Maija Kubliņa: ''Pirms spēles meitenēm teicu, ka man nepiestāv sudrabs''

Eiropas junioru čempione (1975) basketbolā atrodas vairāk nekā 50 gadus. Nemaz nepateiksi – Maija Kubliņa ļoti labi izskatās. Ja viņa trenētu Nacionālajā studentu sporta asociācijā (NCAA), noteikti tiktu pamanīta un izcelta ne tikai basketbola ziņās vien – arī modes un stila vēstīs.

Leģendāro treneru Armanda Krauliņa un Raimonda Karnīša audzēkne no 1974. līdz 1978. gadam spēlēja Rīgas TTT. Tie bija gadi, kuros Padomju Savienības izlase gatavojās pirmajam un otrajam Olimpiskajam turnīram – pirms tiem rīdzinieces vairākas sezonas nespēlēja Eiropas Čempionvienību kausa izcīņā (1976, 1978-1980), jo impērijas izlase bija absolūtā prioritāte.

Maija Floretaka-Konstantinova-Kubliņa treneres darbā pieredzēja dažādus laikus. Deviņdesmitajos gados viņa palīdzēja nabadzībā dzīvi beigušajam Karnītim – meistaram mūža nogalē izdevās pastrādāt ar Aneti Jēkabsoni un (Ingrīdas Lieknas-Kubliņas meitu) Ievu Kubliņu. Spēlētājām, kuras aizveda Latvijas valstsvienību līdz Olimpiskajām spēlēm.

No tā laika pagājis vēl ceturtdaļgadsimts, taču Kubliņas komandas joprojām cīnās par LJBL zeltu. Talantu viņai netrūkst un Latvijas izlasēs pierakstās arvien jaunas meitenes. ''Šogad notika TTP-1 un TTP-2 apvienošana. Pamatsastāvā spēlē Evas (Vasiļevskas) audzēkne. Dzimusi 2007. gadā, bet finālā nospēlēja atbilstoši 2004. gada līmenim. Rūta Ricika – ļoti centīga un kārtīga meitene.''

TTP līderes – Enija Vīksne, Katrīna Ozola, Evelīna Otto – šosezon trenējās un spēlēja Rīgas Stradiņa Universitātē. Trenere vēlējās, lai meitenes un viņu priekšgājējas vairāk spēlē jaunatnē. ''Tas sāp – domāju, ka pēc šiem fināliem beigšu, jo katru gadu atkārtojas viens un tas pats. Audzini, izaudzini spēlētājas – pēc devītās klases divas vai trīs labākās audzēknes tiek izķertas.''

Kubliņa uzskata, ka savstarpējās norunas netiek pildītas. ''Atdodot meitenes, sarunā ar treneriem, ka prioritāte ir jaunatne. Basketbola ābecē ir savas prioritātes – pakāpieni, pa kuriem jāiet. Nevar uzreiz pārlēkt pāri diviem pakāpieniem. Atnāc, patrenējies vismaz divreiz nedēļā. Ja nē, programma jātaisa ciet. Visu laiku sanāk lūgšanās – man ir spēle jaunatnē, iedod... Man būtu jālūdzas? Nē, tas ir pazemojoši. Ja meitenes pirms spēles atnāk uz vienu treniņu... Priekš kam?''

Pēdējā desmitgadē TTP audzēknes regulāri dodas spēlēt Venēcijas ''Reyer'' jaunatnes sistēmā – vai citās Itālijas komandās. Šogad uz Apenīnu pussalu devās kadetu komandas spēlētājas Dārta Īvāne un Monika Vapne. ''Domāju, ka tas nav sliktākais variants. Apmaksāta ēdināšana un rokas nauda, Itālijas skola un Latvijas tālmācība – tagad ar to vispār nav problēmu. Treniņi divreiz dienā – ar neierobežotu laiku. Vari trenēties, kad vien vēlies.''

Trenere domā, ka tālmācība nav mācību kvalitāti pazeminošs faktors. ''Laikam nē. Piemēram, Dārta Īvāne šeit bija teicamniece. Decembrī aizbraucu ar Dārtas mammu – izmainījusies par 360 grādiem. Atvērta, komunikabla, mācās itāliešu valodu un izdara visu tālmācībā. Nav jāuztraucas, ka klasē kāds apsaukās par garo. Lielajam dēlam – Nilam Konstantinovam – visu laiku jautāju: vai nedaru bērniem pāri? Atbild, paskaiti, cik tev bērnu Rīgā palikuši tālmācībā. Tiešām, tādu ir daudz.''

Jaunākajos laikos Kubliņas komandās ir salīdzinoši daudz garo spēlētāju. ''Treneris Imants Pļaviņš reiz teica – pati biji mazā, bet Tev sanāk ar garajām. Lai piedod treneri-vīrieši, uzskatu, ka viņi nepieprasa tik daudz kā sieviete. Basketbols tomēr...ja tev ir garā spēlētāja un vari iedot bumbu groza apakšā, spēle iet caur viņu. Nevar pieci mazie skraidīt pa laukumu – bez nekādas nākotnes. Ja ir viena lielā, visa komanda mobilizējas, un dodam viņai iekšā.''

Cik liela ir TTP ģimene? ''Nu jau ir tā – ejot pa ielu, man saka, sveiki, trenerīt, un dažreiz jāpadomā, kurā gadā audzēkne dzimusi. Nesen no Amerikas atrakstīja Kristiāna Kandere – Rīgas 1. ģimnāzijas absolvente, kura pati pirmā aizbrauca spēlēt NCAA basketbolu. Visa ģimene ļoti gudra. Vīrs polis, tagad abi strādā kā zinātnieki Korejā. Katrīna Epnere – arī jaunā zinātniece. Anita Miķelsone – vēl viena teicamniece, kura neizlaiž nevienu treniņu.''

Treneres lepnums ir dēli. Nils Konstantinovs ieguvis maģistra grādu teoloģijā un psiholoģijā. Strādā Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centrā – uzskatāms par vienu no labākajiem jaunajiem psihoterapeitiem. Kristaps Konstantinovs 2020. gadā kļuva par trešo Latvijas basketbola tiesnesi ''Turkish Airlines'' Eirolīgā un ir LBS Tiesnešu komisijas vadītājs.

Sports prasa nemitīgu atjaunošanos – kā trenerei uzdodas uzturēt sevi formā? ''(Nopūšas) Man ir draugs, kurš dzīvo līdzi basketbolam – arī bērniem un mazbērniem. Tas ir viens no galvenajiem lādiņiem. Mīlestība stāv visam pāri – jebkurā vecumā.''