Matulis Bratislavā: līderu sekstets, Šveice un pārējie...
Arī līdz Bratislavai nonākušas atbalsis, ka hokeja komentētāji Herberts Vasiļjevs un Jānis Stepītis neesot bijuši politkorekti pret Itālijas izlasi. Proti, tādiem švakuļiem neesot ko darīt elites grupā... Nespēju iedomāties, ko tik aplamu abi kolēģi varēja pateikt. Varbūt 3:0 spēlē baigi sprēgāt par mūsu varēšanu arī nav īsti vietā, taču statistika - šī nepielūdzamā madāma - ir objektīvi ļoti strikta. Nu ir šajā čempionātā divi ļoti izteikti autsaideri! Itālija un Lielbritānija. Latvija? Nu, kādu pusklasi vismaz augstāk.
Laikam jau pasaules čempionāta organizatori pārzina žurnālistu vēlmes parotaļāties ar skaitļiem. Un čempionāta oficiālajā programmā pie katras no 16 izlasēm klāt pievilktas šo valstu vietas pēdējos piecos pasaules čempionātos. Braukt vēl senāk atpakaļ vēsturē nav lielas jēgas. Piemēram, Latvijas 8:0 pret Vāciju 1997. gadā un 5:0 vēl pēc gada tagad vairs ir tikai vēsture un nebūt nerāda abu izlašu šodienas spēku samēru. Tas bijis pirms divdesmit gadiem un neviena to gadu lieluzvaras spēlētāju nav ne mūsu, ne Vācijas izlasēs. Pat no treneru un apkalpojošā personāla šajā modelī nav neviena... Cita lieta - atcerēties kādu no pēdējo piecu gadu mačiem. Ko pirms spēles ar Čehiju arī darījām ar mūsu blices vārtsargu treneri Edgaru Masaļski. Pirms trim gadiem Maskavā ar diviem Plekaņeca precīziem metieniem Masaļska būrī čehi nonāca 2:0 vadībā. Tad ar Roberta Bukarta (36. min.), Zemga Girgensona un Miķeļa Rēdliha metieniem (58. min) bijām ļoti tuvu uzvarai. Pietrūka nieka 59 sekunžu vai pēc tam realizētu bullīšu. Lai čehi pirmo reizi tiktu nolikti uz lāpstiņām.
Nu nav Latvijas bilancē šo lielo zaudējumu vai kā saka hokeja treneris Ēvalds Grabovskis - “automobiļu numuru.” Bija 0:11 pret Kanādu Rīgā, pērn - 1:8 pret Somiju. Latvijas izlase principā visam elites grupas augšgalam izrāda cienījamu pretestību. Jā, 3:6 pret Čehiju jau rāda, ka viena komanda ir bijusi pārāka, taču tas nav divu dažādu līgu komandu rezultāts. Cerams, ka “automobiļu numuri” nebūs arī pret Krieviju un Zviedriju, kaut klusībā gaidām uzvaras.
Skaidrs, ka šie lielie rezultāti nedaiļo elites grupas čempionātu. Kā Itālijas 0:10 pret Krieviju, 0:9 pret Šveici, 0:8 pret Zviedriju, Austrijas un Norvēģijas 1:9 pret Zviedriju, Lielbritānijas 0:8 pret Kanādu un 0:9 pret Dāniju. Čempionāta pirmajā pusē, kad pārsvarā tiekas augša ar apakšām, šādi rezultāti nav retums. Tā ir pat norma: ja Krievijas, Zviedrijas, Čehijas, Kanādas un ASV izlasēs spēlē tik daudz hokejistu no pasaules pašas labākās līgas NHL, tad ko? Gaidīti, ka šie superprofi zaudēs Itālijai vai Austrijai? Tas būtu vairāk nekā naivi. Droši vien, ka pasaules hokejā vajag izmaiņas, taču šā brīža formāts - divas grupas pa astoņi ir optimāls. Visiem, izņemot pirmo sešnieku. Ja basketbolā, volejbolā un futbolā federācijas iet uz lielu paplašināšanos (ekonomiski izdevīgi!), tad būtu stulbi prasīt, lai hokejs atgriežas pie 12 vai pat 8 komandu formāta. Kaut ducis, sadalīts sešniekos kā 1997. gadā, arī bija sportiski interesants pasākums. Te Bratislavā visvairāk par izmaiņām elites grupā raud krievi.
Ir skaidrs, ka pasaules hokejā notiek noslāņošanās. Ir lielais sešnieks - Kanāda, Krievija, Zviedrija, ASV, Somija un Čehija, bet... ja gadsimtu mijā čehi varēja lepoties ar vairākiem pasaules zeltiem, olimpisko Nagano ieskaitot, tad pēdējos piecos (!!) pasaules čempionātos Čehija nav bijusi uz goda pjedestāla. Arī šā sešnieka ietvaros dominē Kanāda, Krievija un Zviedrija.
Aiz lielā sešnieka seko Šveice - pat ar nelielu atrāvienu. Šad tad, arī 2018. gada olimpiskajās spēlēs - izšauj Vācija. Laikam jau pamazām uz leju iet Slovākijas hokejs. 2002. gada pasaules čempioni nu jau piecus turnīrus paliek ārpus “play-off”, un tā droši vien būs arī šogad. Slovākijas U-18 izlases izkrita no elites čempionāta.
Aiz Šveices, Vācijas un Slovākijas ir četru valstu grupa - Francija, Latvija, Dānija un Norvēģija, kas laiku pa laikam tiek “play-off”, bet norma ir 10., 11., 12., 13. vieta.
Negribu apgalvot, bet man liekas, ka uz leju varētu iet Francija un Norvēģija. Šo abu valstu panākumi bija - ilggadēji izlases galvenie treneri. Rojs Johansons (59) Norvēģijas izlasi trenēja no 2002. līdz 2016. gadam, sākot no 1. divīzijas. Tāpat kā Deivs Hendersons (67) Francijā - 14 (!) gadi kā galvenajam trenerim. Saliedēta komanda, kur viens otru zina, ciena un respektē. Un ir rezultāts. Jaunajam - Filipam Bozonam šogad vairāki vadošie spēlētāji atteikuši. Pie Hendersona tā nebija. Droši vien, ka arī Latvijas modelī būtiski ir galveno treneri piesaistīt uz ilgu laiku.
Par tiem trim, kas beigās - Austrija, Itālija un Lielbritānija - daudz ko teikt nav: viņu vieta arī ir krustcelēs. Kopā ar Kazahstānu, Ungāriju, Slovēniju.
Pasaules hokeja elite (2014.-2018.)
2014. | 2015. | 2016. | 2017. | 2018. | vietu summa | |
Kanāda | 5 | 1 | 1 | 2 | 4 | 13 |
Krievija | 1 | 2 | 3 | 3 | 6 | 15 |
Zviedrija | 3 | 5 | 6 | 1 | 1 | 16 |
ASV | 6 | 3 | 4 | 5 | 3 | 19 |
Somija | 2 | 6 | 2 | 4 | 5 | 21 |
Čehija | 4 | 4 | 5 | 7 | 7 | 27 |
Šveice | 10 | 8 | 11 | 6 | 2 | 37 |
Slovākija | 9 | 9 | 9 | 14 | 9 | 41 |
Vācija | 14 | 10 | 7 | 8 | 11 | 50 |
Francija | 8 | 12 | 14 | 9 | 12 | 55 |
Latvija | 11 | 13 | 13 | 10 | 8 | 55 |
Dānija | 13 | 14 | 8 | 12 | 10 | 57 |
Norvēģija | 12 | 11 | 10 | 11 | 13 | 57 |
Austrija | 18 | 15 | 20 | 17 | 14 | 84 |
Itālija | 15 | 21 | 18 | 16 | 18 | 88 |
Lielbritānija | 26 | 24 | 24 | 23 | 17 | 114 |
[+] [-]