Piekto reizi HK “Zemgale/LLU” nespēj pieveikt liepājniekus

Pirmo trešdaļu abas komandas iesāka bez īpaša entuziasma un vairāk centās laicīgi ieņemt pareizas pozīcijas aizsardzībā, lai bremzētu un neitralizētu pretinieka uzbrukumus. Trešdaļas piektā minūtē HK “Liepāja” uzbrucējs Bruno Zabis lauza spēles gaitu un viens pats no savas aizsardzības zonas ātrā tempā devās uzbrukumā. Ātrums bija pietiekams, lai apsteigtu visus jelgavnieku spēlētājus un izslidojot vārtu priekšā gūt pirmos vārtus – 0:1. HK “Zemgale/LLU” spēlētāji mēģināja izlīdzināt spēles rezultātu, bet astotā minūtē aizķērās pretinieku zonā, kas ļāva diviem liepājnieku uzbrucējiem iziet pret vienu vārtsargu un gūt otros vārtus – 0:2. Jelgavnieku galvenais treneris Aigars Cipruss nekavējoties uzsāka veikt izmaiņas piecinieku sastāvos. Ņemot vērā, ka spēlē nepiedalījās vairāki vadošie spēlētāji, tad bija brīdis, kad uzbrucēja lomā varēja vērot pat aizsargu Jorenu Graudu. Nepieciešamais rezultāts uzreiz netika panākts, jo HK “Liepāja” bija divas teicamas iespējas sagraut ledus saimniekus, par laimi kuriem ripa abos gadījumos trāpīja vārtu stabā. Piecpadsmitā minūtē jelgavnieki kārtējo reizi mēģināja izvietoties liepājnieku zonā, tikai šoreiz no ierastās “shēmošanas” nolēma atteikties komandas kapteinis Raimonds Vilkoits. Saņemot piespēli viņš ar visu savu uzvedību radīja iespaidu, ka meklē partneri, kam piespēlēt ripu. Pretēji savām kustībām un acu skatienam viņš, no zonas vidus, izdarīja asu metienu, pa ledu raidot ripu vārtos – 1:2 (piespēles Olafam Aplokam un Mārim Miezim).

Otrās trešdaļas sākumā jelgavniekiem izlaida ātru HK “Liepāja” uzbrukumu, kura smailē uzbrucējs Mārtins Lavrovs ar precīzu metienu guva trešos vārtus – 1:3. HK “Zemgale/LLU” saņēmās un spēja uzlabot savu sniegumu aizsardzībā, kas ļāva veidot uzbrukumus uz pretinieku vārtiem. Jāatzīst, ka HK “Liepāja” aizsardzība bija ļoti labi sagatavota šādam pavērsienam un spēja neitralizēt visus uzbrukumus. HK “Zemgale/LLU” bija trīs iespējas izmantot skaitlisko pārsvaru, bet liepājnieku aizsardzības taktika bija izvēlēta pareizi un rezultāts otrā trešdaļā nemainījās.

Trešā trešdaļā komandās pārgāja uz spēli visa laukuma platumā, kas raksturojā ar daudzām tālām piespēlēm. HK “Liepāja” šajā elementā bija labāka un vairākas reizes izveidoja ārkārtīgi bīstamus uzbrukumus, kuru realizācijai tomēr spēja traucēt vārtsargs Nikolajs Žurkovs. Sestajā trešdaļas minūtē viesi nopelnīja noraidījumu un HK “Zemgale/LLU” atkal tika pie iespējas gūt vārtus. Šoreiz tam bija nepieciešamas tikai sešas sekundes. Pēc uzvarētā iemetiena, Raimonds Vilkoits un Olafs Aploks nogādāja ripu pie aizsarga Atvara Tribuncova. Atvars ir ļoti precīzs savos metienos, bet ierasti viņš ietur pauzi pirms metiena un pretinieki paspēj tiem sagatavoties. Šoreiz Atvars izlaida pauzi un uzreiz spēcīgi raidīja ripu vārtu tālajā, augšējā stūrī. Ripa no spēcīga metiena atsitās pret pārliktni un izlidoja ārā no vārtiem. Spēles galvenais tiesnesis uzreiz norādīja, ka vārti tika gūti, bet liepājnieki vēl ilgi protestēja, uzskatot, ka ripa nebija šķērsojusi vārtu līniju. HK “Liepāja” spēlētāju protesti tiešām bija lieki, jo tiesnesis stāvēja tieši tā, ka bez traucējumiem redzēja, ka ripa atsitās pret pārliktni vārtu iekšpusē – 2:3. Trešdaļas turpinājumu jelgavnieki kāpināja spēles tempu ar mērķi izlīdzināt spēles rezultātu. Šādu iespēju skaits viņiem pieauga un trīs minūtes līdz spēles beigām HK “Liepāja” galvenais treneris pieprasīja trīsdesmit sekunžu pārtraukumu. Iespējams viņš cerēja mazināt spiedienu, bet sanāca pavisam kas cits. HK “Zemgale/LLU” kāpināja spēles tempu vēl augstāk un liepājnieki bija spiesti izmisīgi aizstāvēt savus vārtus. Diemžēl viņiem tas izdevās un jelgavnieki bija spiesti piekto reizi sezonā zaudēt HK “Liepāja” ar minimālo vārtu pārsvaru (ja neskaita spēles, kurās pēdējās ripas tika ieraidītas tukšos vārtos).

Ruslans Antropovs