Anglija pret DĀR – kura komanda triumfēs Pasaules kausā?

Jāatzīst, abas izlases ir gana titulētas, jo abām ir vismaz pa vienam Pasaules kausa čempionu titulam. Angļi triumfēja 2003. gadā, bet DĀR triumfēja 1995. un 2007. gadā. Interesanti, ka pirms 12 gadiem dienvidāfrikāņi finālā ar 15:6 pieveica tieši angļus. Vai tāds pats scenārijs atkārtosies arī šoreiz?

Anglijas ceļš līdz finālam

Lai arī cīņa par Viljama Veba Elisa vārdā nosaukto kausu savu intensitātes pīķi ir sasniegusi 2019. gada rudenī, patiesībā tas ir četrgades cikla noslēgums un komandas šim finālam ir gatavojušās četrus gadus.

Anglijas valstsvienības sakarā tieši tā arī ir bijis, jo pēc katastrofāli izgāztā 2015. gada Pasaules kausa finālturnīrā, kurā, esot mājnieku statusā, angļi tā arī nespēja izkļūt no apakšgrupas, tika veikts pamatīgs darbs, nomainīts galvenais treneris, atrasti un "nogatavināti" jaunie talanti, kas nu ir tikuši līdz finālam.

Edija Džonsa vadībā Anglijas valstsvienība spēlē ne tikai ļoti augstā līmenī, bet arī ļoti stabili, jo, atskaitot 2018. gada kritumu, pārējā laikā komanda ir rādījusi iespaidīgu spēli un faktiski visus šos četrus gadus ir bijusi viena no divām izlasēm (otrā - Jaunzēlande), kuru spēlēšana finālā bija starp ticamākajiem PK finālturnīra scenārijiem.

Pats finālturnīrs angļiem sākās smagnēji – lai arī pret Tongu un ASV tika izcīnītas rezultāta ziņā pārliecinošas uzvaras, spēle laukumā bija tāla no tā par kuru varētu sacīt, ka tas ir potenciālo čempionu sniegums. Savukārt apakšgrupu turnīra trešajā spēlē īsto angļu spēku apjaust patraucēja argentīniešu palikšana mazākumā. Iespējams, ka šajā turnīrā kaut ko varēja mainīt Anglijas un Francijas spēle, kam bija jānoslēdz grupu turnīru, taču C apakšgrupas spēcīgākās komandas, supertaifūna "Hagibis" dēļ, šo maču nevarēja aizvadīt.

Ceturtdaļfinālā Anglijas izlasei pretī stājās Austrālija. Tiesa, ja citos gados tā būtu gana principiāla cīņa, tad šoreiz, saprotot, ka Maikla Čeikas vadītie "Valabiji" ir tālu no savas labākās spēles, tika gaidīta angļu pārliecinoša uzvara un tā arī notika – 40:16. Tiesa, tas arī nozīmēja, ka angļiem jau pusfinālā būs jācīnās ar Jaunzēlandi un, ka vienam no favorītiem šis Pasaules kauss beigsies ja ne ar izgāšanos, tad pāris soļus pirms galvenās balvas.

Angļu sniegums pusfinālā bija vairāk nekā pārliecinošs, jo komanda neatstāja teju nekādas cerības "All Blacks" komandai – viņi spēlēja disciplinēti, taktiski pareizi un, kas nav mazsvarīgi, ar lielu entuziasmu. Tāpat angļu uzbrucēji parādīja, ka viņi ir elites līmeņa grupa un jaunzēlandiešiem, kuru uzbrucēji nebija labākajā formā, pretargumenti neatradās. 19:7 – spēles gala rezultāts, iespējams, neatainoja pārsvaru laukumā, taču visiem ir skaidrs, ka angļu lēnais un smagnējais sākums tiek kompensēts pašlaik, kad komanda ir uzņēmusi savu ātrumu un rāda labāko spēli, kas, pilnīgi noteikti, var atnest uzvaru arī Pasaules kausa finālā.

Anglijas un Jaunzēlandes pusfināls

Dienvidāfrikas Republikas ceļš līdz finālam

DĀR izlasei šī četrgade bija ļoti smaga un samocīta – 2015. gada PK finālturnīru viņi noslēdza ar bronzas medaļām kaklā, taču rūgtums palika par minimālo zaudējumu pusfinālā, kad viņi piekāpās Jaunzēlandei ar 18:20.

Lai arī kā tika vērtēts 2015. gada finālturnīrs, 2016. gada sezona sākās ar jaunu treneri, Alistero Kotzī, un DĀR uzvaru triju maču sērijā pret Īriju, kurā tika izcīnītas divas uzvaras, taču kopumā no 12 mačiem togad "Springboks" uzvarēja vien četros, pēc gada – no 12 mačiem tikai piecas uzvaras. Jau pēc pirmā darba gada Kotzī krēsls šūpojās gana spēcīgi, taču viņš tajā noturējās, bet pēc 2017. gada neizteiksmīgajiem mačiem un pamatīgajām nesaskaņām ar DĀR regbija savienības vadību, Kotzī tika atlaists.

Jāsaka, ka šāds solis, četrgades cikla vidū atlaist treneri, regbijā nav diez ko biežs vai populārs, taču DĀR regbija savienībai nebija daudz variantu. Savukārt jaunais galvenais treneris tika atrasts samērā drīz, jo par to iecēla tikko darbā par savienības direktoru pieņemtu Rasiju Erasmusu.

Lai arī Erasmuss sākotnēji neplānoja uzņemties trenera pienākumus, viņa atnākšana lēni, bet pārliecinoši sāka mainīt DĀR izlasi. Zaudējis savā pirmajā spēlē (20:22 pret Velsu), Erasmuss uzvarēja triju maču sēriju pret Angliju (2:1) un, lai arī 2018. gadu noslēdza ar neitrālu bilanci (7-7), bija redzams, ka komanda mainās uz labo pusi, kas nu ir redzams arī šogad, jo tieši DĀR uzvarēja 2019. gada Regbija Čempionātā un līdz šim ir zaudējusi tikai vienā no deviņām aizvadītajām spēlēm.

PK finālturnīrs DĀR komandai līdz šim nav nesis daudz smagu spēļu, precīzāk, tādas ir bijušas tikai divas. Vispirms viņi, pirmajā mačā, ar 13:23 piekāpās Jaunzēlandei, taču šī spēle neko nemainīja, tā kā pārējos mačos DĀR bija izteikti favorīti un vēl pirms turnīra sākuma neradās nekādas šaubas par viņu kvalificēšanos izslēgšanas mačiem. Pieveikuši Itāliju, Namībiju un Kanādu, afrikāņi ceturtdaļfinālā tikās ar Japānu.

Protams, japāņi, spēlējot savās mājās, pirms tam bija parūpējušies par diviem pārsteigumiem, pieveicot Īriju un Skotiju, taču izslēgšanas mačiem, kur likmes jau ir lielākas, viņiem spēka nepietika un, paspurojušies pretī pirmajās 40 minūtēs, japāņi otrajā puslaikā vairs diži nepretojās.

Pusfinālā gan "Gazelēm" bija diezgan cienījams pretinieks, Velsa, un to var saukt par otro DĀR nopietno spēli turnīrā. Divu fiziski spēcīgu komandu duelī nozīme bija katram punktam un, protams, šādā cīņā liela atbildība gulstas uz bumbas sitēju pleciem. Dienviāfrikānis Handrē Polards bija mazliet veiksmīgāks kā velsietis Dens Bigars un tas arī izšķīra mača likteni – 19:16.

DĀR un Velsas pusfināls

Fināls

Pusfinālā abām finālistēm bija jāaizvada smaga cīņa. Ja DĀR gadījumā šis smagums bija redzams arī uz tablo, tad angļu pūles, iespējams, palika nepamanītas, tā kā uzbrucēju darbs un spēles disciplīna neļāva viņu pretiniekiem pietuvoties rezultātā, taču arī viņi smagi strādāja.

Ja runājam par spēles taktiku, tad, protams, pēc tik labas spēles kāda bija pret Jaunzēlandi, gribas teikt, ka angļiem nav jāmaina sava spēle un jāmēģina pieturēties pie tiem pašiem principiem, kas vienu svarīgu uzvaru jau nodrošināja. Arī Edijs Džonss kopumā, acīmredzot, domā tāpat, jo uz rītdienas maču ir pieturējies pie sen zināmās atziņas, ka uzvarētāji sastāvu nemaina un fināla sākumsastāvs būs tāds pats kā pusfinālā.

Rasijam Erasmusam gan uz rītdienas maču ir jāizdomā kas tāds, kas pārsteigtu angļus, jo, lai arī velsieši nav nekādi vājinieki un tos "Gazeles" pieveica, angļi, lai arī zināmas līdzības šī gada izlases spēles modelī var sazīmēt, nav izteikti no aizsardzības spēlējoša izlase. Tiesa, tāpat ir jāatzīmē, ka DĀR izlasei, salīdzinot ar pusfinālu, būs viena izmaiņa sastāvā, jo ierindā ir atgriezies ātrais aizsargs Česlins Kolbī.

Ja mēģinām prognozēt spēles gaitu, tad liela nozīme atkal būs uzbrucējiem, tiesa, ja Anglijas un Jaunzēlandes spēlē cīņa īsti neizveidojās, tad šoreiz gan tai ne tikai būtu jābūt, bet jābūt ļoti skatāmai, jo abās pusēs ir kā spēcīgi, tā gana talantīgi uzbrucēji, tāpēc, iespējams, šoreiz būs redzamas turnīra interesantākās grupcīņas. Tāpat abas komandas spēlē ļoti ciešu un fizisku aizsardzību, par ko arī liecina viņu tvērienu statistika, DĀR – 660, Angija – 637, kas ir, attiecīgi, piektais un sestais rezultāts turnīrā.

Savukārt atšķir abas komandas pieeja spēlei, t.i., ja angļi ir izteikta spēles plāna komanda, par ko to arī bieži kritizē, sak, tas ir neinteresanti, tad DĀR ir izlase, kas atļaujas improvizēt. Tiesa, šī improvizācija ne vienmēr beidzas pašiem afrikāņiem pozitīvi.

Pie šādiem dotajiem lielumiem un kopumā līdzīgiem spēku samēriem, neapšaubāmi, daudz ko noteiks arī spēles disciplīna un bumbas sitēju precizitāte, kur Handrē Polards un Ovens Farels varēs izpausties un, iespējams, nopelnīt mača varoņa statusu, jo nez vai finālspēlē kāda no komandām spēs iegūt pārsvaru, kas viņiem spēles izskaņā ļaus neuztraukties par pretinieku uzbrukumiem.

Vēsture

Protams, ka, lai arī konkrētā gadījumā tas maz ko ietekmē, pirms lielajiem mačiem daudziem patīk atskatīties pagātnē, lai noskaidrotu kā ir veidojušās komandu attiecības līdz šim. Jāsaka, ka, lai arī DĀR nav principiālākie Anglijas pretinieki, spēles starp šīm komandām ir bijušas gana interesantas.

Pirmo savstarpējo maču abas izlases aizvadīja pirms vairāk kā 100 gadiem, kad 1906. gadā, Londonā vienības cīnījās neizšķirti 3:3. Uz šo brīdi ir aizvadīti 42 mači starp Anglijas un DĀR izlasēm. Bilance ir par labu DĀR – 25 uzvaras viņiem, 15 panākumi angļiem, bet divreiz tika fiksēts neizšķirts. Savukārt Pasaules kausa finālturnīra ietvaros komandas ir cīnījušās četras reizes un trīs gadījumos uzvarējuši ir DĀR regbisti.

DĀR – Anglija, 2007. gada Pasaules kausa fināls

Interesanti, ka neskatoties uz to, ka šajā četrgades ciklā Anglija spēlēja daudz labāk kā Dienvidāfrikas Republika un viņi iztika bez tādas bezcerības bedres kāda valdīja DĀR mačos 2016. un 2017. gadā, šajā ciklā ir aizvadītas piecas spēles un angļi ir uzvarējuši tikai trijās spēlēs, zaudējot arī izbraukuma tūri 2018. gadā. Interesanti, ka abu komandu starpā ir aizvadītas septiņas spēļu sērijas (testu maču ietvaros tiek aizvadīti vairāki savstarpējie mači pēc kārtas) un vēl ne reizi Anglija nav spējusi uzvarēt šajās sērijās (uz šo brīdi - trīs neizšķirti un četras DĀR uzvaras).

Tāpat interesanti, ka tikai 2016. gada rudens testu mačos angļi spēja pārtraukt 12 neuzvarēto maču sēriju pret DĀR, kuras laikā viņi zaudēja 11 mačos un vienreiz spēlēja neizšķirti. Tiesa, tieši pirms šīs bēdīgās sērijas paši angļi pārspēja DĀR izlasi sešos mačos pēc kārtas.

Pasaules kausa regbijā fināli