Elvis Kolumbusā: emocijas, atklāsmes un pirmās uzvaras ripa mammai

Vai NHL redzams tas pats Elvis, kas pasaules čempionātā?

Kas notika Elvja debijas spēlē Pitsburgā? Melnās dienas gadās katram. Ja tā nebūtu viņa pirmā, bet gan 31. spēle NHL laukumos, tad to varētu vienkārši norakstīt uz neveiksmīgu vakaru. Šosezon astoņas ripas savā cietoksnī ielaidīs divkārtējais Stenlija kausa ieguvējs Džonatans Kviks, pērn līdzīgs čē pē gadījās olimpiskajam čempionam Kerijam Praisam. Galu galā pat Patriks Ruā, ar kuru Elvi labpaticis salīdzināt Bobam Hārtlijam, no Monreālas atvadījās ar deviņiem ielaistiem vārtiem... Bet latviešu vārtsarga gadījumā laikam jau tomēr notrīcēja ceļgali.

Merzļikins savu iespēju debitēt NHL bija gaidījis ilgi. Gadu gaitā Šveicē katrs solis bija izplānots, bija parakstīts vienvirziena līgums ar “Blue Jackets”, pavasaris pavadīts treniņos ar komandas vārtsargu treneri Meniju Legasī. Tagad tikai jāiet laukumā un jārāda, ko spēj. Bet pretī bija viena no NHL vadošajām komandām, kura tajā vakarā Elvi apbēra ar 40 metieniem. Jā, Teodora Bļugera golam nevajadzēja būt, arī pārējās ripas bija ķeramas. Taču, ja šādi vārti tiktu ielaisti dažādās spēlēs, zaudējot ar 2:3 un 3:4, tad nekāda traģēdija tā nebūtu.

Velkot paralēles ar maču Pitsburgā, laikraksta “Diena” hokeja apskatnieks Māris Zembergs atceras, ka arī pirmās pārbaudes spēles U20 un lielajā izlasē Elvim nebija veiksmīgas. Bet tas varētu būt saistīts ar viņa rakstura īpašībām, jo nevienam nav noslēpums, ka Elvis ir ļoti emocionāls un atraktīvs, un ļoti grib sevi apliecināt. Protams, tagad viņam vairs nav 20 gadi, tomēr emocionālais fons, visticamāk, nostrādāja arī pirmajās NHL spēlēs. Jo pēdējie mači bijuši krietni veiksmīgāki – Merzļikinam izdevies notvert tādas ripas, kas dod pozitīvo lādiņu visai komandai.

Saprotams, ka pēc Elvja debijas arī galvenajam trenerim Džonam Tortorellam un Legasī bija viela pārdomām, vai latvietis tiešām ir gatavs NHL un vai viņam var uzticēties? Vārtsargu situācija Kolumbusā gan nepieļauj plašas izvēles iespējas, tādēļ bija skaidrs, ka pēc dažām spēlēm Merzļikins atkal būs vārtos. Ja atmetam briesmīgo debijas maču, tad Elvja statistika ir gana solīda – 91,9% atvairīto metienu un 2,45 ielaistas ripas vidēji spēlē. Sezonas griezumā par šādiem skaitļiem diez vai būtu pamats sūdzēties. Vēl viena interesanta statistika - high danger situācijās latvietim pēc atvairīto metienu procenta ir 11. vieta visā līgā, turpat aiz Džordana Biningtona un Bena Bišopa, bet priekšā Kerijam Praisam. Tomēr neatbildēts paliek jautājums – vai šajā rudenī NHL ir redzams tas pats Elvis, kuru esam pieraduši redzēt pavasaros pasaules čempionātā?

Sportacentrs.com hokeja ekspertam Ulvim Brožem ir grūti iedomāties, ka Elvis pasaules čempionātā ielaistu tādus vārtus kā pēdējā mačā Monreālā. No tādas distances, ar tādu metienu un vēl starp kājsargiem. Taču acīmredzot aklimatizācija Ziemeļamerikas hokejam no vārtsarga tomēr prasa ilgāku laiku nekā gribētos viņam pašam un līdzjutējiem. Tāpat Brože vērš uzmanību uz vārtu priekšā atsistajām ripām. Vai nu tiešām metēji NHL ir tik ļoti labāki nekā Šveicē un pasaules čempionātā vai joprojām neizdodas pārkāpt kādai psiholoģiskai barjerai?

Jau pēc vienas no pārbaudes spēlēm latviešu vārtsargs apbrīnoja pretinieka piespēles kvalitāti, izgājienā divi pret vienu ripu pa gaisu nogādājot komandas biedram precīzi uz nūjas lāpstiņas. Tam sekojušas atziņas par metieniem no jebkādām pozīcijām un pat aizvārtes, Stenlija kausa īpašnieces Sentluisas “Blues” demonstrētā hokeja apbrīnošana un secinājums, ka NHL “bullīši” tiek izpildīti ātrāk nekā Eiropā. Daudz atklāsmju, kuras jāsagremo un no kurām jāizdara secinājumi.

Nosūtīšana uz fārmklubu un impotence uzbrukumā

Ilggadējais hokeja apskatnieks Jānis Matulis pieļauj, ka Elvim nebija īstie padomdevēji, kas apgalvoja, ka viņš ir gatavs NHL. Jo līdzšinējā pieredze rāda, ka ir ļoti maz vārtsargu, kas spējuši pa taisno no Eiropas pieteikt sevi NHL. Spilgtākais piemērs ir Henrīks Lundkvists. Tajā pašā laikā Matulis atgādina, ka līdzīgas pārdomas Latvijas hokeja vārtsargu sakarā jau ir pārdzīvotas. Artūru Irbi deviņdesmito gadu sākumā sūtīja uz Ziemeļamerikas zemākajām līgām, un avīzēs parādījās virsraksti, ka Irbe neder NHL. Bet tas ir saprotams, jo tobrīd šajā okeāna pusē šķita – nu, kā tas var būt, ka pasaules čempionāta labākais vārtsargs nevar spēlēt NHL?

Ne velti pats Merzļikins nosūtīšanu uz fārmklubu Klīvlendā uztvēra saprotoši. Tā bija iespēja iegūt spēļu praksi un pārliecību, jo Elvis līdz šim bija pieradis spēlēt, nevis pierādīt, ka ir pelnījis būt vārtos. Četrdesmit dienu laikā aizvadīt tikai piecas spēles – tā viņa karjerā ir jauna situācija, kas izsit no ierastā ritma. Taču arī šeit viss nenotika Elvim par labu. Iepriekš bija plānots, ka viņš pavadīs AHL visu nedēļu, kamēr “Blue Jackets” aizvadīs trīs izbraukuma spēļu sēriju. Bet pēc otrās spēles, kurā Kolumbusa pēdējās minūtēs ielaida divus vārtus un Jonass Korpisalo otro reizi sezonā sašķaidīja nūju pret vārtu konstrukciju, Elvis tika atsaukts atpakaļ.

Kā šajā stāstā iederas otrs latvietis Matīss Kivlenieks? Šobrīd klubs vēl nav gatavs viņam uzticēt vietu vārtos NHL spēlē, bet paredzams, ka savu iespēju šajā sezonā viņš varētu sagaidīt. Skarbi, bet patiesi - Matīsam jācer uz Merzļikina vai Korpisalo traumu vai neveiksmīgu sniegumu, un tad jāizmanto sava iespēja. Zembergs atminas, ka pirms dažiem gadiem regulāri sekojis līdzi Kivlenieka mačiem Ziemeļamerikas hokeja līgā (NAHL), kur ļoti labas spēles mijušās ar tikpat neveiksmīgām. Matīsam jāmēģina ilgāk noturēties uz viļņa. Protams, nevar aizmirst arī par NHL realitāti – ja tev priekšā ir spēlētāji ar lielākiem līgumiem, tad jābūt krietni pārākam, lai viņus izkonkurētu.

#CBJ goalies in their last 4 appearances.

Korpisalo: .917 save percentage
Merzlikins: .919 save percentage

Goals of support in their last 4 appearances.

Korpisalo: 6 (1.50 goals per game)
Merzlikins: 8 (2.00 goals per game)

Goaltending hasn’t been the issue of late.

— Mark Scheig (@markscheig) November 13, 2019

Tomēr lielākās problēmas Kolumbusā nav vārtu sargātāji, bet gan vārtu guvēji. “Blue Jackets” hokejisti šosezon ir guvuši 42 vārtus, kas ir sliktākais rādītājs līgā. Kad vārtos ir bijis Merzļikins, komanda ir iemetusi tikai 2,00 ripas, bet pēdējās četrās spēlēs ar Korpisalo vārtos klājies vēl bēdīgāk – tikai 1,50 gūti vārti. No komandas, kas pavasarī pirmajā kārtā “izsita” regulārā čempionāta uzvarētājus Tampabejas “Lightning”, sastāvā vairs nav ne tikai vārtsarga Sergeja Bobrovska, bet arī uzbrukuma līderu Artēmija Panarina un Meta Dušeina. Aizvietotāji viņiem nav atradušies, kas transformējies faktā, ka šobrīd “Blue Jackets” trīs uzvaras pamatlaikā ir sliktākais rādītājs NHL.

Uzbrukuma impotenci labi raksturo pēdējā spēlē Monreālā iegūtais vairākums spēles papildlaikā. Kopā ar uzbrucējiem Kemu Atkinsonu un Pjēru Liku Dibuā laukumā gāja aizsargi Sets Džounss un Zaks Verenskis. Jā, tie ir labi uzbrūkošie aizsargi, bet papildlaikā, kad divas minūtes jāspēlē četratā pret trim, tas drīzāk liecina par to, ka komandai vienkārši nav gana laba trešā uzbrucēja, uzskata Brože. Citas komandas līdzīgās situācijās laukumā sūtījušas pat četrus uzbrucējus, bet Tortorellas izvēle liecina par kadru trūkumu uzbrucēju rindās.

Sniegums uzlabojas, ir pirmā vārtsarga potenciāls

Tas gan nenozīmē, ka vairāk netiek gaidīts no vārtsargiem. Pirmkārt, no Elvja vienaudža Korpisalo, kurš atšķirībā no latvieša Ziemeļamerikā aizvada jau piekto sezonu. Savā pirmajā pilnajā sezonā viņš izmantoja Bobrovska savainojumu un 31 spēlē izcēlās ar 92,0% atvairītu metienu un vidēji mačā ielaistām 2,60 ripām. Taču pēdējās divās sezonās atvairīts mazāk par 90% metienu, kas diez vai rosināja lielu optimismu. Jo vismaz teorētiski otrajam numuram sakrāt labu statistiku ir pat vieglāk. Otrajiem numuriem, kas vēlāk kļuvuši par pirmatvārtsargiem citās komandās, arī kā otrajiem bijusi teicama statistika. Korpisalo nav šāds gadījums. Pagājušajā sezonā viņš atvairīja 89,7% metienu, to paveicot 27 spēlēs, nevis trīs vai četrās, kad sliktu statistiku varētu norakstīt uz objektīvu neveiksmi. Šosezon Korpisalo statistika 14 spēlēs ir 89,5% atvairītu metienu, kā arī 3,31 vārti un 0,14 salauztas nūjas vidēji mačā.

“Blue Jackets” ģenerālmenedžeris Jarmo Kekeleinens pagājušajā sezonā izdarīja visu iespējamo, lai nosargātu savu amatu. Tērējoties un pastiprinot sastāvu, izdevās pārvarēt play-off pirmo kārtu, taču šajā sezonā komandai vairs nav tāda potenciāla. Šī iemesla dēļ maz ticams ir scenārijs, ka Kolumbusa meklēs pastiprinājumu vārtsargu līnijai. Kekeleinens pats riskēja ar diviem “zaļiem gurķiem”, tagad paša gatavotos salātus pašam arī nāksies apēst.

Elvim jācer uz to, ka sezonas turpinājumā viņš no desmit spēlēm varēs rēķināties vismaz ar trim četrām, nevis ilgstoši gaidīs vēl vienu iespēju. Protams, stājoties vārtos, nāksies arī apdedzināties, tomēr ne mazāk svarīgi ir sajust spēli, uzsver Brože. Labā ziņa ir tā, ka viņa sniegums uzlabojas. Ja neskaitām debijas spēli, tad trīs pilnajos mačos viņš pamatlaikā ir ielaidis divreiz divus un vienreiz trīs vārtus. Tas nemaz nav slikti, taču uzvarai ar to bijis par maz.

Zembergs ir pārliecināts, ka Elvim ir viss nepieciešamais, lai viņš būtu NHL komandas pirmais numurs. Viņš labi atminas, kā pirms pāris gadiem pasaules čempionātā Dānijā pieredzējušais vācu kolēģis Antons Valdmans viņam lūdzis atbildēt uz vienu jautājumu – kāpēc Elvis nespēlē NHL? Vācijas un Šveices hokeja pārzinātājam pēc Merzļikina snieguma finālsērijā pret Cīrihi nav bijis šaubu par latvieša kvalitātēm. Lai kļūtu par pamatvārtsargu, ļoti svarīga ir tieši stabilitāte. Uz pirmā vārtsarga pleciem gulstas divas trešdaļas spēļu. Ceturtajā vai piektajā vari ielaist vairāk, bet trīs mačos pēc kārtas komanda ir jāvelk. Tikmēr otrie numuri vairāk spēlē uz emocijām, bet ātrāk piedzīvo kritumus. Elvis Lugano jau ir pierādījis sevi kā pirmo numuru, tādēļ Zembergs domā, ka sezonas otrajā pusē Merzļikins būs pirmais vārtsargs Kolumbusā.

Tikmēr Matulim simpatizē tas, ka Elvis nekautrējas publiski runāt par savām kļūdām un ir gatavs strādāt, lai beidzot tiktu pie pirmās uzvaras. Tādi dullie un mērķtiecīgie kā Elvis, agri vai vēlu savu panāk, taču ceļš pretī mērķim nav tik gluds, kā gribētos.