Porziņģis: "Smagi strādāšu svaru zālē"
Aizvadītajā naktī NBA Lasvegasas Vasaras līga noslēdzās Kristapam Porziņģim un Ņujorkas "Knicks". Turnīra pēdējā mačā latvietis nepiedalījās un pēc mača sacīja, ka viņam nepieciešams kļūt stiprākam.
"Knicks" naktī uz sestdienu pēc Latvijas laika ar 83:76 pārspēja Milvoki "Bucks". Mačā latvietis nepiedalījās. "Tas nebija mans lēmums," saka Kristaps Porziņģis. "Tas bija komandas lēmums, man ar to nebija nekāda sakara. Viņi vienkārši vēlējās, lai atpūšos."
Vasaras līgā Porziņģis piedalījās četrās spēlēs, vidēji guva 10,5 punktus, izcīnīja 3,3 atlēkušās bumbas, bloķēja 1,8 metienus un realizēja metienus no spēles ar 48% precizitāti. "Tā bija jauna pieredze par to, cik fiziska ir šī spēle," turpina 19 gadus vecais basketbolists. "Protams, lai sagatavotos sezonai, man jākļūst stiprākam, un pie tā es strādāšu. Es smagi strādāšu svaru zālē, cilāšu svarus. Nezinu cik daudz, taču esmu pārliecināts, ka "Knicks" par to parūpēsies."
Šobrīd Porziņģis sver aptuveni 104 kilogramus. Kā vēsta "New York Post", atsaucoties uz līgas avotiem, treniņnometnes sākumā latvietis grib svērt robežās no 108 līdz 111 kilogramiem.
"Knicks" galvenais treneris Dereks Fišers veltīja atzinīgus vārdus garā latvieša virzienā. "Sešās dienās aizvadījām četras spēles un uzskatu, ka viņam veicās diezgan labi," saka Fišers. "Viņš ir vesels. Šī vasara viņam ir ļoti svarīga, lai varētu pāriet uz NBA basketbolu. Mēs vēlējāmies izvairīties no jebkādām blakus lietām, kas traucētu viņam šovasar strādāt."
Porziņģis tuvākajā laikā dosies uz Latviju, kur pavadīs vienu nedēļu, bet pēc tam atgriezīsies Ņujorkā, lai turpinātu gatavoties jaunajai NBA sezonai. Jau jūlija sākumā latvietis paziņoja, ka nevarēs palīdzēt Latvijas izlasei šoruden gaidāmajā Eiropas čempionātā.
Izmantotie resursi:
New York Post
+9 [+] [-]
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
-2 [+] [-]
Te par Hovarda fiz.formu nedaudz plašāk: Kā trenējas profesionāļi: Dvaits Hovards |...
Otrkārt, tā tas nenotiek, jo palielināta muskuļu masa nekādā veidā neietekmē metienu precizitāti (protams, ja pie tās strādāt pienācīgā līmenī un mainīt metiena tehniku līdz ar apjomu pieaugumu).
+1 [+] [-]
+8 [+] [-]
Viņs ASV pat naktsklubā iekšā netiek, alkoholi pirkt nedrīkst.
Pastāstīs, kādu mašīnu GRIBĒTU?
Lai nospēlē pāris sezonas, saņem pirmos miljonus pārdzīvo ASV pilngadību un tad būs interesanti ar viņu parunāt... LAi atskatās uz sevi, paanalizē savas darbības, lēmumus, pieredzi...
[+] [-]
Un vispār sportistam, kuram nav diži daudz tauku procents nemaz tik viegli tos pašus 4 kg nav dabūt...
+4 [+] [-]
Lai tiktu pie 4-7 kg puslīdz kvalitatīva svara palielinājuma (lai pieaugums būtu ne tikai uz ūdens un tauku rēķina), tiešām ir jāstrādā ĻOTI smagi un pa 2-3 mēnešiem, kas palikuši līdz NBA sezonas sākumam to izdarīt ir ĻOTI grūti.
+1 [+] [-]
Zinu atšķirības un kā to no saka.
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ikviens, kurš ir trenējis metienu un vienlaikus cilājis svarus un trenējis metienu, vienlaikus necilājot svarus, pateiks, ka ir diezgan būtiska atšķirība. Protams, nav tā, ka svari automātiski iznīcina metienu, bet, necilājot svarus, uzlabot precizitāti var daudz efektīvāk. Tā tas diemžēl ir..
-1 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]
Protams, ka pie tādas klasiskas bildinga pieejas ij muskuļu tonuss palielinās, i saitēm slodze palielinās, kas ietekmē metiena kustību utt. Tajā pašā laikā PIE TĀ IR JĀSTRĀDĀ. Jāstaipās, pienācīgi jāatpūšas, jāsakārto uzturs, lai atjaunošanās procesi noritētu labāk utt.
Kad kaut kāds boleris aiziet uz kačalku, pacilā kaut ko (un vēl nav zvanīts, ka viņš to dara pareizi) līdz stāvoklim, kad viņam rokas vairs nevar iztaisnot un tad nevar bumbu iebakstīt grozā... nu tas nav rādītājs.
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tik pieļauju, ka tieši muskuļu masas pieaugums viņam šajā karjeras posmā nav bijis tik aktuāls (ir savi riski, kā jau garajam) un viņš ir darījis visu ko citu.
Un kā jau teicu arī - 19 gados, ļoti garam jaunietim, ektomorfam, kurš vēl arī spēlē basketbolu TOP līmenī (ar attiecīgām slodzēm)... nu ir ĻOTI grūti audzēt gaļu. NBA basketbolistiem parasti ir problēmas pat ar svara noturēšanu.
+1 [+] [-]
Basketbolistiem ir smagi ar muskuļu audzēšanu. Sezonas laikā vēl jo vairāk. Spēles 3x nedēļā, ar sāpošiem muskuļiem pasliktinās metiena % + daudz citu faktoru veiksmīgai spēlei.
+1 [+] [-]
Bet ja par tavu piemēru - Korvers uz basketbolistu fona nemaz nekāds sīkais nav.
Un tāpat arī ir jāsaprot, ka nevis tāpēc, ka viņiem nav lielas muskuļu masas, viņi ir metēji, bet gan tāpēc, ka viņi ir metēji, viņiem šīs masas nav, t.i., viņu spēles stilā tā nav kritiski nepieciešama (tas gan nenozīmē, ka tā viņiem traucētu).
-1 [+] [-]
T.i., ja mēs runājam par amatieriem, kuriem ir pamatdarbs un vēl 1000 citu lietu un kuri īrē zāli uz stundu, pēc kuras nevar palikt un ilgāk pastrādāt pie metiena utml. lietām, tad tas vispār nav apspriežams gadījums, jo tur tāpat nekas prātīgs nesanāks. Turklāt viņiem tas pa lielam ir arī po, jo ne jau lielu sportisko sasniegumu vārdā viņi sporto.
Par visu pārējo - muskuļu sāpes kā obligāts veiksmīga treniņa priekšnoteikums ir izdomāts priekš muļķīšiem. Sāpes NAV rādītājs. Tāpēc arī teikt, ka pēc treniņa sāpju dēļ kkas pasliktināsies - tas ir ļoti neprecīzi.
+3 [+] [-]
Vnk liekas, ka tu centies visus sportistus salīdzināt ar builderiem, kas ir reāli jau pašā saknē nepareizi.
Basketā jābūt vispārīgi funkcionāli attīstītam, lai varētu gan pagrūstīties, gan iemest 90 no 100 3pt no 8 metru attāluma, gan veikt manevrus driblējot, gan uzlēkt ~70 cm vidēji. Gan noskriet 30 min regulāri mainot intensitāti. Muskuļu audzēšana ir fkin smaga šādos apstākļos.
-5 [+] [-]
Par funkcionālo attīstību - paskaties NFL vai NCAA 1. divīzijas spēlētājus. Ko viņi var (kā laukumā, tā svaru zālē) un kā viņi izskatās.
+5 [+] [-]
Un ja tu būtu ilglaicīgi savienojis svaru celšanu ar metiena trenēšanu un kādu laiku tikai trenējis metienu, tad varētu arī spriest par atšķirībām izjūtās un rezultātos. Citādi tāda tukša teorētiska dir...a vien sanāk - 'dari pareizi un neietekmēs'
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
Nu ja jau ir pamatotas aizdomas par tiem rezultātiem, tad pamato.
+1 [+] [-]
+4 [+] [-]
Zinu pietiekami daudzus lbus LV mēroga metējus , kam nav īpaši spožs fiziskais, uz ko daudzi ir teikuši, ka ir mēģinājuši pielikt fiziskajā, bet automātiski zaudē precizitāti.
Protams, mūsdienu basīts bez fiziskā nav iespējams. Un daudz labāks kopējais rezultāts būs tiem, kas papildus strādā pie fiziskās sagatavotības. Bet, ja runājam tīri par mešanu, tad, panemot divas vienādas izejas pozīcijas, daudz augstāku precizitāti sasniegs tas, kurš mērķtiecīgi svaros nestrādās..
Skaties, no kuras puses gribi, NBA tīrie šūteri gandrīz visi ir zem vidējā fiziskā. Gan jau, ka ir arī izņēmumi, bet tendence nepārprotama. Un tā nav sagadīšanās.
Par pamatojumu - nākamnedēļ varam tikties zālē ar svariem un grozu, uztaisīt spēka trīscīņas (liekas, ka tā ir tava pamatdisciplīna spēka sportā? Ja nē, tad labs vispārējās fiziskās attīstības rādītājs, domāju - piekritiīsi) summu un izmest 100 metienus. Tur arī būtu pamatojums.
+1 [+] [-]
No Pain, No Gain – vai tiešām? | Liels un stiprs
+1 [+] [-]
+3 [+] [-]
Tajā pašā laikā, ja mēs runājam par kādas parādības novērošanu, tad viena no metodoloģijām kā reiz arī paredz paņemt "nulles variantu" (šajā gadījumā - netrenētu cilvēku) un pēc kāda laika, kad cilvēks ir trenējies, izmērīt visus tos pašus parametrus, ko iepriekš.
Problēma ir nevis treniņos, bet tajā, ka līdz ar muskuļu masas pieaugumu mainās kustības trajektorijas (kaut va i - bicepss paliek lielāks, protams, ka tas nozīmē, ka attiecībā pret ķermeni tas būs tālāk, kā rezultātā tālāk būs arī elkonis un tas jau ļoti būtiski maina metienu), tāpat arī pats cilvēks kļūst smagāks, līdz ar to ir jāpalielinās spēkam ar kuru jālec, t.i., neiromuskulāro impulsu intensitāte.
Nemaz nerunājot par to, ka kopumā muskuļu tonuss ir paaugstināts utt.
Tas viss ietekmē metienu, tāpēc, ja ir spēlētājs X, kurš met labi, bet pēc tam, pēc treniņiem, mēģina mest tāpat kā līdz šim... protams, ka ir ĻOTI LIELA varbūtība, ka nekas prātīgs viņam nesanāks. Kādi ir tālākie soļi? Pasaka, ka treniņi ir figņa un atgriežas pie iepriekšējā stāvokļa, kurā viņš pirms tam jutās ok un kurā viņam bija metiens.
Problēma ir nevis treniņos, bet cilvēka attieksmē, vēlmē un varēšanā strādāt.
Par pamatojumu - kā tas parādīs to ko tu sludini? Tb, to ka treniņi ar svariem ietekmē metienu. Ja viens cilvēks to trenē, bet otrs, kā jau teicu, nē, tad rezultāts ir acīmredzams. Nu vismaz, manuprāt.
+1 [+] [-]
+6 [+] [-]
Man tava pirmā atbilde likās nevietā augstprātīga, tāpēc es rakstīju, ka man ir zināma pieredze gan svaru celšanā, gan mešanā pa grozu. Tu prasīji pamatojumu. Mana trīscīņas summa un iemestie metieni pierādītu tikai to, ka es zinu, par ko runāju, un esmu zināmu laiku veltījis šīm nodarbēm.
Tas, ko tu tagad raksti, tikai pamato manis teikto. Ne tikai tie, kuri tikko sāk, bet pilnīgi visiem basketbolistiem treniņš ar svariem kaut ko maina. Muskuļi ārdās un atjaunojas, aug, mainās svars, mainās lēciena spēks un augstums, galu galā mainās leņķi. Vienkāršākajā variantā - tas stienis ir diezgan raupjš un kopā ar normālu svaru uzberž tulznas, pirksti kļūst stīvāki utt. Un tas viss tā vai citādi maina metienu, kas lielā mērā ir sajūtu lieta. Uzreiz pēc svariem vai nākamajā dienā, ienākot zālē uz metieniem, sajūta ir pilnīgi cita. Un labākajā gadījumā nākas pielāgoties. Esmu izmēģinājis - nedarot neko citu, tikai atgriežoties atkala un atkal uz metienu treniņu, tās iepriekš iegūtās sajūtas ir daudz precīzākas un rezultāts labāks. Tāpēc vēlreiz, ja mērķis ir tikai mest pa grozu, bez šaubām, daudz lielāka precizitāte būs tam, kurš tikai metīs pa grozu, jo tā ir izjūtas lieta, ko tie svari pamatīgi noplicina.
Tāpēc "palielināta muskuļu masa nekādā veidā neietekmē metienu precizitāti" ir ļoti neprecīzs apgalvojums, ko tu pats būtībā apgāzi iepriekšējā ierakstā, stāstot par tiem leņķiem un visu pārējo. Par to arī bija stāsts.