Čalpa par Irbi: "Viņš ir ļoti spēcīgs treneris tieši no psiholoģiskā aspekta"

Šīs iepriekšējās divas sezonas tev ir bijušas īpašas, jo esi kļuvis par izcilā vārtsarga Artūra Irbes skolnieku. Kādus padomus un atziņas esi guvis no viņa?

Kā jau daudziem dzīvē ir paveicies, viens no maniem piemēriem hokejā pašlaik ir mans treneris. Artūrs Irbe ir labs motivētājs un piemērs. Spēles ziņā viņš bija unikāls, tāpēc spēles stilā līdzināties viņam ir ļoti grūti. Taču darba ētikas ziņā un tajā, kā viņš pieiet dažādām situācijām, no viņa var daudz mācīties. Irbe uzmanību pievērš sīkumiem, saliek tos pareizajās vietās. Latvijas čempionāts no KHL atšķiras, bet augstākos līmeņos atšķirība ir ļoti maza, tāpēc Artūrs sniedz padomus tieši detaļu pilnveidē. Šķiet, ka tas taču sīkums, bet divu gadu laikā tas sakrājas un atšķirība kļūst ievērojama. Tāpēc nevar pateikt, kas bija atslēgas padoms. Viņš ir ļoti spēcīgs kā treneris tieši no psiholoģiskā aspekta. Irbe neaizvainojot spēj pasniegt to, ko viņš redz, pielāgojot to mūsu uztverei.

Un, kādus vārdus vari teikt par pārējo treneru korpusu?

Viss kārtībā. Ar Aleksandru mēs jau spēlējām kopā divus gadus, pirms viņš kļuva par treneri. Viņš ir nācis no mūsu vidus. Kādā ziņā tas ir palīdzējis, kādā varbūt nē, bet attiecības mums ir tās labākās.

Šogad nebija tā laime, bet vispār Latvijas čempiona kausu esi turējis rokās divas reizes. Ko tas tev ir nozīmējis?

Tas bija īpaši. Kad tu četrus gadus finālā esi noskatījies, kā to ceļ citi, atceries kā viņi priecājās, un tad tu pats beidzot to pacel. Tajā sezonā man nemaz nebija daudz spēļu, varētu būt ap desmit, tomēr tad tas nemaz nebija svarīgi - esi spēlējis vai neesi. Nākamajā sezonā uzreiz bija pārliecība par saviem spēkiem, ka tas kauss ir iegūts, un tā nebija cūkas laime. Tas tika nopelnīts. Nākamā sezona bija viena no retajām, ko es spēlēju kā pamatvārtsargs, tāpēc tas bija īpaši. Bija liels gandarījums.

Kas neļāva Kurbadam šogad uzvarēt finālsērijā?

Pietrūka rakstura, jo trīs no četrām sērijas spēlēm, ko mēs zaudējām, mēs zaudējām papildlaikā. Vienu no tām pēcspēles metienos, bet arī tajā spēlē papildlaikā mums bija divi vairākumi, kurus vajadzēja realizēt. Arī nākamās spēles pagarinājumā izgājām 27. sekundē, zaudējām koncentrēšanos un nepareizi nospēlējām savā zonā. Es domāju, ja mēs kaut vienu no tām spēlēm būtu pavērsuši citādi, būtu pavisam cits iznākums. Tomēr uzvar labākais. Varbūt mums vajadzēja arī kaut ko krasāk pamainīt taktiskajos zīmējumos, viņus vairāk pārsteigt, bet mēs turējāmies pie saviem zīmējumiem. Tomēr tas jau ir stāsts par to kā būtu, ja būtu.

Kas, tavuprāt, būtu jāuzlabo OHL, lai šī līga spētu sasniegt savu potenciālu?

Būtu jāpiesaista vairāk komandas. Apgrūtinājums ir tajā, kur rast tos spēlētājus, lai noturētu pašreizējo līmeni, kā arī finansiālais aspekts. Mums ir Ventspils, Daugavpils, Valmiera un citi novadi ar hallēm, kurās varētu veidot komandas un šo visu popularizēt. Jāatrod spēlētājus, kuri būtu gatavi atrast laiku hokejam un aizvadīt tās 30 vai 35 spēles. Domāju, ka ir jāpaplašina komandu skaits, vēršoties ne tikai uz Rīgu, bet arī uz reģioniem.

Kādi bija tavi bērnības sapņi? Pieņemu, ka nebija doma apstāties pie Latvijas hokeja čempionāta.

Kurš gan bērnībā nav sapņojis par NHL, bet, laikam ejot, tu apzinies savas iespējas un prasmes. Protams, nekas nav neiespējams, tomēr katram dotības un prāta spējas ir atšķirīgas. Vēl viens sapnis vienmēr bija uzvilkt izlases kreklu, kas arī veiksmīgā kārtā piepildījās, bet diemžēl citu vārtsargu traumu dēļ. Patiešām ir liels prieks, ka izdevās veiksmīgi nospēlēt tās pāris spēles, kas tika uzticētas.

Kas tev ir palicis atmiņā no īsā laika Latvijas hokeja izlasē (4 pārbaudes spēles)?

Sākumā Viesturs Koziols piezvanīja un jautāja, vai es būtu gatavs pievienoties? Es, protams, neatteicu. Jau uzaicinājuma tekstā varēja noprast, ka tas būs uz vienu vai divām pārbaudes spēlēm, kamēr pievienosies pārējie vārtsargi. Tad Ivars Punnenovs dabūja traumu, un no tās dienas mani katru dienu aicināja arī uz nākamo treniņu un spēli. Beigās vien mazliet pietrūka, lai aizbrauktu uz čempionātu.

Kas ir tas, ko tu vēlies vasarā uzlabot personīgajā sniegumā uz ledus?

Tehniskā ziņā gribās uzlabot fizisko sagatavotību un gūžas mobilitāti, jo neesmu pilna laika sportists, tāpēc tam netiek veltīts pietiekami daudz laika. Gribētos to savest kārtībā.

Kādi ir tavi plāni nākamajai sezonai?

Pagaidām sezona ir beigusies. Visas emocijas vēl norimst. Ceru nākamgad spēlēt "Kurbadā". Līgums vēl nav noslēgts, bet nekādu citu mērķu pašlaik nav.

Straujiem soļiem tuvojas hokeja čempionāts. Kāds ir tavs viedoklis par Latvijas izlases vārtu vīriem?

Ja paskatās, kur viņi visi ir spēlējuši un kā spēlē, tas ir apbrīnojami, ka tādai mazai valstij var būt tik liela vārtsargu rezerve. Jānis Kalniņš Somijā, hokeja vārtsargu lielvalstī, spēlē kā pamatvārtsargs tās galvenajā klubā. Arī pārējie, piemēram, Kristers Gudļevskis. Labi, šī sezona nebija pati veiksmīgākā, bet visi zinām, kā viņš spēlē pasaules čempionātos. No tā var tikai mācīties. Es domāju, ka par vārtsargu līniju Latvijā ir jāuztraucas vismazāk.

Rakstu sagatavoja Sportacentrs.com Jauno žurnālistu akadēmijas dalībniece.