Vizītkarte: Ko iespēs Ibrahimovičs ar kolēģiem?

Vēsture

Pirmais Zviedrijas finālturnīrs bija 1934.gadā, kad Meksikā tika zaudēts ceturtdaļfinālā, savukārt četrus gadus vēlāk zviedri apstājās pusfinālā. Jāatzīmē, ka toreiz Zviedrija bez cīņas iekļuva ceturtdaļfinālā (Pasaules kausā piedalījās 16 komandas, kas izspēlēja play-off) - pirmā spēle bija paredzēta pret Austriju, taču aptuveni divus mēnešus pirms finālturnīra Austrija tika anektēta. Pēc tam ceturtdaļfinālā Zviedrija ar 8:0 sagrāva Kubu, bet pusfinālā jau pirmajā minūtē izvirzījās vadībā pret Ungāriju - spēle gan beidzās ar sakāvi (1:5). Cīņā par trešo vietu zviedri piekāpās Brazīlijai (2:4). Zviedrija kvalificējās arī pirmajai pēckara Pasaules kausa izcīņai un 1950.gadā Brazīlijā 13 komandu konkurencē palika tikai aiz Urugvajas un mājinieces Brazīlijas.

Astoņus gadus vēlāk Zviedrija savā laukumā sasniedza finālu, kur ar 2:5 zaudēja Brazīlijai, kurai uzvaras vārtus guva leģendārais Pelē. Līdz nākamajai godalgotajai vietai nācās gaidīt 34 gadus - Zviedrija 1992.gadā uzņēma Eiropas futbola forumu (tā bija pirmā reize, kad zviedri piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā) un pusfinālā ar 2:3 piekāpās Vācijai. Divus gadus vēlāk Zviedrija atkal devās uz Pasaules kausu, kur aizspēlējās līdz pat pusfinālam - tajā Brazīlijas labā vienīgos vārtus 80.minūtē guva Romariu (1:0). Nākamo 16 gadu laikā Zviedrija piedalījās piecos no astoņiem finālturnīriem, taču ne reizi nespēja tikt tālāk par izslēgšanas turnīra pirmo kārtu.

Ceļš līdz Ukrainai

Lai arī Zviedrija no grupas uzvarētājas Nīderlandes atpalika tikai par trim punktiem, īstas cīņas par šo pozīciju nemaz nebija. Zviedrijas iespējamās ambīcijas uz pirmo vietu smagu triecienu cieta jau trešajā kārtā, kad tika piedzīvots pēriens Amsterdamā - 1:4. Šis rezultāts ne tikai ļāva Nīderlandei nedaudz atrauties turnīra tabulā, bet praktiski nodrošināt labāku bilanci savstarpējās spēlēs. Pēcāk zviedri izcīnīja trīs uzvaras pēc kārtas, tādējādi saglabājot trīs punktu deficītu, taču zaudējums Budapeštā (1:2, ungāri uzvaras vārtus guva pašā mača izskaņā) izredzes samazināja līdz minimumam.

Ungārija panāca zviedrus punktu ziņā, tomēr Zviedrijas otrā pozīcija bija visai stabila - Zviedrijai bija labāki rādītāji savstarpējās cīņās (2:0, 1:2), turklāt bija atlicis par vienu spēli vairāk (pret Sanmarīno, Somiju un Nīderlandi). Tā kā uz Sanmarīno cerēt bija naivi, ungāru vienīgā iespēja bija zviedru izbraukums uz Helsinkiem. Zviedrija, kas mājās somus sabradāja ar 5:0, jau astotajā minūtē izvirzījās vadībā, vēlāk pārsvaru dubultojot un izcīnot ļoti vērtīgu uzvaru (2:1). Grupu turnīra noslēdzošajā mačā Zviedrija uzņēma Nīderlandi, kurai no turnīra tabulas viedokļa neko nevajadzēja. Toties vajadzēja zviedriem, kas otrā puslaika sākumā īsā laikā guva divus vārtus, atspēlējoties no 1:2 un uzvarot ar 3:2. Šie trīs punkti zviedriem ļāva kļūt par atlases cikla labāko otrās vietas ieguvēju, par diviem punktiem apsteidzot tuvākās sekotājas Portugāli un Horvātiju.

Zviedrija pārbaudes spēles lielākoties aizvadījusi pret sava vai pat zemāka kalibra izlasēm. Vienīgā reize, kad zviedri šī cikla laikā draudzības mačā tikusies ar pasaules klases izlasi, bija 2010.gada novembrī, kad Gēteborgā tika fiksēts neizšķirts pret Vāciju (0:0). Zviedrija arī tikusies ar divām komandām, ar kurām būs jāspēlē arī finālturnīrā. 2011.gada februārī pārbaudes turnīrā Kiprā zviedri pēcspēles sitienu sērijā zaudēja Ukrainai (1:1), kuru pēc pusgada ar 1:0 pieveica Harkovā. Vēl spēlēts arī ar Angliju - iepriekšējā gada izskaņā angļi savā laukumā bija pārāki ar 1:0. Tas arī ir Zviedrijas pēdējais zaudējums - pēc tam janvārī ar otro sastāvu tika pieveikta Bahreina (2:0), tad februārī jau kaujas sastāvā zviedri izcīnīja uzvaru Zagrebā (3:1), bet, gatavojoties finālturnīram, pieveica arī Islandi (3:2) un Serbiju (2:1).

Iepriekšējās spēles

Nākamās spēles

Spēlētāji un treneris

Zviedrijas izlasē jau vairākus gadus nav tādu vērtību un zvaigžņu arī vispasaules mērogā kā Henriks Lāšons un Frēdriks Junberjs, taču pašreizējā modeļa izcilākais un talantīgākais spēlētājs ir Zlatans Ibrahimovičs. Var daudz runāt par viņa raksturu, uzvedību un biežo klubu maiņu, tomēr vienu apšaubīt ir grūti - pašreizējais "Milan" spēlētājs ir viens no pasaules vadošajiem uzbrucējiem. Ibrahimovičs Zviedrijas izlasē ticis izmantots dažādi - gan kā smailes uzbrucējs, gan kā otrais uzbrucējs vai pat uzbrūkošais pussargs. Ibrahimovičs dziļāk laukumā spēlēja arī februāra draudzības mačā pret Horvātiju, un šai pozīcijā, visticamāk, darbosies arī finālturnīrā.

Toties nav skaidrs, kurš spēlētājs Zlatanam sastādīs kompāniju priekšējā līnijā. Atlases ciklā neaizstājams bija Jūhans Elmanders, kurš kandidātu sarakstā tika iekļauts par spīti savainojumam. Stambulas "Galatasaray" uzbrucējs nav piedalījies nevienā pārbaudes spēlē, taču tiek cerēts, ka uz finālturnīra sākumu viņš būs atpakaļ ierindā - līdzīgi kā Brēmenes "Werder" uzbrucējs Markus Rūsenberjs, kurš nevarēja spēlēt pret serbiem. Toties noteikti nebūs 20 gadus vecās sensācijas Džona Gvideti, kurš neilgi pirms sezonas beigām iedzīvojās savainojumā. Gvideti šosezon no Mančestras "City" tika aizdots uz Roterdamas "Feyenoord" un "Eredivisie" čempionātā izcēlās ar 20 precīziem sitieniem.

Ja Elmanders nebūs gatavs doties laukumā, uzbrukuma smailē, visticamāk, spēlēs Ola Toivonens, kurš Nīderlandes čempionātā guva par diviem vārtiem mazāk nekā Gvideti un kurš izlasē izmantots arī kā malējais pussargs. Vidējās līnijas malās acīmredzot darbosies Sebastians Lāšons un Rasmuss Elms, bet centra pussargu lomas pildīs Kims Čelstrēms, kurš ir viens no radošākajiem ar izdomas deficītu sirgstošajā vidējā līnijā, un pieredzējušais Andešs Svensons, kurš savulaik kopā ar Marianu Paharu bija Anglijas "Southampton", bet jau 2005.gadā atgriezās Zviedrijas "Elfsborg".

Būtisks iztrūkums ir aizsardzībā. Daniels Majstorovičs bija stabila pamatsastāva vērtība, taču februārī izlases treniņā guva nopietnu savainojumu - Ibrahimovičs spēles epizodē viņu uzgrūda Svensonam, un Majstorovičam sezona bija beigusies. Līgums ar Glāzgovas "Celtic" netika pagarināts, un maijā Maijstorovičs noslēdza divarpus gadu līgumu ar AIK. Aizsardzības centrā Majstoroviča vietā blakus Grieķijas čempionam Ūlofam Melberjam varētu darboties Andreass Grankvists, savukārt aizsardzības malās būs Mikaels Lustigs un Martins Ūlsons. Vārtos, protams, neapšaubāms pirmais numurs ir Andreass Īsaksons, kurš šosezon savainojuma dēļ ne vienmēr spējis palīdzēt PSV "Eindhoven". Nelielu savainojumu Īsaksons esot guvis arī vakar, taču pats vēlāk izteicās, ka tas neesot nopietns.

Par spīti tam, ka Zviedrija 2008.gada čempionātā neizkļuva no grupas, līgums ar ilggadējo izlases vadītāju Lašu Lāgerbeku, kurš pirms tam vairākus gadus bija darbojies tandēmā ar Tomiju Sederberju, tika pagarināts. Zviedrijai gan neizdevās kvalificēties Pasaules kausa izcīņai, un Lāgerbeku amatā nomainīja Eriks Hamrēns, kurš tobrīd atradās pie viena no slavenākā Norvēģijas kluba Tronheimas "Rosenborg" stūres. Hamrēns gan turpināja strādāt arī Tronheimā, ar "Rosenborg" sadarbību beigu beigās pārtraucot 2010.gada septembrī, īsi pirms atlases cikla sākuma. 54 gadus vecais Hamrēns, kuram izlasē palīdz bijušais valstsvienības uzbrucējs Markuss Albeks, trenera karjera laikā vadījis daudzus Zviedrijas klubus, bet pirms pārcelšanās uz "Rosenborg" (2008.gadā) vairākus gadus strādāja Dānijā ("Aalborg"). Hamrēna titulu sarakstā ir trīs Zviedrijas kausi, divi Norvēģijas un viens Dānijas čempiona tituls.

[1] Statistika par atlases ciklu. Pamatsastāvā/Kopā.
[2] Iekavās minēts ar 11m soda sitieniem gūtais vārtu skaits.

Izmantotie resursi:
svenskfotboll.se — Allt om svensk fotboll,...
UEFA EURO – UEFA.com
Live scores, results, fixtures, tables,...