Slava Sorokinam un gandrīz visai Latvijai!

Mazliet papētot šo 23 puiku sportiskās biogrāfijas, kā uz delnas ir Latvijas hokeja dzīves realitātes. Ir “Dinamo” sistēmai nauda savas sporta skolas izveidei un, loģiski, ka tur sapulcējas labi puikas. Bet 2016. gada vasarā tās vairs nav un tikai loģiski, ka sākas spēlētāju migrācija. “Prizmas/Pārdaugavas 01” komandā spēlē Gunāra Ķirsona mazdēls Alberts (2001), vectēvs grib visus pārspēt un izveido “Lido Bultas” (2012/2013), ar solījumu, ka šie puikas (proti, “Lido”) 18 gadu vecumā būs pasaules čempioni! Savi trakie atrodas “Ako”, bet HS “Rīga”, neraugoties uz dažādiem pārmetumiem, turpina urbt “Latvijas bērza” labākajās tradīcijās.

Makten garš iznācis ievads. Centos LHF mājas lapas arhīvā atrast, kur tad šie puikas un pie kādiem treneriem sākuši savas hokejistu gaitas. Tukšpadsmit! Toties ir puiku pārstāvētās komandas kopš 2011./2012. gada čempionāta. Kas arī nav maz. Jo cik tad tiem zeperiem tad ir – desmit vai nepilni desmit. Un ko mēs atrodam? Divi uzbrucēji – Millers un Liģis spēlējuši Brocēnus NBJSS, vārtsargs Šilovs un uzbrucējs Švānenbergs - “Ventā/Ventbunkerā”, vārtsargs Lazdiņš un aizsargs Mateiko – Jelgavas LSS, Ošenieks – Talsu HK, Petrovičs - “Ventā 2002”. Tad ir vesela strīpa dinamiešu, kur apvienots bijis “Dinamo”, Jūrmalas SS un Ogre – Sējējs, Jevdokimovs un Polcs, no “Dinamo” - “Dinamo/Sarkanie” nāk Krustiņš un Vītoliņš, vārtsargs Riba ir no Ginta Bisenieka “Pērkona” un atd vesela strīpa HS “Rīga” puiku – Tumānovs, Ozols, Biskins, Ansons. Gandriz visa Latvija. “Lido” tad vēl nav. Ķirsons puikas kopā lasa 2012. gadā. Runājot HS “Rīga” noliedzēju vārdiem, paņemot jau pusgatavu materiālu.

Latvijas U-18 (2019)

Loģiski, ka puikas (praktiski jau vecāki!) šajā vecumā bieži maina klubus. Kas nav ne labi, ne slikti. Tā tas Latvijā diemžēl ir. Protams, paldies Ķirsonam, kurš vairākus gadus audzinājis vairākus no šīs U-18 izlases. “Lido” sistēmā Ozols un Jevdokimovs spēlējuši 5 gadus, Mateiko – 4, Brants, Tumānovs, Millers, Skrastiņš – 3, Biškins, Liģis – 2, Ošenieks, Riba, Prohorenkovs – 1. Bieži vien tā bijusi arī staigāšana šurpu – turpu. No komandas uz komandu. Ar ļoti retiem izņēmumiem. Kā Vītoliņš, kurs savu “Dianmo” pametis tikai tad, kad tā vairs nebija... Beigu beigās jauniešu vecumā gandrīz visiem nonākot HS “Rīga”, kas šogad bija U-18 izlases bāzes klubs. Izņemot Ribu, Ozolu, Sējēju, Zabusovu un Marcinkēviču.

Kāds ir pareizais jauniešu sagatvošanas ceļš? Viena nav. Tā, piemēram, Ošenieks gan ilgi marinējies Talsu/Tukuma HK, tikai 2017. gadā pievienojoties “Lido”.Šilovs pēc vienas sezonas Ventspilī kopš 2012. gada ir “Dinamo” un HS” Rīgā”. Skrastiņš laikam tomēr uzaudzis Liepājā (vismaz četras sezonas), 2015. gadā pārnākot uz “Lido”. Jevdokimovs starp diviem “Lido” posmiem vienu sezonu pabijis Daugavpilī. Tādu – viena kluba vien spēlētāju praktiski nav. Rīga, Jūrmala, Talsi, Tukums, Jelgava, Ogre,Brocēni, Liepāja, Daugavpils, Valmiera – man iznāk, ka desmit Latvijas pilsētas ir devušas savu ieguldījumu šajā U-18 Latvijas izlasē.

Kāda ir raksta morāle? Zivs peld, kur dziļāk, cilvēks, kur labāk. Hokejisti ir tikai cilvēki.

P. S. Būtu labi, ja LHF ieviestu rubriku – pirmais treneris. Jo izjautājot pašus hokejistus, viņi bieži vien nav spējīgi atcerēties, kurš tad viņu sācis trenēt piecu gadu vecumā.