"Dinamo" spēlē vidēji: starp briesmīgi labi un briesmīgi...

Principā jau raksta visrsraksts ir mazliet pārveidota padomju laiku studentu anekdote. Uz vaicājumu, kā tev iet, students savam kolēģim atbild: “Vidēji.” Pēc brīža piebilstot: “Starp sūdīgi un pavisam sūdīgi.” Rīgas “Dinamo” vēl tik briesmīgi neiet un pat ģenerālis Ģirts Ankipāns jau iemacījies runāt kā savulaik Jūliuss Šuplers, pēc briesmīgās spēles Čerepovecā stāstot nevis, ka stulbi zaudēts punkts, bet gan pašapzinīgi buldurējot, ka šis iegūtais punkts (absolūts pozitīvisms!) lieti noderēšot turnīra tabulā. Pareizi vien ir. Kurš gan varēja būt 2019. gada sākumā tik pārliecināts, solot no šā izbraukuma atvest 50% punktu. Pareģoti tika 2 punkti Čerepovecā un, ja paveiksies, vēl kaut kur punktiņš klāt. Bet varēja būt pat pieci. Ja teikšu, ka seši, sāksiet uztraukties par manu garīgo veselību.

Izbraukums tiešām iznācis briesmīgi interesants. Jaroslavļā, kad viss rit, lai pamatlaiks beigtos 1:1, komandas kapteinis Lauris Dārziņš izmet ripu ārpus laukuma (58:44). Kolēģi jau lād Dārziņu: “Kas? Tu jauniņais, ka nejūti ripu?” Nu un “Lokomotiv” realizē vairākumu un “nozog” mums punktu.

Maskavā pie Mika Indraša “Dinamo” pavērsiens uz otru pusi. Maskavieši ilgi notur 1:0, tad kapteinis Dārziņš iemet savu golu (54:55), lai atkal būtu overtaims. Noraidījums maskaviešiem, uzbrūkam 4:3, laikam tas ir Andris Džeriņš, kurš ar ripu trāpa Čaikovskim. Ne jau Pēterim, bet slovāku aizsargam Mihalam. Slovāks paliek uz ledus, mūsējiem turpinot 4;2 uzbrukumu. Ko kopā ar Kristapu Zīli un Mārtiņu Dzierkalu vārtu guvumā nokārto Džeriņš. Skaidrs, ka lielākā daļa no 10 539 skatītājiem svilpj, jo acīmredzot gaidījuši rīdzinieku augstsirdību. Taču, ja noteikumi atļauj turpināt uzbrukumu... Smuki divi punkti.

Čerepovecā savukārt mazais ārprāts. Jau 1. trešdaļā panākuši 2:1, dinamieši vai nu cer rezultātu noturēt – metieni 2. trešadaļā – 2:10, 3. trešdaļā – 1:17 (!!?), un 18 sekundes pirms pamatlaika beigām “Severstaļ” izcīna tiesības uz papildlaiku. Kad Uvis Balinskis iemet trešo ripu, nenojaušu, ka tas nebūs uzvaras gols. Krievijas TV atvadās no skatītājiem, bet... esot bijusi zona. Un nu jau iemet “Severstaļ”. Viena no vājākajām komandām, kas pēdējos mēnešos redzēta. Pēc šādām spēlēm akūti zūd vēlēšanās vēlreiz vērot tādu murgu. Bet... Mūsu “Dinamo” ir tāds savdabīgs veidojums: jo pretī stājas labāka komanda, jo labāk spēlē arī dinamieši.

Loģiski, ka tā bija arī Ufā. Ātri ielaiduši divus golus, dinamieši jau ļāva Ufas spēles komentētājiem sākt domāt par uzvaru ar lielu rezultātu. Kādu brīdi tā arī izskatās. Taču tad par ripas izmešanu ārpus laukuma tajā atgriežas... Dārziņš, atrodot spraugu starp Ufas aizsarga kājsargiem un vārtu stūri. 1:2! Ir cerības. Pēc 17 sekundēm savu smukāko golu “Dinamo” laikos iemet “spridzeklis” Dzierkals, un 2:2. Var būt 3:2, bet var būt arī 2:3. Ir 2:3 overtaimā. Uh! It kā pats būtu spēlējis.

Patīk Dārziņš. Kurš “Dinamo” aizvada savu otro rezultatīvāko sezonu (12+22). Līdz 2011. gada cipariem vēl mazliet pietrūkst (21+23), bet Lauris spēlē ar baigo azartu. Kas it sevišķi noder Videlam un Majonem esot ārpus sastāva. Milzu prieks par Dzierkalu. Nu tas ir tas Mārtiņš, kuru gaidījām visu rudeni. Ripa “Salavata” vārtos vienkārši konfekte. Labi un ar izdomu laukumā strādā Frenks Razgals. Gan jau būs arī goli. Zīle aug par otro Sotnieku – nevienam negriež ceļu, arī ripām nē. Neesat pamanījuši, ka jau ilgāku laiku nespēlē somu uzbrucējs Matiass Mītinens? Neteikšu, ka nejūt, bet Kevina Klarka trūkumu gan nejūtu. Toties esmu pamanījis, ka Dzierkals jau blakus Brendonam Makmilnam (3+7).

Juris Ozols, tas, kurš tēvs HS “Rīga” trenerim Jurim Ozolam, kādā no Latvijas čempionāta spēlēm izteica izbrīnu, ka sen neesot publicējis savus ciparus. Tos gan analizējiet paši! Atrast tur var ļoti daudz. Vajag tikai rakt.

"Dinamo" 2018/2019