RFS milzis Sliede pateicīgs valmieriešiem: "Pēc traumas jūtos tik labi kā vēl nekad"

Pret "Audu" vai nu ļoti labi, vai ļoti sūdīgi
"Tik labu spēles sākumu [2:0 jau 14. minūtē] nebijām gaidījuši. Nopelnījām to ar smagu darbu, vienmēr cenšamies būt pozitīvi un cits citam palīdzēt, par to laikam arī uzsmaidīja neliela veiksmīte. Nebija tā, ka mēs būtu šausmīgi dominējuši un veidotu momentu pēc momenta, taču tās iespējas, kuras bija, arī izmantojām," portālam Sportacentrs.com teica Sliede, kuram rīt apritēs 21 gads. "Mani vārti? Nāca centrējums, priekšā leca Paničs ar pretinieku, un es bumbu lāga nemaz neredzēju. Pat nebija domas trāpīt kādā īpašā punktā – galvenais bija vispār trāpīt pa bumbu, ja tā pie manis nonāks. Kad uzsitu, tad jau redzēju, ka lido labi, un sāku priecāties."

Tieši pret "Audu", kad tā citā veidolā vēl spēlēja 1. līgā, Sliede savulaik 16 gadu vecumā RFS rindās kausa mačā guva savus pirmos vārtus profesionālajā karjerā. "Taču pagājušajā gadā ar "Valmieru" tepat pret "Audu" [1:3] arī atvedu vārtus un dabūju sarkano kartīti – pret "Audu" ir vai nu ļoti labas, vai ļoti sūdīgas spēles," smēja Liepājas futbola audzēknis, kurš Valmierā spēlēja arī jaunā "Audas" galvenā trenera Jurģa Kalna vadībā.

Balkānu vide
Sliede savā pirmajā RFS posmā Virslīgā aizvadīja tikai trīs spēles, visās ejot uz maiņu: "Tolaik vienkārši nebiju pietiekami labs – tas ir skaidrs. Biju jauns, biju nepārliecināts. Uzskatu, ka tobrīd, iespējams, bija iespēja pretendēt uz vietu sastāvā, taču to nedarīju, jo trūka pārliecības par sevi. Aizsargs bez pārliecības nevar spēlēt. Tagad jau esmu kļuvis pieredzējušāks. Esmu aizvadījis trīs Virslīgas sezonas [Tukumā un Valmierā], uz pusgadu bijis jauniešos Horvātijā [Zagrebas "Lokomotiva"]. Pusgadu padzīvot vienam ārzemēs - tā man mentāli bija ļoti liela skola. Man arī patīk interesēties par psiholoģiju, filosofiju – arī tas noteikti mazliet ir palīdzējis."

Pusgadu Horvātijā nodzīvojušais Sliede Balkānos nonācis arī RFS – apkārt ir centra aizsargi Žiga Lipuščeks (Slovēnija), Herdi Prenga (Horvātijas albānis) un balsta pussargs Stefans Paničs (Serbija): "Pats parunāt nevaru, bet, kad viņi runā savā starpā, kādus 70% varu saprast – pat ja kādu vārdu nezinu, vismaz kontekstu noteikti saprotu," teica Sliede, kuram iejusties jaunā kolektīvā nebija grūti. "Komanda jau nemaz nav īpaši mainījusies, vadošie spēlētāji ir tie paši, kas tolaik. Arī aizsardzībā nekas kardināli parasti nemainās, taktikas ir diezgan līdzīgas, tādēļ +/- visu sapratu jau uzreiz. Protams, kaut kādi knifiņi ir, bet vienmēr treniņos var pajautāt Žigam, Herdi, Stugam – viņi pastāstīs, kā vajag labāk."

Divmetrīgais augums un divas operācijas
RFS jau iepriekšējos gados allaž izcelta kā augumā ražena uzbrukuma standartsituāciju komanda, bet nu tā ir kļuvusi vēl garāka – uz Sliedes fona maziņš šķiet pat kapteinis Žiga Lipuščeks. Virslīgas garākā spēlētāja gods gan pieder citam RFS īpašumam Frenkam Orolam, kurš šosezon izīrēts "Super Nova": "Cik zinu, viņam ir 204 cm, man ir 203 – kājas izmērs ir 48. Par Matrevicu precīzi nezinu, bet Žigam laikam ir 199." Agra un strauja izstiepšanās gan nereti iet roku rokā ar veselības riskiem, un Sliedem pēc savainojuma jūnijā tieši pret RFS tika veiktas pat divas operācijas.

Fabriss Ondoā, Niks Sliede, Dmitrijs Zelenkovs un Roberts Savaļnieks. Foto: Sanita Sparāne/RFS

"Pēdai bija stresa lūzums, iepriekš mazas problēmas bija arī ceļgaliem, tādēļ uzreiz uztaisīja divas operācijas. Izoperēja pēdu un ielika skrūvi piektajā [pleznas] kaulā. Un pie reizes mazu operāciju uztaisīja arī ceļgalam, kuru jau bija plānots taisīt sezonas beigās – oktobrī, novembrī, lai divu mēnešu atlabšanu varētu taisīt starpsezonā. Divus mēnešus nostaigāju ģipsī, tad lēnām sāku staigāt un skriet. Kad bija pagājuši četri mēneši, sāku kustēties vairāk, bet tad sākās vēl viena problēma – bija iekaisis cirksnis. Tā ka normāli trenēties sāku tikai janvārī – izlaidu pusgadu."

"Tagad jūtos tik labi kā nekad. Paldies "Valmieras" fizioterapeitiem – katru dienu trenažieru zālē pavadījām vairāk laika, nekā citi laukumā. Trīs stundas vingrojām – nevis cilājām svarus, bet tiešām vingrojām uz tepiķīša. Pirmajā mēnesī ar ģipsi tā mocījos, bet tagad jūtos fantastiski – visi mazie muskulīši ir sataisīti, daudz minu riteni, izmantoju laivas trenažieri. Ja pagājušajā sezonā pēc 90 spēles minūtēm domāju, kā tikt mājās, tagad pēc 90 minūtēm šķiet, ka varētu nospēlēt vēl vienu spēli. Tagad ķermenis ir daudz stiprāks. Sezonas laikā gribi piestrādāt pie kaut kādām vājajām lietām, taču jau tā ir smags treniņprocess un daudz spēļu – jau tā ir pārslodze, vēl ņemt papildus nemaz nevari. Tādēļ pēc traumas nemaz nebiju dikti noskumis – tabulā bijām stabilā trešajā vietā, un pēc traumas sapratu, ka, okay, tagad varam pie kaut kā pastrādāt," Sliede turpināja.

Valmiera palikusi sirsniņā
Sliedem tikšanās ar iepriekšējo klubu gan izpaliks, jo "Valmiera" parādu dēļ Virslīgā nestartē un nav pielaista arī Nākotnes līgai: "Man "Valmiera" nepalika parādā, nē. Bēdīgi, protams, ka "Valmierai" tā ir sanācis. Apstākļi tur bija fantastiski – jaunajam spēlētājam labākus apstākļus nemaz nevar vēlēties. Tāda trenažieru zāle, kādas nekur citur Latvijā nav. Uzticēšanās no treneriem, individuālais darbs, fiziskās sagatavotības treneri ar tevi strādā individuāli, individuāli video, individuāli treniņi, runā, motivē, treniņos visu laiku no tevis spiež ārā vairāk. Arī tas, ka dzīvo Valmierā, nevis Rīgā – mazāk blakusinterešu, ja mājās nav ko darīt, ej atkal vakarā uz trenažieru zāli. Fantastiski! Arī visi fani, pilsēta – tas paliek sirsniņā. Tādēļ ļoti žēl, ka tā notika."

RFS par Latvijas čempioni kļuvusi divas reizes pēc kārtas un trīs reizes četros gados, divas reizes trijās sezonās nopelnījusi Eirokausu rudeni. Ja "Valmierā" bija jauns un perspektīvs kolektīvs ar fokusu uz izaugsmi, tad RFS ir pieredzējušākā, vecākā un gatavākā komanda līgā ar mērķi katrā spēlē uzvarēt. "Domāju, ka esmu šim solim gatavs. Pirmās divas spēles, manuprāt, aizvadīju diezgan labi, pēc ilgās pauzes tās ļoti izbaudīju. Kaut kad jau atkal būtu jāsper šis solis uz priekšu – cerams, ka vietu sastāvā izsitīšu tāpat kā "Valmierā". Ja tā notiks, tad kādu dienu jau varbūt varēs skatīties uz nākamo soli." Sezonas sākumā Sliede ir sācis abas RFS spēles, un variācijas iespējas aizsardzībā arī pabojājis Prengas savainojums Superkausā – ceļgala sānu saites savainojuma dēļ būs jāizlaiž aptuveni 4-6 nedēļas.

No Virslīgas centra uzbrucējiem kā neērtāko sāncensi Sliede izcēla pagājušās sezonas labāko snaiperi Režinaldu Ramirisu: "Viņš skrien bez apstājas – prasa aiz muguras, prasa kājās, presingo. Tiešām grūti viņam visu laiku izsekot. Pret tādiem lieliem, tipiskiem mērķa uzbrucējiem problēmu nav – visvairāk nepatīk mazi, asi, tādi, kuri visu laiku skrien. Superkausā ar Ramirisu gan ļoti labi tikām galā – kārtīga momenta viņam nemaz nebija. Tādēļ man ļoti patīk šejienes taktika – aizsardzībā nav haosa, nav visu laiku jāspēlē vienam pret vienu vai 30 metru zonā jānosedz ātrs uzbrucējs. Šeit ir daudz palīdzības – zinu, ka Žiga izglābs mani vai es viņu, palīdzēs arī Paničs, Savaļnieks. No manis prasa to pašu, ko no pārējiem. Lai pildām visu, ko mums stāsta teorijas un taktikas ziņā, lai palīdzam cits citam ar pozitīvismu, lai cenšamies uzvarēt. Kā jau filmā [prezidents Artjoms Milovs] teica – jāizdara maksimums no visas sirds, un tad jau redzēs, kāds būs rezultāts, jo rezultāts jau ir atkarīgs arī no pretinieka."