Latvijas labākais regbists Balodis: "Lietuvieši man nepatīk vairāk nekā "Livonia""

"Skolā spēlēju basketbolu. Kādos 16-17 gados sapratu, ka profesionāls basketbolists noteikti nesanāks, tāpēc sāku vairāk staigāt uz svaru zāli. Regbijā ienācu 19 gadu vecumā, kad bijušais klases biedrs Ivars Eglis portālā draugiem.lv ielika bildi U20 izlases formā. Es biju pārsteigts un viņam paprasīju, kur dabūjis šādu formu. Pastāstīja, ka spēlē regbiju. U20 izlases vagonā neielēcu, tomēr tāpat sāku trenēties pie Ulda Bautra. Kā jau regbijā Latvijā, pēc pāris treniņiem bija pirmā spēle, kādā trešajā spēlē ieliku pirmo piezemējumu un tad jau āķis bija lūpā. Pirmos 2-3 gadus trenējos vienkāršāk, bet ap 21 gada vecumu sapratu kā jātrenējas, lai spēlētu regbiju, un iegāju tajā līdz ausīm, sākot pakārtot arī dzīvi un darbu," stāsta šī brīža Latvijas labākais spēlētājs.

Pagājušais gads Latvijas regbijā bija notikumiem bagāts. Pavasarī, kad Latvijas Regbija federācijas (LRF) prezidents vēl bija Aleksandrs Zuments, "Miesniekiem", kuru līderis ir Balodis, tika liegts piedalīties starptautiskās sacensībās, jo šī kluba spēlētāji valstsvienības spēles laikā devās uz komercturnīru Sanktpēterburgā. Tāpat tobrīd bija dažādi citi iekšējie konflikti. Arī Balodis, atskatoties par pagājušo gadu, vispirms minēja tieši vecos skandālus.

"Nesapratu kāpēc vispār bija problēmas - konflikti radās dažādu ambīciju dēļ. Visi zināja, ka mums būs jābrauc uz Sanktpēterburgu, ko paziņojām jau laicīgi. Turklāt šogad ir tāda pat situācija - it kā, ja uzvaram Dāniju, drīkstam braukt uz Sanktpēterburgu," stāsta Balodis. "Mūsu klubam ir sponsori, bet izlase nenodrošina treniņprocesu visu cauru gadu. Nedrīkst pieļaut, ka klubs zaudē sponsorus. Uzskatu, ka šis būtu jāsakārto federācijai. Ja esmu brīvs, vienmēr palīdzu izlasei, tur vēlos nospēlēt maksimāli visus mačus. Šī konflikta dēļ arī bija problēmas ar Latvijas čempionāta aizvadīšanu - tad mūs diskvalificēja par spēlēšanu "Top" līgā, tad "Livonia" pati gribēja spēlēt šajā turnīrā. Ceru, ka šogad viņi tur spēlēs, tas būtu tikai interesantāk."

"Uzskatu, ka lielāka problēma ir nevis, ka klasiskā regbija čempionāts vēlu sākās, bet, ka tajā palicis maz komandu," Balodim nav iebildumu, ka Latvijas čempionātā tika spēlēts viens aplis, tomēr viņam nepatīk, ka palikušas vien piecas komandas. "Savulaik bija desmit komandas, tagad, iespējams, jādomā par Baltijas čempionāta izveidošanu kā basketbolā. Nav jau interesanti spēlēt pret četrām komandām. Daudz interesantāk nebūtu arī, ja mēs spēlētu trīs apļus. Tāpēc uzskatu, ka mūsu klubs rīkojās pareizi, spēlējot gan Latvijas čempionātā, gan arī Lietuvā. Tur no visiem dabūjām pa muguru, bet tas mums deva vielu pārdomām, lai pēc tam savāktos te."

Vasarā, kad federācijas prezidenta amatā jau bija stājies Aivars Pilenieks, notika skandāls Latvijas čempionātā regbijā-7 - divas "Livonia" sistēmas komandas, kaut atradās stadionā, neizgāja laukumā savstarpējā spēlē, abiem saņemot tehniskos zaudējumus, šādi cenšoties panākt, lai galvenā komanda jau pusfinālā tiktos ar "Miesniekiem", jo tikai šādi tā saglabātu cerības uz titulu. Pēc šādiem notikumiem "Miesnieku" spēlētāji atteicās doties palīgā regbija-7 izlasei, kuras menedžeris bija "Livonia" vadītājs Jānis Zuments. Kad Zuments no darba izlasē aizgāja, "Miesnieki" pievienojās valstsvienībai un Eiropas čempionāta otrajā sabraukumā tika gūta trešā vieta, kas ir nebijis rezultāts.

"Izlase bija mūsu atbilde tam, kā izrīkojās pret mums Latvijas čempionātā. Mēs visu darījām godīgi, bet viņi centās uzvarēt visādiem veidiem. Uzskatu, nav godīgi, ka uz izšķirošajiem mačiem saved ārzemniekus. Mēs visu gadu trenējamies, bet viņi uz vienu dienu atved pāris cilvēkus un kļūst par čempioniem. Kāpēc tad vietējiem vispār trenēties? Mums arī bija iespēja atvest, bet mēs to nedarām - Latvijā jāspēlē ar latviešiem," savu viedokli pauž Balodis, kuram gan nav iebildumu, ja ārzemnieki komandā spēlē visu gadu. "Jā, mums ir Feivors Maduka, bet viņš te dzīvo un, šķiet, varētu spēlēt arī izlasē. Tas ir negodīgi pret vietējiem spēlētājiem - pretinieki nevar uzvarēt mūs ar lietuviešiem, tad vēl paņem klāt angļus. Tas nav godīgi, īpaši regbijā, kas it kā ir džentelmeņu sporta veids. Kur visos šajos strīdos palicis džentelmeniskums? Vienmēr ir bijuši strīdi, bet regbija būtība nav mēģināt vienam otru apčakarēt. Tas zog vietējiem spēlētājiem motivāciju."

"Kā var abi klubi reizē atteikties no uzvaras? Tad vienam vai otram bija jāuzvar. Pēc tam viņi vēl pārsūdzēja diskvalifikāciju, kas vispār ir ņirgāšanās - neticu, ka viņi tiešām domā, ka viss bija godīgi. Tās dienas vakarā gan vairāk pārdzīvoju par to, ka paši zaudējām. Pusfināla spēlē sadega mūsu jaunie," atceras Balodis. "Kad saņēmām uzaicinājumu uz izlasi, tad gan ieslēdzās princips, ja pret tevi šādi izrīkojušies. Arī pēc tam izlasē bija visādi joki un brīnumi, kaut rezultātu sasniedzām fantastisku. Nebija vienāda attieksme pret visiem spēlētājiem. Arī no Austrālijas atbraukušais Dāvis Jansons pateica, ka izlasē tā nevajadzētu būt. Ja ir izlase, visiem jābūt vienam mērķim un vienādai attieksmei. Bet šeit, piemēram, pēc pirmās dienas vakariņās aizbrauca tikai daļa, bet otru daļu atstāja viesnīcā. Kāpēc jūs mūs aicinājāt uz izlasi, ja vēlaties parādīt, ka esam lieki?"

"Tomēr sasniegtais rezultāts bija fantastisks. Oficiālā mačā septītniekā, šķiet, Lietuvu nekad nebijām uzvarējuši. 2015. gadā, kad arī spēlēju, bijām ceturtie. Visu laiku gribējās kaut ko atvest mājās no Eiropas. Šāds rezultāts devis papildus pārliecību un vēlmi trenēties. Mēs varam pretendēt uz augstu rezultātu, tomēr uzskatu, ka tam vajadzētu laicīgi sākt gatavoties. Pagaidām neesmu dzirdējis ne par jaunu izlases treneri, ne mērķiem. Liekas, ka vasara vēl tālu, tomēr, ja kaut ko gribas sasniegt, nepieciešams plāns," saka Latvijas labākais spēlētājs. "Ja bijām trešie, tas nozīmē, ka mēs varam. Objektīvi optimālais sastāvs bija 2015. gada un tad šajā posmā - uzreiz atkal ir rezultāts. Tātad mēs varam. 2016. un 2017. gadā brauca tikai tie, kuri gribēja. Pieredzējušos spēlētājus ar vienkāršu izbraukšanu no valsts vairs neieinteresēsi - mums vajag sportiskos mērķus."

"Labākais pagājušā gada moments tika piedzīvots pēc tam, kad vienā no Eiropas čempionāta spēlēm Krists Krūzkops neveiksmīgi salauza roku - viņš skaļi lamājās, bet nevis par to, ka salauzis roku, bet gan par to, ka nevar vairs spēlēt un jāiet malā," atceras Balodis. Latvijas regbija-7 izlase spēlē Eiropas čempionāta "Trophy" divīzijā, kas ir otrs augstākais līmenis, atpaliekot vienīgi no 12 izlasēm, kuras sacenšas "Grand Prix" seriālā. Balodis ir pilnīgi pārliecināts, ka Latvija varētu sacensties arī "Grand Prix" līmenī - 2015. gadā Latvija jau piedalījās Riodežaneiro olimpisko spēļu izšķirošajā kvalifikācijas turnīrā.

"Gads noslēdzās pozitīvi. Emocijas pēc Latvijas čempionāta bija lielas, jo vismaz es nebiju gaidījis, ka uzvarēsim. Likās, ka šoreiz treneru un paaudžu maiņas dēļ neesam tik labi, bet beigās viss sakrita un nospēlējām reti saturīgu maču. Tur visvairāk jāsaka paldies mūsu jaunajam trenerim Kristapam Andersonam, kurš mūs motivēja - bez atdeves pie viņa nevarēja spēlēt. Viņš labāk laiž laukumā jaunu puisi, nevis tādu, kurš slinko. Bija labas pārmaiņas un attiecīgi arī ļoti labs rezultāts," stāsta Balodis, uzsverot, ka "Miesnieku" komandā pieredzējušais treneris Uldis Bautris netika nostumts malā. "Uldis mērķtiecīgi uz to gāja. Skubināja Kristapu un pārējos, ka ies malā. Pārmaiņas bija nepieciešamas, bet Uldis tāpat paliek klubā un joprojām pats nāk uz treniņiem - līdz Jaunajam gadam, kad spēlējām futbolu, arī viņš spēlēja ar mums. Mainījies vienīgi tas, ka tagad treniņus vada Kristaps. Uldis ar gadiem palika pielaidīgāks pret spēlētājiem, bet Kristaps ir kategoriskāks. Bijām nedaudz palaidušies, nebija disciplīnas, tagad Kristaps ar stingru dūri mūs dzenā ne pa jokam. Šogad pirms pirmā treniņa likās, ka būs viegla paskriešana. Kā tad - visi "nomirām". Treniņi noteikti būs smagāki, tomēr mēs vēlamies spēlēt vēl labāk un saturīgāk, bet, lai tas notiktu, mums ir jāstrādā."

"Man patika kā Feivors pateica - varbūt "Livonia" ir meistarīga, viņiem ir labāks spēles plāns, viņi brīžiem ir labāk sagatavoti, bet mēs spēlējam ar lielāku sirdi. Tieši ar sirdi uzvaram spēles. Neviens pirms fināla nesaka, ka noteikti uzvarēsim - visi pieklust un strādā. Mēs ejam uz mērķi un pagājušajā sezonā to izteikti varēja just. Kristaps palīdz ar savu motivēšanu - domāju, ka Latvijas sportā nav labāka mentora pirms spēlēm nav," pārliecināts Balodis. "Paldies vecajiem "Miesniekiem", kuri, kad sāku spēlēt, mani daudz pamācīja, tāpēc progress bija ātrāks. Tagad es cenšos tāpat jaunajiem palīdzēt, tomēr nāk grūta paaudze. Ja mēs bijām slinki, jaunie ir vēl daudz slinkāki. Viņiem tehnoloģijas laupījušas aktīvo bērnību kāda bija mums. Mēs visu laiku skrējām pa pagalmu, bet tagad bērni jāstumj, lai izietu laukā. Tas noteikti ir atstājis pēdas. Kad trenējamies, liekas, ka viņi speciāli to nedara, bet tad saproti, ka viņi nevar to izdarīt. Fiziskā sagatavotība valstī ir ļoti vāja."

Interesants stāsts bijis par Anglijas jaunatnes izlasēs spēlējušā Madukas atrašanu. "Satikšanās ar Feivoru bija komiska. Mūsu kluba spēlētājam Emīlam Cēburam bija vecpuišu ballīte, tās laikā iegājām "Kiwi" bārā. Tur viņš pienāca mums klāt, jo vienam no mums bija uzvilkts "Miesnieku" džemperis, kur virsū rakstīts "rugby club". "Džeki, jūs spēlējat regbiju, Latvijā spēlē regbiju?" viņš prasīja. Mēs veiksmīgi viņu noķērām," atceras Balodis, sakot, ka jau pāris dienas vēlāk ar viņu sazinājušies "Livonia" pārstāvji. "Ja būtu izvēlējies regbija ceļu, Feivors noteikti būtu profesionālis. Savu fizisko dotumu dēļ viņš, pat īpaši netrenējoties, ir ļoti labā formā. Ne velti viņš bijis Anglijas izlasē. Kad biju aizbraucis uz Angliju paspēlēt, visi viņa vienaudži, kurus satiku, teica, ka viņš bija ļoti, ļoti labs spēlētājs. Tomēr viņš izvēlējās kļūt par ārstu."

"Pārstāvēt izlasi ir liels gods un pienākums. Kam tad mēs te Latvijā trenējamies? Nav nekā svarīgāka par izlases spēli. Sevišķi piecpadsmitniekā, kur arī skatītāji sākuši vairāk nākt," saka Balodis, kurš arī Latvijas izlasē pilda kapteiņa pienākumus. "Pagaidām vienkārši plūstam pa straumi, bet es gribētu, lai federācija uzliek pāris gadu plānu - kur ejam, ko vēlamies sasniegt ar izlasi. Tagad izlase vienkārši atspēlē spēles, bet tas atņem motivāciju. Pirmajās spēlēs, kad parādījās treneris Sergejs Lisko, uz treniņiem nāca 40-50 cilvēki - bija atbraucis augstas klases treneris, bija kādi mērķi. Ar gadiem tas viss noplaka. Jaunajiem šeit iespējams tiekties tikai uz izlasi, jo vēl augstākus mērķus sasniegt ir gandrīz neiespējami. Kopumā esam liela un spēcīga tauta ar raksturu, mēs varam spēlēt."

Kā spilgtāko uzvaru izlasē viņš nosauc Lietuvas pieveikšanu ar 37:7. "Tajā mačā visiem bija milzīga pašatdeve - tā bija emocijām bagātākā spēle. Lietuva ir mūsu galvenā konkurente. Vismaz regbijā mums ir jābūt stiprākiem par kaimiņiem."

"Lisko sākumā mācīja visādas nianses. Toreiz sagatavošanās cikli bija gari, tad palika arvien īsāki un īsāki. Jā, no klubu viedokļa tie bija par gariem, jo klubos grūti novadīt normālus treniņus, kad lielākais vairums no pamatsastāva iet uz izlasi, tomēr Lisko mums daudz iemācīja. Dens Skarboro pērn regbija-7 izlasē iemācīja vēl citas jaunas nianses, žēl, ka ar viņu sanāca patrenēties tikai dažas dienas. Var redzēt, ka skola viņam ir ļoti laba," komentē spēlētājs. "Kā teica Dens, ir viena lieta, kur spēlētājiem nevajag talantu - maksimāla atdeve. Arī viņš labāk laukumā labāk sūta mazāk meistarīgu spēlētāju, bet tādu, kurš turpina strādāt pat tad, kad ir melns gar acīm. Tā ir, tev nevajag talantu, lai sevi visu atdotu. Cenšos uzņemt visu, ko dod ārzemju treneri. Lisko daudz iemācīja par ķermeņa pozīciju cīņā. Kad aizbraucu uz Angliju, viņi bija pārsteigti cik labā līmenī tā man ir. Tobrīd sapratu, ka Lisko ir ļoti augstas klases treneris. Bija, protams, niansītes, kuras vēl palaboja, bet kopumā bija pluss, ka šeit esmu tādas lietas iemācījies."

"Kad biju Anglijā, sapratu, ja būtu tur aizbraucis agrāk, varētu iet arī profesionāļa ceļu, tomēr par vēlu sāku spēlēt un par vēlu aizbraucu. Komandas biedrs Toms joprojām ir tur," Balodis atceras, ka pirmais devies uz Vorfdeilas regbija klubu, kur šobrīd joprojām spēlē Toms Asejevs, bet tobrīd bija arī Latvijas izlasē spēlējošie brāļi Toms un Robijs Davidsoni. "Biju uz divām nedēļām un četrām spēlēm. Man piedāvāja palikt, bet tobrīd bija darbi, kurus vēl vajadzēja paveikt Latvijā. Es ierunājos par Tomu, bet pats aizbraucu atpakaļ. Beigās pazuda Anglijā atrastās darba iespējas un tajā gadā neaizbraucu, bet nākamajā gadā jau sāku skatīties, ka finansiāli tas noteikti nebūtu izdevīgi un manā vecumā dzīties pēc profesionālā regbija būtu grūti. Tomēr bija gandarījums, ka parādīju, ka varu un viņi noticēja, ka no Latvijas var aizbraukt spēlētāji. Brauciens noteikti nebija bezjēdzīgs, pārliecinājos, ka tajā līmenī varu spēlēt."

"Pasaulē nav smagāka darba par profesionālo regbiju. Jaunie džeki to nesaprot. Anglijā dzīvoju kopā ar Džeimsu Tinknelu, kurš bija daudzus gadus nospēlējis premjerlīgā, cieta autoavārijā, trīs mēnešus pavadīja komā un tāpat atgriezās premjerlīgā. Pēc tam viņam bija smagas traumas plecam, celim. Toreiz viņš man to visu izstāstīja un sapratu, ka tur ir gaļas mašīna. Ja tu salauz kāju, cilvēks aiz tevis nevis bēdāsies, bet priecāsies, ka tiek tavā vietā. Tas ir smags darbs," par profesionālo regbiju stāsta Balodis. "Arī lietuvietis Jons Mikalčis. Žēl, ka viņam tagad ir tāda trauma. Likās, ka tūlīt viņš jau sāks spēlēt premjerlīgā, tomēr guva super neveiksmīgu traumu. Lietuvas izlase tagad ļoti zaudē."

Balodis saka, ka viņam dzīvē viss ir pakārtots regbijam. "Viss ir jāplāno. Varbūt jābrauc ātrāk uz darbu vai pēc treniņa vēlreiz jābrauc atpakaļ. Ar gadiem visu pielāgo ikdienas dzīvei. Kad Romas septītnieka turnīrā nospēlējām neizšķirti ar profesionālu klubu, gandarījums bija neizmērojams. Viņi trenējas divreiz dienā, bet mēs parādījām, ka varam spēlēt. Tas ir sava veida fanātisms. Tāpēc izlasē ir labāki rezultāti septītniekā, jo tur šādus fanātus nevajag tik daudz kā klasiskajā regbijā. Ja piecpadsmitniekā savāktu 25 fanātus, kas trenējas 5-6 reizes nedēļā, arī tur mēs ietu uz priekšu. Vismaz lietuvieši, manuprāt, trenējas vairāk par mums."

"Ģimene regbiju uztver kā manu otro darbu. Viņi bieži vien zina manu grafiku labāk nekā es pats. Kad plānojam brīvdienas, saku, varētu šajā datumā aizbraukt uz laukiem, bet man atbild, ka nē, tad ir spēle. Upurus tas noteikti prasa, tomēr tajā pat laikā ir vīri, kuri katru dienu iet iedzert alu - mēs ejam trenēties. Visiem sportistiem draudzenes un sievas cieš no tā," atklāj Balodis, ar smaidu sākot, ka varbūt sākumā otrās pusītes šausminās par regbija asumiem, tomēr pēc kāda laika jau spēlētājiem ģimenēs nākas uzklausīt norādījumus, ko varēja izdarīt labāk.

Balodis saka, ka jaunais federācijas prezidents Pilenieks izskatās ieinteresētāks nekā iepriekšējais, tomēr šobrīd viņš var komentēt tikai no ārišķīgām niansēm. Latvijas labākais spēlētājs cer, ka sporta veids progresēs. "Ir uzlabojums, bet nevar teikt, ka viss ir ideāli. Vēl daudz jāstrādā. Pērn, cik saprotu, daudz kas nenotika finansiālu iemeslu dēļ, cerams, ka šogad darbs turpināsies. Tāpat ceru, ka beigsies visi savstarpējie strīdi."

"Man personīgi nav nekādu antipātiju pret "Livonia" spēlētājiem. Man liktos dīvaini, ja kādu no viņiem nesveicinātu uz ielas vai ienīstu. Viens otru ienīdīsim un tad izlasē spēlēsim kopā? Tas nebūtu līdz galam godīgi. Mums vienkārši jābūt džentelmeniskākiem, jānes uz āru regbija principus. Arī Skārboro teica - lai tu būtu labs regbists, tev jābūt labam cilvēkam," saka Balodis. "Ko redz vecāki? Kāpēc man sūtīt dēlu regbijā, ja par šo sporta veidu var lasīt dažādas samazgas? Nedrīkst lamāties laukuma malā. Ar ko mēs atšķiramies no futbola? Esam tādi paši lopi kā viņi. Mums vienkārši jāceļ prestižs, federācijai jāstrādā, jāizvirza izlasei mērķi. Ja esmu puika un redzu, ka izlase spēlē labi, es arī gribu tajā spēlēt. Jo vairāk spēlēju, jo vairāk saprotu, ka svarīgs ir komandas spēks nevis indivīds. Mēs varam paņemt vienu Jaunzēlandes izlases spēlētāju, bet tāpēc uzreiz nekļūsim par labu komandu. Ceru, ka šis viss mainīsies. Kašķi turpinās jau 5-7 gadus, tas nav normāli. Man lietuvieši nepatīk vairāk nekā "Livonia"."

Izmantotie resursi:
Latvijas Regbija Federācija