J.Gorkšs: ""Audā" piesaistām leģionārus, lai celtu līmeni"

Ja pirms 2012. gada sezonas Jums teiktu, ka "Auda" sezonu beigs 12.pozīcijā, vai Jūs tam ticētu?
Es ne tikai neticētu, bet pat nevarētu iedomāties, ka ko tādu var pieļaut! Tas bija unikāls gadījums kluba vēsturē, kad sezonas laikā nomainījās trīs treneri un līdz ar to tas ietekmēja gan spēli, gan arī vietu turnīra tabulā. Komanda nespēlēja slikti, taču spēlētāju noskaņojums arī atstāj iespaidu. Mēs bijām labi gatavojušies, bija labvēlīgi apstākļi – pat labāki nekā ir šajā pirmssezonā, tomēr rezultātu tas nedeva – respektīvi, visu izšķir cilvēki. Komandai vajadzīga autoritāte – vadonis.

Kuri, Jūsuprāt, bija aizvadītās sezonas komandas līderi?
Iepriekšējās sezonās izteikts līderis bija Juris Idionovs – komandas kapteinis. Viņš bija cilvēks, pateicoties kuram mēs kā komanda guvām daudz priecīgus brīžus "Audas" vēsturē. 2011. gada sezonas beigās viņš diemžēl guva traumu un nevarēja spēlēt. Izrādījās, ka bez viņa komandā nav neviena, kas būtu izteikts līderis. Šis bija tas brīdis, kad komanda sāka veidoties no jauna. Priecē tas, ka līdera lomu uzņēmās Rihards Gorkšs, kurš ieguva kapteiņa apsēju. Komanda pamazām kļuva saliedētāka.

Vai neguvāt sarūgtinājumu, zaudējot gan vienlīdzīgās spēlēs, gan spēlēs, kurās bija milzīgs pārsvars?
Vissāpīgāk jau ir zaudēt vispār! (smejas) Jebkurš futbolists mūsu komandā laukumā dodas ar domu uzvarēt un nekādu blakus domu nemaz nevar būt! Pret spēcīgākām komandām ir vieglāk sevi motivēt, taču pret vājākām spēlētāji mēdz nedaudz atslābt. Viss ir pašu galvās – neesi pienācīgi noskaņojies, liekas, ka visu var izdarīt ar pusspēku... Diemžēl neplānotu un smagu zaudējumu pērn bija daudz.

Ar ko izskaidrojami "Audas" pagājušā gada zaudējumi spēlēs ar līdzīgu rezultātu gan līderiem, gan komandām, kas atradās turnīra tabulas apakšā?
Ja to varētu tik viegli izskaidrot, tad vairāk par vienu zaudējumu nepieļautu. Galvenais iemesls slēpjas tajās pārmaiņās, kas nepārtraukti norisinājās treneru korpusā. Arī psiholoģiskais faktors, tā kā nebija īsta skaidrība par katra trenera darbu. Valdīja pilnīgs sajukums – katrs spēlē tā kā var, nevis tā kā spēlē komanda. Un, protams, jo vairāk zaudējumu, jo vairāk zūd pārliecība saviem spēkiem.

Nosauciet spēli, kura vislabāk Jums palikusi atmiņā?
Biju gandrīz uz visām spēlēm, bet spēle, kas atstāja vislielāko iespaidu, bija Latvijas kausa spēle ar Jūrmalas „Spartaka” komandu. Tika uzstādīts rekords skatītāju ziņā, jo mūsu stadionā Ķekavā bija ieradušies vairāk kā 300 skatītāju! Tas priecēja un spēlētāji arī bija gandarīti.

Jums "Audas" līdzjutēju atbalsts tribīnēs nozīmē to pašu ko spēlētājiem?
Līdzjutēji ir viena no futbola sastāvdaļām. Pēc tam, kad futbolists ir baudījis skatītāju uzmanību un atbalstu, viņam vairs nav nekādas intereses spēlēt pie tukšām tribīnēm. Tāpēc mums tik tiešām ir svarīgi, ka ir tik daudz skatītāju, kuri fano. Pagājušajā gadā bijām apmeklētākā komanda 1. līgā, un mūsu līdzjutēji parūpējās arī par fantastisku atbalstu sezonas pēdējā spēlē Ventspilī. Mums stadionā ir 520 sēdvietas un šogad mēs tās visas ceram piepildīt! (smejas) Futbola būtība jau slēpjas tajā, ka tā ir sava veida komunikācija un brīvā laika pavadīšana kopā.

No leģionāriem visvairāk pagājušajā sezonā spēlēja Tornike un Giorgijs. Sezonas laikā komandā pabija pieci vai seši gruzīnu futbolisti. Kas tad bija ar pārējiem?
Līdz šim ar leģionāriem mums lielas pieredzes nebija. Pagājušo sezonu mēs apzināti piesaistījām leģionārus. Komandā, protams, lielāko guvumu deva Tornike. Diemžēl trauma liedza čempionātā spēlēt Levanam, kurš pirmssezonu aizvadīja lieliski. Ļoti interesants bija 18 gadīgais Koba, kurš pavadīja komandā diemžēl tikai pāris mēnešus un sezonas beigās viņa ļoti pietrūka. Kopumā šie gruzīnu puiši ienesa savu šarmu un varbūt lika arī pārējiem spēlētājiem pacensties vairāk. Komandā ienāca jaunas vēsmas un tas priecēja, jo bija arī citi kopīgi pasākumi, kas veicināja komandas saliedēšanos. Interesantākais protams bija Latvijas - Gruzijas izlašu basketbola spēles apmeklējums, kurā par prieku gruzīniem pārsteidzoši uzvarēja viņu tautieši..

Pērn "Audu" 1.līgā pārstāvēja trīs leģionāri. Cik leģionāri plānoti šogad?
Leģionāriem komandā ir ierobežojumi – laukumā var atrasties trīs leģionāri. Ja nebūtu šis liegums, domāju, ka komandā varētu būt pieci leģionāri, bet galīgi par to lemsim īsi pirms sezonas sākuma.

Kāpēc izvēlaties spēlēt ar leģionāriem?
Diemžēl pēdējo gadu laikā futbola līmenis ir krities. Piesaistot leģionārus, mēs cenšamies pacelt savā klubā šo latiņu augstāk. Mēs augam lēnām, bet pamatīgi, ar katru gadu kļūstot arvien spēcīgāki. (smejas)

Kā noritēja leģionāru sadzīves plānošana? Vai Jūs par viņiem rūpējāties?
Jā, sākumā bija grūti, jo leģionāri dzīvoja viesnīcā. Bet kopš pagājušās sezonas beigām mēs īrējam viņiem dzīvokli Ķekavas centrā. Puišiem ir nodrošināti normāli dzīves apstākļi - ja rodas kādi jautājumi vai nepieciešamība pēc kaut kā, mēs vienmēr cenšamies to nokārtot. Nu jau mēs zinām daudzas lietas, ko nezinājām agrāk, tāpēc būsim daudz labāk sagatavojušies jauno spēlētāju uzņemšanai.

Vai no pagājušajās sezonas "Audas" leģionāriem kāds paliks?
Mums būs pilnīgi jauns leģionāru sastāvs – iepriekšējie jau visi devušies prom uzreiz pēc sezonas.

Kurus no vietējiem spēlētājiem redzēsim arī šosezon laukumā?
Pagaidām vārdus vēl pāragri nosaukt, jo treniņprocess vēl notiek un pamatsastāvs vēl tālu no ideāla. Bet procentuāli no pagājuša gada varētu palikt 60-70% vietējo spēlētāju.

Kā vērtējat 1. līgas organizāciju kopumā?
Gribētu lielāku interesi no Federācijas puses, mediju puses. Gribētu lai turnīrs būtu prestižāks, jo brīžiem likās, ka tas tiek organizēts tikai tāpēc, lai par dalības un sodu naudām uzturētu tiesnešus un lāpītu Federācijas budžetu. Taču šogad 1.līgas klubi ir solidarizējušies, mēģinājuši panākt, lai 1.līgas līmenis organizatoriskā ziņā celtos. Pārsvarā jau pats klubs rūpējas par to, kā sevi pasniegt, kā uzlabot stadionus vai kā piestrādāt pie lietām, kas saistītas ap 1. līgu. Bet gribētos tomēr arī Federācijas palīdzību. Šogad daudzi klubi iestājās par pārmaiņām ne tikai reglamentā, bet arī formātā un ceram, ka nākamsezon mums būs savs turnīrs - bez dublieriem.

Kā Jums pērn patika Latvijas Futbola Virslīga? Vai tā bija organizēta labāk nekā Latvijas Futbola Federācijas vadītā?
Izveidojot kaut ko jaunu, vienmēr grūts ir pirmais gads, bet es visnotaļ pozitīvi vērtēju to, kas norisinājās šajā organizācijā. Viņi panāca Virslīgas atpazīstamību, jo, piemēram, informācija par spēlēm tika publicēta daudz operatīvāk. Tika nodrošināta arī spēļu translācija un apskati. Protams, gribētos, lai Latvijas Futbola Virslīgai būtu vairāk teikšanas.. (smejas) Lai tās pieņemtos lēmumus nevarētu tik viegli pamainīt vai izmantot citādāk...

Vai "Audas" plānos ietilpst cīnīties par iekļūšanu Virslīgā?
Slikts ir tas kareivis, kurš nevēlas kļūt par ģenerāli! (smejas) Mēs esam bijuši Virslīgā, esam pierādījuši, ka klubs no 2. līgas var nokļūt līdz Virslīgai un pastāvēt arī tad, kad tas tajā vairs nav. Ar treneri šo jautājumu jau esam apsprieduši un secinājuši, ka, JĀ, GRIBAM, bet tas atkarīgs no tā, kā nokomplektēsim sastāvu, cik labi būs sagatavota komanda. Mēs gribam nokļūt Virslīgā, bet vēlamies arī būt spējīgi tur noturēties.

Vai "Aaudai" palīdz Ķekavas pašvaldība?
Kā komandai Ķekavas pašvaldība nepalīdz, bet tā palīdz Ķekavas iedzīvotājiem, kas spēlē komandā – tāds ir viņu princips, bet arī tas ir ļoti būtiski.

Kādi plāni klubam ir saistībā ar 1.līgu, 2.līgu un jauniešu komandām? Kādas prioritātes un stratēģiju FK "Auda" ir izvirzījis šajā sezonā?
Pērn uzsākām tradīciju – izveidojām komandu arī 2.līgā. Tas bija nepieciešams, pie tam šajā līgā varēja darboties arī vairāk leģionāru, tā kā tur nav limitēts leģionāru skaits. Pērn puiši spēlēja diezgan veiksmīgi un turpinās to darīt arī šogad. Jauniešiem primārais nav gūt vietas turnīros – galvenais, lai viņi progresē un pēc iespējas ātrāk kļūst konkurētspējīgi pieaugušo komandai. Tagad viņiem ir vien jātrenējas, jātrenējas, jātrenējas! Tas ir būtiskākais. Ar laiku plānojam viņiem izveidot sava veida internātu ar iespēju mācīties un trenēties Ķekavā.

Nosauciet šī brīža "Audas" stiprās un vājās puses!
Ir izveidojies ļoti labs kolektīvs, kurā ir palikuši domubiedri un te man jārunā ne vien par spēlētājiem, bet arī par treneru kolektīvu. Mums ir lielisks galvenais treneris- Andrejs Ķaļiņins, kurš, kā brīžiem liekas, ir iekšā komandā 24 stundas dienā. Jau otro gadu nodarbojamies ar dažādu projektu izstrādi, esam atvēruši ofisu Ķekavas centrā, pilnveidojam savu stadionu. Mums izveidojies prāvs fanu pulks un meklējam vēl cilvēkus, kas būtu gatavi darboties klubā dažādās jomās. Vājās puses, ja tādas arī ir, lai paliek noslēpums.

Izmantotie resursi:
Reklamas