Lielāks finansējums sporta pedagoģijā - vai visu problēmu tūlītējs atrisinājums?

"Sporta skolotāju atalgojums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem - cik lielā skolā tiek strādāts, cik liela ir slodze un cik liels ir skolas budžets," sacīja Gulbenes novada vidusskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa. "Nesen pasākumā "Sporto visa klase" tikos ar vairākiem citiem skolotājiem, un tur vēlreiz tapa skaidrs, ka algu situācija ir ļoti dažāda."

"Es pati dzīvoju pēc principa, ka laimīgs ir nevis tas, kurš daudz nopelna, bet tas, kuram pietiek," turpināja Trīs zvaigžņu balvas ieguvēja. "Mana pārliecība gan tāpat ir tāda, ka cilvēkam, kurš ieguvis augstāko izglītību un strādā valsts labā, un tas ir ne tikai par skolotājiem, būtu jābūt atbilstošai algai. Bet nu ministre mums sola trīs gadu laikā algu 2.5 tūkstošus, tā ka viss būs labi. Šo citātu es esmu iegaumējusi," viņa ar smaidu atgādināja.

"(Bez)maksas sporta" studijā bija arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inese Bautre, projekta "Skola2030" vecākā eksperte mācību jomā "Veselība un fiziskās aktivitātes", kura norādīja, ka viņas darbs nav saistīts ar skolotāju atalgojuma jautājumiem, taču pauda savu privāto viedokli šajā ziņā.

"Arī man bijušas sarunas ar vairākiem paziņām-sporta skolotājiem, un viņu vidū ir personas, kuras strādā lielākās skolās un saņem algu, kas ir lielāka nekā man," sacīja Bautre. "Kopējo situāciju līdz ar to kā pavisam sliktu nevar raksturot. Taču man personīgi tomēr būtu vēlme, lai skolotāju (ne tikai sporta skolotāju) novērtētu arī pēc viņa darba klasē. Jā, ir grūti atrast konkrētus kritērijus, pēc kuriem to noteikt, taču uzskatu, ka nevar saņemt visi vienādi. Ja ir skolotājs, kurš aiziet uz skolu, novada klasi un uzreiz pēc tam aizslēdz durvis, tad uzskatu, ka tas nepelna augstāko novērtējumu. Bet tas jau attiecas uz visām profesijām - ja es piecos pēcpusdienā paceltu rokas un teiktu "sveiki", tad tas arī parāda attieksmi pret darbu. Ne visu var aprēķināt naudā."

Raidījumā sporta tēma nemitīgi caurvijās ar finansiālo aspektu, un noslēgumā studijas viesiem tika uzdots konkrēts jautājums - vai piesauktas problēmas un situācijas Latvijas sporta pedagoģijā būtu atrisināmas gluži vienkārši ar lielāku finansējumu?

"Personīgi man droši vien nekas nemainītos," sacīja Gobiņa, 2022. gada sporta skolotāja Latvijā. "Ja man maksātu trīsreiz vairāk, es jau tādēļ savā darbā neko daudz nemainītu. Šeit varam atcerēties krīzes gadus - alga samazinājās par 60%. Vai tāpēc es sāku strādāt sliktāk? Laikam tomēr nē. Protams, ilgtermiņā maza alga nāk ar savām sekām. Pat ja cilvēks vēlas strādāt pēc labākās sirdsapziņas, viņa ikdienas darbu var nomākt personīgi satraukumi par to, kā savilkt galus. Ja rodas problēmas ar savu pamatvajadzību nodrošināšanu, tad arī labs skolotājs sāk nogurt no šādiem apstākļiem."

Savukārt Bautre norādīja, ka lielāks finansējums šajā nozarē palīdzētu sporta infrastruktūras attīstībā, tiesa, raidījuma gaitā viņa jau izteica pārmetumus, ka lieli līdzekļi šajā ziņā netiek izmantoti pilnībā efektīvi: "Personīgi neatbalstu pašvaldības, kas uzbūvē sev lielus stadionus un lepojas ar to. Viss jau labi, tikai skatāmies un izvērtējam, lūdzu, kurš tur sportos? Mums ir pārāk maz mazo funkcionālo sporta laukumu, kur var skriet un spēlēt tāpat kā lielajā stadionā."

(Bez)maksas sports, 4. epizode. Sporta skolotājs - darbs vai dzīvesstils?