Latvijas autokrosa braucēji šosezon sasnieguši augstus rezultātus ārvalstīs

Fragmentāra, bet spoža Eiropa

Eiropas čempionātā šogad nevienam no Latvijas braucējiem nebija plānota pilna sezona, taču tas netraucē gūt vērā ņemamus panākumus, kurus pievienot spožajai līdzšinējai statistikai. Ervins Grencis SuperBuggy klasē startējis četros sezonas posmos: Latvijā pirmais, Lietuvā trešais, Itālijā pirmais, tikko Spānijā pirmais.

Protams, šāda statistika ne vienam vien izraisa pārdomas: “kas būtu bijis kopvērtējumā, ja…?” Rēķinot “vidējo matemātisko”, Grencim šī ir viena no veiksmīgākajām sezonām garajā Eiropas čempionāta karjerā. Taču atbilde nevar būt viennozīmīga, ka, aizvadot visus posmus, šī vidējā matemātika būtu tikpat noturīga. Dažkārt punktu skaitīšana un rūpes par kopvērtējumu rada citas situācijas un lēmumus.

Eiropas čempionātā fragmentāri startējuši arī līdzšinējie fragmentāri startējošie – Juris un Andris Kuļikovski un Māris Līcis. Māris sezonu SuperBuggy sāka braši, ar devīto vietu pirmajā posmā Vācijā, bet abās Baltijas sacensībās klājās smagāk – 19. vieta Latvijā, 16. pozīcija Lietuvā. Pēc šiem posmiem Līcis šogad Eiropas posmos vairs nestartēja.

Juris Kuļikovskis pēc katastrofas Bauskā, kad cīņu nācās pamest pašā sākumā, sekoja vēl trīs starti. Sasniegta 13., 17. un 23. vieta posmos.

Andris Kuļikovskis Buggy 1600 klasē startēja piecos posmos. Labākais rezultāts gūts trešajā posmā Lietuvā, kadAndris guva septīto vietu. Vēlāk Vācijā, Čehijā un Ungārijā rezultāti otrā desmita beigās – 18., 16., 19. vieta.

Baltijas posmos JuniorBuggy klasē startēja Monta Henilāne. Negāja viegli – devītā un desmitā vieta statistiski šķiet labi, tomēr klasē dalībnieku skaits bija līdzīgs sasniegtajām pozīcijām.

Tomēr par vienu no lielākajām šā gada uzvarām varētu dēvēt Oskara Zaķīša dalību Eiropas čempionāta Junior CrossCar klasē Spānijas posmā. Pirmkārt, debija pašam braucējam pēc dažiem gadiem Latvijas Xtreme klasē. Otrkārt, kas svarīgi – viņš šajā klasē startēja ar Grenču garāžas bagiju EJK / XC-01. Jā, valmierieši sasnieguši FIA homologāciju sevis ražotajam bagijam, noliekot to pretī nedaudzajiem lielajiem ražotājiem kā Semog, Lifelive, Speedcar, Kamikaz…

Latviešiem tituli un medaļas Igaunijā

Veiksmīgs gads Latvijas braucējiem kaimiņvalstīs. Igaunijas autokrosa čempionātā Bruno Leimanis sasniedzis čempiontitulu D12 GAZ 51/52 klasē. Panākums nācis pēc ilgāka pārtraukuma, lai gan medaļas garajā karjerā sasniegtas daudzas.

Iepriekšējo reizi par Igaunijas autokrosa čempionu Bruno kļuva pērn, 2023. gadā, kā arī 2016. gadā. 2014. un 2018. gadā Leimanis šajā klasē bija arī Baltijas kausa ieguvējs. Savukārt pirms Baltijas ieskaites ēras šai klasei bija Latvijas čempionāta statuss. Leimanis par Latvijas čempionu D12 klasē kļuva 2009., 2010. un 2012. gadā, bet vēl pirms tam – 2000. gadā – Bruno kļuva par Latvijas čempionu VI grupas bagiju klasē. Gara un panākumiem bagāta karjera un labs turpinājums viņa tēva Daiņa gaitām. Leimanis seniors ir 1995. gada Latvijas čempions VI grupas bagiju klasē.

Šā gada Igaunijas čempionātā smago bagiju klasē dubultuzvaru sasniedza brāļi Ramati – Ainārs kļuvis par Igaunijas čempionu, bet Dinārs sezonu noslēdzis otrajā vietā. Abiem šis ir viens no augstākajiem rezultātiem karjerā. Lai gan čempionātā nav daudz dalībnieku, tie, kuri ir, ir ļoti spēcīgi, tāpēc tituls un medaļas pilnvērtīgas.

Lietuvā medaļa

Lietuvas čempionātā Latvijas braucēji šogad startēja Mini bagiju klasē, kas, uz kopējā fona, arī sarūpēja stabilu un cienījamu dalībnieku skaitu salīdzinot ar pieaugušo klasēm. Alvis Pinkulis šajā ieskaitē sasniedza vicečempiona statusu, otro vietu sezonā sasniedzot ar stabilu braukšanu un pāris uzvarām posmos. Nedaudz līdz medaļai pietrūka Gustavam Korņējevam, kurš palika ceturtais Lietuvas sezonā.

Citās Lietuvas čempionāta klasēs Latvijas braucēji nav startējuši. Šī gada Lietuvas čempionāts šokē ar savu nelielo un nestabilo dalībnieku skaitu. Savulaik seriāls bija spēcīgs, ar daudz dalībniekiem, tomēr šis gads uzrāda radošo krīzi Lietuvas čempionātā. Šķiet, atspēlējusies stratēģija rīkot dažādu pakāpju seriālus, kas novedusi pie situācijas, ka zemākās līgas pulcē lielu dalībnieku skaitu, savukārt dārgākajā čempionātā braucēju paliek arvien mazāk.