Eva Pavlovska un Egita Vīnakmene: "Latvijas Universitāte var uzvarēt visas igauņu komandas"
"Latvijas un Igaunijas čempionātā nav piecas reizes jātiekas ar vienām un tām pašām spēlētājām. Neapnīk sejas, mainās vide. Agrāk šķita, ārprāts, mēs taču vakar pret viņām jau spēlējām!" izcīnot sesto uzvaru Nordea līgā, par sezonas iespaidiem, studenta dzīves rutīnu un izaicinājumiem iespaidos dalījās Latvijas Universitātes basketbolistes Eva Pavlovska un Egita Vīnakmene.
Pirms mēneša “Udominate Basket” treneri teica, ka labprāt redzētu sastāvā Evu, nosaucot Tevi par nestandarta spēlētāju. Vai Latvijas Universitātē vari līdzīgi izpausties?
Nezinu, kā viņi to domāja. No malas labāk redzams, vai laukumā esmu neprognozējama. Latvijas Universitātē jūtos labi. Divi treneri, divreiz dienā trenējos. Galvenais – daudz spēlēju un treneris uzticas.
Egita, vai Tu arī trenējies divreiz dienā?
Pēdējā laikā tas izdevies, jo treniņus savienoju ar mācībām un darbu. Kad noslogojums nav tik liels, cenšos apmeklēt treniņus gan no rīta, gan vakarā.
Eva studē maģistratūrā, Tu esi...
Bakalaurs. Mācos farmāciju – zinātni par zālēm un aptiekām – Medicīnas fakultātes otrajā kursā. Katra lekcija notiek citā fakultātē, jo vienotas ēkas nav.
Savukārt Eva apgūst..
Cilvēku un dzīvnieku fizioloģiju. Tā ir divu gadu programma un priekšā gaida pirmā sesija. Mācos visu par cilvēka uzbūvi. Pirms tam ieguvu bakalaura grādu ķīmijā. Tagad esmu pievērsusies bioloģijai.
Latvijas Universitātei pirmajā aplī ir septītā vieta.
Eva: Diemžēl. Cerējām tikt augstāk. Pietrūka uzvara pār Tallinas Universitāti sezonas pirmajā spēlē. Vai uzvara pār “Audentes” vai “Eclex”. Bijām ļoti tuvu. Vienu vajadzēja paņemt.
Egita: Zaudējumu pret Tallinas Universitāti iespējams norakstīt uz pirmās spēles rēķina, taču uzskatu, ka varējām mierīgi uzvarēt. Arī pārējās Tallinas komandas nav neuzvaramas.
Kā domājat, vai čempionāta nolikums ietekmēja lietu kārtību?
Eva: Neizslēdzu iespēju, ka “Audentes” un Tallinas Universitāte beigās varēja vienoties, jo vienai no komandām vairāk neko nevajadzēja. Nožēlot nav jēgas. Nekas nav beidzies.
Egita: Mēs tiksim atpakaļ!
Uzvara pār “Vega 1/Liepāja” basketbolistēm. Foto: Mārtiņš Sīlis
Eva Pavlovska sedz Lieni Priedi. Foto: Zigismunds Zālmanis
Egita Vīnakmene aizsargājas pret Aiju Brumermani
Kādi ir personīgie mērķi nākamajam gadam?
Egita: Galvenais ir pabeigt otro kursu. Sezonas turpinājumā noteikti jāparāda labs basketbols, lai rastos stimuls cīnīties tālāk. Nav jāpaliek, kur esam, jo zinām, ka izveidojusies laba komanda. Varam cīnīties pret labākām komandām.
Eva: Vairāk jānotic saviem spēkiem.
Egita, vai Evas un Ingas atnākšana ir radījusi izmaiņas komandā?
Izmaiņas ir neizbēgamas. Mums jāpieņem jaunpienācējas un jāmēģina kopā sadzīvot. Laukumā strādājam kā komanda. Eva un Inga veido ļoti labu papildinājumu. Pēc spēles pret Latvijas U16 izlasi bija komandas saruna. Runājām par iepriekšējām spēlēm un, ko mums jāizdara sezonas turpinājumā. Mēs varam vairāk, ja viena otrai uzticamies. Līdz šim tas ir pietrūcis.
Kas vēl ir vajadzīgs?
Noticēt sev. Komandā ir ļoti labas spēlētājas, kuras var izpausties, taču nemākam visas prasmes salikt kopā un pārādīt pārējiem.
Tai skaitā trenerim.
Egita: Treneris mums tic. Tagad jāpierāda, kāpēc viņš mums tic.
Eva: Jāattaisno trenera cerības.
...un pārdzīvojumus.
Egita: Mēs spēlējam par sevi un viņu. Ja neizdodas, pārdzīvojam, ka pieviļam...
Eva: ...treneri. Pēdējās trīs spēlēs esam viņu ļoti pievīlušas.
Egita: Kaut kas jāuzlabo.
Eva, vai Tev bija variants turpināt spēlēt Zviedrijā?
Nenoliegšu, bija. Varbūt Zviedrijā atgriezīšos nākamgad. Izvēlējos palikt Latvijā, jo vajadzēja sakārtot veselību. Sadziedēt mikrotraumas, ko nevarēja izdarīt sezonas gaitā. Mazliet pietrūka mājas, bet piedāvājums nebija tik labs, kā gribētu. Mani uzrunāja cita komanda nekā gaidīju, taču tas nesanāca. Latvijas Universitāte galīgi nav slikts variants. Varu mācīties un daudz trenēties. No rītiem, strādājot individuāli, esmu iemācījusies daudz jauna.
No rītiem treniņi sākas septiņos. Celies piecos, sešos?
Ceļos sešos. Bez piecpadsmit minūtēm septiņos esmu zālē.
Principā Tev rīts sākas zālē.
Maksimums, trīs reizes nedēļā. Kā kuru nedēļu. Rīkojos atkarībā no pašsajūtas un iepriekšējo treniņu iznākuma. Centos iet katru ceturtdienu un piektdienu. Turpinājumā režīms pamainīsies, jo zāle ceturtdienu rītos nebūs pieejama. Citreiz gāju pirmdienās. Ja vakarā nebija grūts treniņš, arī otrdienās.
Tas ir individuālais treniņš?
Divatā ar treneri. Pārējās meitenes nāk astoņos vai vēlāk. Tāds režīms izveidojies, jo paralēli strādāju. Pēc treniņa jāpaspēj uz darbu.
Vai Tu zini, kas ir brīvdienas?
Pagaidām tādu nav. Pirmās brīvdienas būs Ziemassvētkos. Visas iepriekšējās brīvdienas pagāja mācoties. Tam ir nepieciešams laiks, jo mācību viela pilnībā atšķiras no tās, kuru apguvu, studējot bakalaura programmā. Papildus daudz jālasa.
Kādā brīdī nav iestājies apnikums?
Vēl nē. Kā sevi motivēju, lai celtos no rītiem vai visu izdarītu? Īpaša motivācija nav nepieciešama. Patīk mācīties. Patīk trenēties. Katru rītu treneris pastāsta jaunas lietas. Parāda nianses, kuras cenšos atcerēties, atkārtot un izmantot.
Egitai dienas režīms ir tikpat noslogots?
Ja aizeju uz rīta treniņu, dienu turpina lekcijas, darbs un mācības. Sesijas laikā un sezonas otrajā pusē īstu brīvdienu nav. Mācības slodze ir liela, tāpēc brīvākas stundas iekrīt vienīgi svētdienās.
Kā vērtējat Latvijas un Igaunijas čempionātu?
Egita: Gribas uzvarēt komandas, kuras varam uzvarēt. Igaunijā varam uzvarēt jebkuru komandu, tikai jānotic sev. Jādara tas, ko liek treneris.
Eva: Piebildīšu vēl vienu lietu par Zviedriju. Komandā nenotika regulārs treniņdarbs. No rītiem trenējāmies bez treneriem, vakarā... Ja man jāizvēlas, izvēlos kārtīgus treniņus.
Sanāk, ka Zviedrijā iznāca pagarlaikoties.
Tagad diena ir daudz piepildītāka. Iespējams, citā komandā būtu savādāk. Neko nezināju par treneri, kura vadībā varēju spēlēt. Baidījos vēlreiz vilties. Atrados starp vienpadsmit, divpadsmit spēlētājām, taču katra bija pati par sevi.
Egita Vīnakmene cenšas atņemt bumbu Ievai Vītolai
”Pēdējās trīs spēlēs mēs pievīlām treneri”
Aija Brumermane nepaspēja aizkavēt Evas Pavlovskas metienu
Kā atšķiras Zviedrijas čempionāts no Nordea līgas?
Latvijas un Igaunijas čempionātā spēlēju pirmo gadu. Zviedrijā, braucot uz spēlēm, nekad nevarēja zināt, uzvarēsi vai zaudēsi. Nekad. Visas spēles notika punkts punktā. Gandrīz katrā komandā spēli veidoja amerikānietes. Ļoti patika, kā spēlēja Noršepingas “Dolphins”. Viņas daudz trenējās un agresīvi spēlēja, turklāt Noršepingas treneris strādā par asistentu Zviedrijas izlasē.
Umea treneri teica, ka izveidota profesionāla komanda.
Pagājušajā gadā tā nebija profesionāla komanda. Tagad – jā. Treneri pērn strādāja pirmo gadu. Tika nolemts, ja komanda sasniegs labus rezultātus, tā kļūs profesionāla. Cik zinu, vairākas meitenes turpina mācības. Pārējās tikai trenējas, tai skaitā no rīta. Pagājušajā gadā rīta treniņiem bija brīvais apmeklējums. Papildus pamudinājuma nebija. Tas likās savādi. Treneri atbildēja, ka latviešiem ir pieņemts savādāk.
Latvijas un Igaunijas čempionāts ir interesants. Daudz jaunu komandu. Nav piecas reizes jātiekas ar vienām un tām pašām spēlētājām. Neapnīk sejas, mainās vide. Agrāk šķita, ārprāts, mēs taču vakar pret viņām jau spēlējām!
Ko novēlēt katrai no jums un komandai?
Eva: Veiksmīgu sesiju. Sasniegt komandas izvirzītos un individuālos mērķus. Sestdien pievienojās jauni mērķi, taču neesam atteikušies no sezonas sākumā noteiktajiem plāniem.
Egita: Divi galvenie mērķi neatšķiras. Vispirms jānoliek sesija. Ja mums patīk basketbols, pret to jāizturas nopietni un jādara kārtīgi. Jāpieturas pie mērķiem, lai gūtu panākumus.