Pātelainens: "Svarīgi saglabāt realitātes izjūtu un nesākt būvēt sapņu pilis"

Latvijai pēc iepriekšējās spēles vēl ir kādas izredzes uz pirmo vietu grupā? Ja ne, vai jau iespēlēsiet sastāvu nākamajam turnīram? (Gruzijas žurnālista jautājums)
Pātelainens: "Katrā spēlē gribam uzvarēt un pēc tam jau skatīsimies, kurā vietā tabulā beigās būsim. Protams, jūs zināt situāciju tabulā. Gruzija ir sākusi ļoti spēcīgi, un jau pirms Nāciju līgas sākuma zinājām, ka Gruzija būs ļoti stipra sava sastāva, divu trīs gadu laikā iespēlētās komandas, lieliska trenera un fantastisku spēlētāju dēļ. Gruzija ir paveikusi tieši to, ko pārējie, iespējams, gaidīja. Uzskatām, ka esam spējīgi uzvarēt Gruziju, un tāds allaž ir mūsu mērķis. Taču zinām, ka spēle būs ļoti sarežģīta un būs periodi, kad mums būs labi jāaizsargājas – gruzīnu spēlētāju tehniskās meistarības un ātruma dēļ. Tomēr domāju, ka arī mums būs savi momenti – gluži kā Tbilisi. Domāju, ka Tbilisi mūsu uzbrukumu noslēgums nebija labs un rezultāts būtu varējis būt citāds, ja momentus realizētu labāk.

Pirmajās trīs spēlēs mums ir divi punkti. Cik punktu ir reāls mērķis nākamajām trim spēlēm?
Pātelainens: "Allaž saku, ka koncentrēsimies katrai atsevišķai spēlei un katrā spēlē gribam uzvarēt. Nav nekādu šaubu. Trenējam gan aizsardzību, gan uzbrukumu un saprotam, ka mūs sagaida smagas spēles. Spēle pret Kazahstānu bija ļoti smaga, jo Kazahstānai ir ļoti laba komanda un ļoti labi spēlētāji. Tieši tāpat būs arī pret Gruziju. Pirmajās trīs spēlēs darījām visu, ko spējām, un cerams, ka mums pietiks pozitīvisma mūsu spēlē, lai uzvarētu atlikušajos mačos. Saprotam, ka to izdarīt būs ļoti grūti un ka visās spēlēs uzvarēt iespēju nav daudz, bet tas ir mūsu mērķis. Svarīgi ir arī tas, kā rit spēle, kādu sniegumu rādām un vai progresējam noteiktos aspektos. Attīstība, domāju, mums ir ļoti svarīga. Taču, kā jau teicu, cenšamies uzvarēt katrā spēlē un pirms katras spēles futbolistiem sakām, lai viņi liktu valstij ar viņiem lepoties un ka viņi cīnās par savu karogu un Latviju. Man tas ir svarīgākais – lai spēlētāji laukumā atdotu visus 100%."

Kāda situācija ir ar savainojumiem: Isajevam, Šabalam, kurš saņēma spēcīgu triecienu pa galvu?
Pātelainens: "Šabala un Isajevs ir pieejami spēlei. Gints Freimanis ir atgriezies mājās, savā klubā. Viņa cirkšņa savainojums nedzija tik labi, kā bijām cerējuši. Viņš komandu atstāja, bet ar visiem pārējiem viss ir kārtībā."

Latvija šajā turnīrā ir ielaidusi divus vārtus: vienus no apšaubāma 11 metru soda sitiena, otrus no rokas. Manuprāt, aizsardzība ir bijusi laba, bet kā tev šķiet, pie kā aizsargiem būtu vairāk jāpiestrādā – pie pašas aizsardzības vai labākas izejas no aizsardzības un bumbas nogādāšanas pussargiem?
Jagodinskis: "Strādājam pie visa. Neatkarīgi no tā, vai mēs labi spēlētu aizsardzībā vai uzbrukumā, jāstrādā būtu pie visa. Kaut arī esam maz ielaiduši, varu pateikt, ka pie aizsardzības ir daudz jāstrādā, taču nav tā, ka strādātu pie kāda viena komponenta. Uzmanību pievēršam gan tam, kas ir labi, gan tam, kas ir slikti. Labo uzlabojam vēl vairāk, bet, ja kaut kas ir slikti, tad pie tā strādājam vairākkārt, lai būtu labāk."

Gruzija Nāciju līgā vēl nav ielaidusi. Kā mēs varam to mainīt?
Pātelainens: "Kā jau teicu iepriekš, mums vajag pozitīvismu mūsu spēlē. Gruzijā daudz aizsargājāmies un mūsu spēle uzbrukumā bija diezgan ierobežota, taču tāpat izveidojām divas trīs labas iespējas. Ja būtu nedaudz labāka realizācija, mēs arī būtu iesituši. Nav šaubu – iespējas bija labas. Zinām, ka Gruzija ir laba komanda, tā dominēs un ir spēles favorīte, bet mums ir jābūt organizētiem aizsardzībā un no turienes jātraucas uzbrukumā. Esam pārliecināti, ka izveidosim izdevības. Un jautājums ir tikai par to, vai mēs tās izmantosim. Svarīgākais, lai mums būtu plāns, kā uzbrukt, taču tajā pašā laikā nedrīkstam spēlēt dumji un uzbrukumā mesties ar pārāk daudz spēlētājiem. Ir viegli teikt, lai metamies uz priekšu un uzbrūkam no visas sirds, taču tad pretinieki, jo īpaši ar viņu ātrumu, mūs sodīs pretuzbrukumos. Vienlaikus ir jābūt piesardzīgiem. Galvenais ir atrast līdzsvaru."

Spēlētāji starp spēlēm savā starpā pārrunā turnīra situāciju, mačus, rezultātus un to, ko varam sasniegt Nāciju līgā?
Jagodinskis: "Jā, protams, vienmēr runājam. Visi saprotam, ka ir izredzes. Neskatāmies uz statistiku, cik iesitām un ielaidām. Šajā turnīrā galvenais mērķis ir uzvarēt. Un tad jau spēlēt pleiofos. Situācija ir tāda, ka mums vēl ir izredzes un ka mums vienkārši ir jāspēlē sava spēle un jāuzvar. Un tad jau skatīsimies, kā spēlēs citi."

Kā tev no aizsardzības izskatās, kā mums pietrūkst uzbrukumā?
Jagodinskis: "Grūti tā pateikt. Skatoties uz spēlēm, mums tajās ir pa kādiem trim četriem momentiem. Realizējot vienu, kļūtu vieglāk. Kā pietrūkst, nezinu. Varbūt nedaudz veiksmes vai kā cita. Galvenais, ka momenti ir. Un tie ir jārealizē."
Pātelainens: "Svarīgi ir nezaudēt realitātes izjūtu. Nedomāju, ka ir jāmetas eiforijā un jāsapņo par to brīnišķīgo, brīnišķīgo nākotni, kas mūs sagaida. Mūs gaida tāls ceļš, un mums ir ārkārtīgi daudz ko uzlabot. Visu laiku attīstāmies, esam sistemātiski un konsekventi un visu laiku kļūstam arvien labāki. Nebūvēsim augstas sapņu pilis, bet labāk būsim reālisti. Gaidīsim un redzēsim cīnītāju komandu, kas laukumā cīnīsies par savu karogu. Un tas apvienojumā ar nelielo taktisko progresu var ļaut sasniegt labākus rezultātus."

Gruzija ir grupas līdere un favorīte, un sacījāt, ka sagaidāt, ka Gruzija spēlēs kā pirmais numurs. Vai tas nozīmē, ka izmantosim vairāk pussargu nekā pret Kazahstānu? Un, ja tā, vai Isajevs ir pilnībā gatavs 90 minūtēm?
Pātelainens: "Protams, ka tagad neatklāšu sastāvu, jūs to redzēsiet pirms spēles. Taču skaidrs, ka Gruzijas izskatā mums pretī būs atšķirīga pretiniece, nekā Kazahstāna. Kazahstāna ir ļoti laba komanda ar individuāli labiem spēlētājiem. Tāpat kā Gruzija – šajā ziņā spēles būs līdzīgas. Taču ir atšķirības abu komandu taktikā. Protams, ka gribam tai sagatavoties un būt ar skaidru vīziju, kā aizsargāties un kā uzbrukt. Isajevam bija ļoti nepatīkams savainojums, taču ar viņu viss ir kārtībā. Dažas šuves nav nekas traks, un viņš ir gatavs spēlēt."

Kādas atšķirības vari izcelt Gruzijas un Kazahstānas uzbrucējos?
Jagodinskis: "Galvenā atšķirība ir ātrumā – gruzīni ir daudz ātrāki. Taču pret abām komandām spēlēt ir grūti. Kā jau teicu, galvenā atšķirība, manuprāt, ir ātrums."

Dāvis Ikaunieks vēl pirms pusgada, domājams, bija mūsu labākais laukuma spēlētājs, bet tagad divus mačus pēc kārtas palika uz soliņa. Kas ar viņu noticis?
Pātelainens: "Viņš ir spējīgs spēlētājs, neapšaubāmi. Viņš pārāk daudz nespēlē savā klubā, bet tajos dažos mačos, kurus viņš aizvadīja pie mums, viņš varēja būt labāks. Taču augsti vērtēju viņu. Viņš ir uzbrucējs, kurš var gūt vārtus un kurš, kā jau teici, savai valstij jau ir bijis diezgan nozīmīgs spēlētājs. Bet, no otras puses, citi uzbrucēji, kurus izmantojam, regulāri gūst vārtus savos klubos un arī izlasē ir parādījuši labu sniegumu. Tas nav viegli – katru spēlētāju laukumā izlaist nav iespējams. Šis ir bijis viens no ļoti, ļoti sarežģītajiem lēmumiem, kas man ir bijis jāpieņem. Sestdien viņš laukumā netika, bet viņš spēlēja pret Andoru, tā ka viņam bija iespēja. Un tāda pienāks arī nākotnē."

Gruzijā pretiniekiem nebija viņu labākā spēlētāja Ananidzes. Tagad viņš ir atgriezies, taču pret Andoru vēl spēlēja tikai ap 20 minūtēm. Kāda ir atšķirība, kad Gruzija spēlē ar un bez viņa?
Pātelainens: "Viņam, šķiet, ir savainojums [Ananidze nesen atgriezās ierindā pēc krustenisko saišu plīsuma – A.S.], tādēļ nav skaidrs, vai viņš spēlēs. Ja viņš spēlēs, mēs to noteikti ņemsim vērā, taču nedomāju, ka būtu jāpievērš pārāk liela loma atsevišķiem spēlētājiem. Gruzijai ir skaidrs spēles stils, kas ir ļoti efektīvs. Tas ir komandas iespēlēšanas un ļoti laba trenera Vaisa rezultāts. Viņiem ir ļoti pozitīvas taktikas un ļoti spēcīgi un ātri spēlētāji šajās pozīcijās. Malējiem pussargiem patīk iet uz vidu un radīt problēmas pretiniekiem vidusdaļā, smailē allaž ir ļoti spēcīgs un garš uzbrucējs, bet vidējā līnijā ir ļoti labi piespēlētāji, kuri arī pieslēdzas uzbrukumiem. Par malējo aizsargu pozitīvo spēli nav pat vērts runāt. Tā ka nedomāju, ka Gruzijas spēle īpaši mainītos, kad mainās konkrēti spēlētāji. Viņiem ir savs spēles stils, kam viņi pieturas un kuru izpilda ļoti labi, problēmas radot jebkurai komandai. Šķiet, vēl ne tik sen Gruzija [izbraukumā] uzvarēja Spāniju – fantastisks rezultāts, par kuru nebūt neesmu pārsteigts, jo Gruzija uz tādu ir spējīga. Tā ir ļoti laba komanda. Tas ir trenera spēles stils un filosofija. Spēlētāji nāk un iet, bet spēles stils lielos vilcienos paliek. Tajā nav pārāk daudz izmaiņu, un mēs tādas arī negaidām. Būtu ļoti pārsteigts, ja izmaiņas būs, jo viņi spēlē labi."

Kā jau teicāt, nesāksim būvēt sapņu pilis, taču vai mentalitāte komandā pēc Karašauska un izlases beidzot gūtajiem vārtiem ir gājusi uz augšu?
Pātelainens: "Atmosfēra komandā ir laba, spēlētāji ir pozitīvi. Spēlētāji ir reāli un saprot, ka nekas vēl nav izdarīts, un viņi zina, kas ir jādara un pret kādu pretinieku spēlēsim. Galu galā, pirms mēneša jau pret to spēlējām. Skatījāmies arī viņu spēli pret Andoru. Spēlētāji ir pozitīvi un zina, kas ir jādara, kā jākustas, kā jāpiespēlē bumba. Esmu pārsteigts, ka Karašausks līdz tam nebija guvis nevienus vārtus. Esmu pārsteigts, ka Rakels joprojām nav guvis vārtus. Un esmu pārsteigts, ka ir spēlētāji, kuri nav guvuši vārtus. Tas varbūt tikai izceļ faktu, ka Latvijas izlase iepriekšējos gados nebija uzbrucējiem izveidojusi pietiekami daudz vārtu gūšanas iespēju. Varbūt – nezinu, tad man būtu tas jāpapēta. Gribam to mainīt. Gribam būt pozitīvi. Gribam uzbrukt. Gribam radīt iespējas uzbrucējiem, lai viņi varētu iesist vairāk. Kā jau teicu preses konferences sākumā, attīstība ir tāls ceļš. Ir jāturpina strādāt un attīstīt mūsu uzbrucējus. Līdzīga situācija ir Gruzijā, kur Vaiss jau ir bijis vairākus gadus un konsekventi veidojis un attīstījis komandu. Un tagad tai ir laba spēles filosofija. Gruzija tagad ir kā labi ieeļļots mehānisms – spēlētāji zina savas lomas, zina, kurp katram ir jākustas, ļoti labi spēlē kopā, izdara ļoti bīstamas diagonālās piespēles uz flangiem. Man ir jānoņem cepure Gruzijas Futbola federācijas un Vladimīra Vaisa priekšā par sava darba pacietīgu turpināšanu."