Viedoklis: Ja "VEF Rīga" vēlreiz atgrieztos 18. decembrī...

VEF situācija pirms sezonas izskaņas

VTB

Situācija VTB līgā ir ļoti sarežģīta, jo tikšana izslēgšanas spēlēs vairs nav tikai pašu rokās. VEF šobrīd ieņem septīto vietu B grupā (Play-off tiek pirmās sešas komandas), un ar uzvaru pār ceturtajā pozīcijā esošo „Astana” var nepietikt. Sīvākie konkurentiem „Krasny Oktyabr” ir tikpat uzvaru, cik Latvijas galvaspilsētas klubam, bet pēdējā kārtā jātiekas ar abām grupas pastarītēm: „Tsmoki-Minsk” (#10) un „Azovmash” (#9). Šobrīd pavisam reāla situācija, ka vefiņam VTB turnīrs ar nākamo B grupas spēli šosezon būs noslēdzies.

LBL

Pirms sezonas daudz basketbola pazinēju VEF pasludināja arī par šī pavasara Latvijas čempioniem. Tomēr tagad situācija vairs tik droša neizskatās, neskatoties uz pārliecinoši lielāko budžetu līgā. Vispirms BK „Ventspils” nepaņēma uzvaru pirmajā savstarpējā spēlē, bet otro visai pārliecinoši uzvarēja. Pēc tam čempioniem sekoja negaidīts klupiens pret pusamatietu komandu „Jūrmala/Fēnikss”, un daudz netrūka, lai arī pēc tam zaudētu Valmierā. Regulārajā sezonā 1. vieta praktiski ir zaudēta, bet izslēgšanas spēlēs viss sāksies no jauna. Vai VEF tur savu iespēju izmantos? To rādīs pavasara cīņas.

ULEB Eirokauss

Lai arī turnīrā formāts tika mainīts, kas vieglākus pretiniekus nesolīja, tomēr komandas ambīcijas nebija mazinājušās. Galu galā, mērķis tomēr netika izpildīts, un pirmās kārtas grupu turnīrs netika pārvarēts. Izšķirošs izrādījās lielais zaudējums Turcijā, ko Rīgā atspēlēt neizdevās, lai gan maču uzvarēja "VEF Rīga". Sezona beidzās jau 18. decembrī – par ātru...

Komandas sastāva pārmaiņas sezonas vidū

Pēc nedienām ar komandas komplektāciju sezonas sākumā (it īpaši garajā galā - Lawals, K. Bērziņš), ātri izdevās piesaistīt pieredzes bagāto, un tepat kaimiņos „Lietuvos Rytas” pārbaudīto Kenanu Bajramoviču. Bosniešu centra spēlētājs ULEB Eirokausā ar 14,7 punktiem un 6,3 bumbām vidēji spēlē bija viens no stabilākajiem spēlētājiem. Desmit spēlēs Bajramovičs vienīgi Izraēlā neguva vismaz 10 punktus. Pirms jau pieminētā 18. decembra kluba vadība solīja lielas izmaiņas komandas sastāvā. Daudzi gaidīja ārzemju spēlētāju došanos citu klubu virzienā, tomēr mulsinošā uzvara pār „Banvit”, kura tāpat nedeva iespēju turpināt dalību ULEB turnīrā, lika pārdomāt kluba vadībai, radikālas izmaiņas neveicot. No vienas puses, leģionāri paglāba savu ādu, bet klubs saglabāja jau iespēlētu sastāvu. Bet no otras puses, šī uzvara neļāva pieņemt drosmīgu lēmumu, kas varētu atmaksāties ilgtermiņā.

Kursa maiņa – latviešu piesaiste

Sezonas vidū VEF attapās, ka komandas ķīmijai katastrofāli pietrūkst latviešu spēlētāji. Lai gan runas bija par daudz dažādiem basketbolistiem, tai skaitā arī no Latvijas nacionālās izlases, izdevās piesaistīt vien divus - Latvijas izlases uzbrucēju Rihardu Kuksiku un vienu no aizvadītās vasaras U20 izlases līderiem – Ingu Jakoviču.

Tikmēr Kenans Bajramovičs, kurš bija kļuvis par komandas līderi, devās citā virzienā pēc abu pušu sadarbības pārtraukšanas. Joprojām nepārliecinoši turpina spēlēt, visticamāk, dārgākie komandas spēlētāji – Brauns, Robinsons un Niks, kuriem brīžiem izdodas nodemonstrēt individuāli labu statistiku. Tomēr rezultāti tāpat ir slikti, un pelnīta kritika ir šo amerikāņu virzienā. Pietam, pavisam nesen ir piesaistīts vēl viens ASV pilsonis komandas ārējā līnijā – Kristians Polks.

Ja pieņemam variantu, ka 18. decembrī "VEF Rīga" vadība pieņemtu lēmumu atbrīvot visus trīs amerikāņu basketbolistus un strādātu pie latviešu piesaistes, aina varētu izskatīties savādāka. Kā atceramies, VEF rīcībā joprojām ir divi BK „Valmiera” izīrētie aizvadītās vasaras U18 līderi – Dāvis Geks un Ivars Rihards Žvīgurs. Savas tiesības pārtraukt izīrēto spēlētāju, VEF izmantoja jau Viktora Iļjina gadījumā, tāpēc noteikti būtu bijusi iespēja to izdarīt abu iepriekš minēto jauniešu situācijā, tādejādi papildinot latviešu spēlētāju skaitu komandā. Komandā noteikti būtu noderējusi Bajramoviča pieredze, stabilitāte un līdera īpašības. Turklāt, savus labākos gadus aizvadījis tepat kaimiņos, spēlējot „Lietuvos Rytos”, kas dod lielas priekšrocības attiecībā uz "VEF Rīga" sastāvā esošajiem amerikāņiem. Attiecībā uz šiem spēlētājiem, domājams, lielākā problēma bija šo basketbolistu kontrakti. Būtu bijis vērtīgi jau laicīgi vienoties par abpusēji izdevīgu lēmumu, lai spēlētāji varētu pievienoties kādam citam klubam, iespējams uz ULEB Eirokausa „Last32” stadiju, tikmēr VEF ietaupītu solīdu daļu no spēlētāju algu budžeta. Bet, kā jau parādīja Kaspara Bērziņa epopeja, "VEF Rīga" vadības stilā abpusēji izdevīgas vienošanās nav ļoti bieži izmantota prakse...

Ja īstenotos autora piedāvātais scenārijs, „VEF Rīga” sastāvs marta sākumā varētu izskatīties šādi:

Ja pavērtējam šo sastāvu uz papīra, nedomāju, ka situācija abos turnīros šobrīd būtu īpaši sliktāka! Neiekļūt VTB līgas izslēgšanas spēlēs ar dārgiem ārzemniekiem, vai latvisku sastāvu, Latvijas basketbola sabiedrība priekšroku dotu otrajam scenārijam. Arī šis sastāvs noteikt iekļūtu LBL izslēgšanas spēlēs, un visticamāk atrastos turpat, kur tagad – 2. vietā. Tikai, tādā gadījumā latviešu puikām spēlēs degtu acis, līdzjutēji nāktu skatīties uz vietējiem basketbolistiem, un pie mazākās neveiksmes necenstos nozākāt VEF organizāciju, par neprasmi izmantot lielos naudas resursus.

Protams, pirms LBL izšķirošajām spēlēm vēl derētu pieredzes bagāts, stabils ārējās līnijas spēlētājs jeb saspēles vadītājs. Noteikti pateicīgs variants būtu kāds sīksts lietuviešu basketbolists, kam rastos laba saikne ar galveno treneri Butautu. Pērnajā sezonā Zavackas un Kavaļauskas to veiksmīgi pierādīja, ko gan nevarēja teikt par sezonas sākumā uzaicināto Deleninkaiti.

Ar šādu sastāvu "VEF Rīga" noteikti varētu cīnīties par Latvijas Basketbola līgas zeltu pret BK „Ventspils” komandu, kura šosezon arī nav rādījusi savu labāko sniegumu, neiekļūstot BBL labāko četriniekā, zaudējot Lietuvas basketbola līgas sestajai spēcīgākajai komandai... Ingus Jakovičs kopā ar pieredzējušu un sīkstu lietuviešu saspēles vadītāju būtu labs komandas spēles veidotāju tandēms. Jānis Bērziņš sezonas vidū tika iemēģināts ne tikai vieglā uzbrucēja, bet arī aizsarga un pat saspēles vadītāja pozīcijā. Vieglā uzbrucēju līnija šai komandai ir lielākais trumpis: komandas līderis un izcils snaiperis – Kristaps Janičenoks, kuru var papildināt vēl viens izcils tālmetienu speciālists Rihards Kuksiks. Uzbrucēju rindās kārtīgi cīnītāji un melnā darba darītāji – Gatis Jahovičs un Artūrs Bērziņš. Tikmēr centra pozīcijā dominējošs stāvoklis LBL būtu Bajramovičam, kuru ar lielisku enerģiju varētu nomainīt talantīgie – Iļjins un Pasečņiks.

Kādēļ VEF vajadzēja izvēlēties šādu scenāriju?

Pirmkārt, šādam drosmīgam solim lielisku piemēru parādīja Ainars Bagatskis, kurš pēc 2009. gada „Baigās vasaras” nebaidījās Latvijas izlases sastāvu nomainīt par 80 - 90%. Kas no tā sanāca ilgtermiņā, mēs visi labi redzējām 2013. gada rudenī Slovēnijā notiekošajā EuroBasket2013. Jā, drosmīgs un riskants solis, bet ilgtermiņā noteikti pareizais lēmums. Situācija klubu basketbolā gan nevar viennozīmīgi salīdzināt ar izlasi, bet paralēles var mēģināt vilkt.

Otrkārt, "VEF Rīga" šosezon, pēc veiksmīgi aizvadītās 2012./2013. gada sezonas, ir ieguvusi ļoti daudz kritizētāju un ne visai glaimojošu basketbola sabiedrības attieksmi. Šis scenārijs varbūt nedotu daudz uzvaras VTB (tādas nav arī šobrīd) un negarantē LBL zeltu 2014. gadā, bet arī šobrīd Latvijas zelts neizskatās viegls uzdevums. Latviskais sastāvs liktu basketbola sabiedrībai sekot līdzi jauno spēlētāju izaugsmei, kā arī komanda pati par sevi ar vietējiem spēlētājiem izskatītos pievilcīgāka.

Treškārt, sezonas vidū šķiroties no amerikāņu spēlētājiem VEF varētu šajā sezonā ietaupīt līdzekļus, kurus novirzīt mūsu pašu spēlētāju algās, kā arī veidot jau nākamās sezonas budžetu, jo šajā sezonā vairs atliek tikai viens mērķis – izcīnīt LBL čempiona titulu.

Ceturtkārt, savas akcijas sabiedrības acīs varēja pacelt arī "VEF Rīga" vadība. Nav noslēpums, ka šo cilvēku reputācija šobrīd nav tā labākā. Un pēc paziņojuma par lielām pārmaiņām, līdzjutējs savā ziņā nesagaidīja to, uz ko klubs vedināja cerēt.

p.s. Protams, pēc kara visi gudri, un dot padomus pēc notikušā nav autora vēlme šajās rindās. Katra kluba tiesības ir izdarīt sev vēlamos lēmumus, bet dažreiz der ieklausīties arī sabiedrībā un diskutēt par citām iespējamajām alternatīvām.