garš vai īss, viņš tiek apmācīts, kā spēlēt jebkurā pozīcijā. Kā spēlēt perimetrā, kā groza apakšā. Tāpat nākotnē varu piedāvāt savas idejas, ko katram konkrēti darīt – braukt uz Ameriku, spēlēt profesionāli...

Tāda kā aģentūra?
- Nē, tieši to vēlos uzsvērt – šis projekts nebūs saistīts ar nekādiem aģentiem. Ja viņi gribēs, es došu padomu, kuru aģentu izvēlēties, bet tās būs trenera un spēlētāja attiecības un individuālais darbs. Projekts, kas ilgs no septembra līdz maijam. Skatīsimies, kāda būs atsaucība un interese. Sāksim Rīgā, kur pagaidām ir lielākais pieprasījums. Treneri būs kvalificēti Latvijas speciālisti. Lai gan pats uz vietas nebūšu, ja būs darbs ārzemēs, viss tiks kontrolēts.

Kā tu nonāci līdz tādai idejai?
- Sanāca, ka pēdējos gados runājām ar citiem treneriem ārzemēs, skatījos, kā tur tiek strādāts. Nonācu pie secinājuma, ka šis vecums – 8 līdz 12 gadi – ir viens no svarīgākajiem, lai jaunais spēlētājs uzsūktu visu informāciju. Šajā vecumā daudzas lietas tiek palaistas garām, jo jāspēlē pieci pret pieci. Bērns atnāk uz treniņu un, spēlējot stundu pieci pret pieci, viņš bumbai pieskaras četras reizes un vienreiz uzmet pa grozu. Lai gan viņam stundas laikā ar bumbu vajadzētu darboties vismaz minūtes 45. Man būtu interesanti to attīstīt un redzēt rezultātu. Ja bērns grib, viņš var trenēties arī sporta skolā, ja ne – trenēties tikai pie mums un pēc tam turpināt jebkurā sporta skolā. Nodarbības paredzētas trīsreiz nedēļā pēc skolas, bet, ja bērns grib piedalīties, piemēram, "Dumles" kausā, tā nebūtu problēma, visu varētu apvienot.

"Nizhny Novgorod" un "Unics" spēle norisināsies piektdien 19:00.