Ankipāns gandrīz pārspēj izslavēto Rautakalio...

Spēles, kurās tika pazaudēts “play-off”, mēs varam piemeklēt vēl daudzas, bet, pārskrienot pāri visiem 62 mačiem, acīs duras divas lietas. Nav lielo zaudējumu, izņemot 0:5 pret CSKA (1. vieta KHL), SKA (2.) - 1:7, “Baris” (5.) - 3:7 un “Jokerit” (9.) - 3:7. Pārsvarā spēļu “Dinamo” stenogramma ir – viena ripa uz vienu pusi, vai viena ripa uz otru pusi. Tādas ir bijušas 35 (!) spēles. Tātad 35 spēlēs mēs varējām dabūt šo vienu punktu! 16 uzvaras, 19 zaudējumi.
Izcils mazākums – 86,9% jeb tikai 28 zaudēti vārti 213 noraidījumos, kas visā KHL dod 6. vietu. Mums priekšā tikai “Lokomotiv” (91,0), SKA (89,3), CSKA (88,1), Magņitka (87,6) un “Traktor” (87,0). Arī vairākumā esam līmenī – 10. vieta līgā: 47 vārti 232 vairākumos jeb 20,3% realizācija, kas jebkurā līgā skaitās ļoti labi (virs 20). Jā, “Automobilist” ir 28,7% un Magņitkai – 26,9%, taču Zinetulas Biļaļetdinova “AK Bars” tikai 15,3% un Boba Hārtlija “Avangard” - 16,4%.
Piekrītu tiem, kas jau visu sezonu man čukstēja ausī, ka Ankipāns ir sakārtojis aizsardzību. 155 ripas nav maz, bet tas nav arī daudz – tas ir tieši KHL vidus, dalīta 12./13. vieta. Toties gūto vārtu ziņā esam tikai 20. vietā. 129 vārti. Par mums mazāk metuši tikai “Amur” (126), “Severstaļ” (124), Minska (119), “Traktor” (102) un “Slovan” (101). Un tas ar vienu no KHL uzbrukuma līderiem Videlu (24+24), ar līgas otro rezultatīvāko aizsargu Metjū Majoni (11+35), ar Laura Dārziņa otro labāko punktu summu Rīgā (18+26) un Andra Džeriņa personisko rekordu KHL (11+12)...

Taču, salīdzinot visas 11 “Dinamo” sezonas, šī ir sestā labākā. Aiz pirmajām trim Jūliusa Šuplera sezonām, kuru dažs labs kolēģis Latvijā joprojām uzskata par hokeja šarlatānu... Aiz Arta Ābola pirmās sezonas un turpat blakus Pekas Rautakalio pirmajam gadam. Kas vienam otram šķita kā jaunas – uzbrūkošā, aktīvā hokeja ēras sākums Latvijā, bet faktiski iznāca otrādi... Ankipānam, ko šogad prese uzņēma bez lielas sajūsmas, iznāca tikai par vienu vietu zemāk nekā Rautakalio, kura aktīvo hokeju tā mīlēja daži kolēģi. Jā, Peka kā priekšpēdējais iespraucās “play-off”, Ankipāns kā pirmais palika soli aiz tā. * - pārrēķinot triju punktu sistēmā.

“Dinamo” 11 sezonas KHL

KHL uzvarošākie vārtsargi

Neapšaubāmi viens no “Dinamo” veiksmīgās sezonas stūrakmeņiem ir vārtsargs Timurs Biļaļovs. Kurš sezonas sākumā bija iecerēts kā otrais numurs, taču tāpat kā iepriekšējos divos gados “nokoda” pirmo numuru. Pērn un aizpērn tas izdevās Jānim Kalniņam. Kura uzvara bilance “Jokerit” ir vairāk nekā iespaidīga: 22 uzvaras pret 12 zaudējumiem. Biļalovam 15-14, arī ļoti labs atvairīto metienu procents (93,0), kā arī solīds vidēji spēlē zaudēto vārtu skaits (2,18). Jā, Mikam Telkvistam 2013./2014. g. sezonā bija 1,86...
Slikta statistika nav arī Kristeram Gudļevskim (91,0%, 2,37), taču uzvarēto/zaudēto spēļu bilance tikai 9-17.

Trāpīts leģionāros
Pēc vairāku gadu pauzes “Dinamo” GM atkal bija trāpījis ar leģionāriem. Šā gada iesaukums: Biļalovs, Majone (11+35), Videls (24+24), Makmilans (7+12), Klarks (9+4), Mitinens (8+2), Ališausks (2+6), Gilīss (1+4), Dzaneti (0+4), Aļajevs (1+2), Feirčilds (1+0), Gimajevs (0+1), Šuļeņins (0+1) salīdzināms ar pašu pirmo sezonu: Hosa (22+22), Hartigans (20+18), Elisons (15+22), Vestkots (2+18), Novāks (4+14)... Vai 2013./2014. gadu – Hosa (22+19), Vilsons (17+27), Ščehura (17+18), Robinsons (10+17), Telkvistu jau pieminēju.
Jā, varbūt pēc spēles Minskā decembrī nevajadzēja atlaist Klarku, taču es neesmu komandā un nezinu, kas un kāpēc. Droši vien noderējis (laukumā!) būtu arī Aļajevs, bet, ja puika pārlieku draudzējas ar zaļo pūķi...
Pirmo trīs leģionāru labās spēles fonā mazliet publiski nenovērtēts palicis lietuviešu aizsargs Nerijs Ališausks. It sevišķi par sezonas otro pusi, kad viņi ar Kristapu Zīli veidoja “Dinamo” pirmo aizsargu pāri. Kopš 20. decembra, kad šis duets tapa izveidots, Nerijs 24 spēlēs zaudējis tikai trīs mikromačus! Uzvarot septiņus. Kā viens no retajiem dinamiešiem, kurš sezonu pabeidzis ar pozitīvu lietderību (+1). Vēl Videlam (+7) un Dārziņam (+2), bet pretējā galā Kristaps Sotnieks (-21)... Esot laukumā Sotniekam, zaudēti 48 vārti, otrais Majone – 43. Pārējos ciparus sezonas tabulā analizējiet paši! Informācijas tur iekšā ir ļoti daudz.

Kaut tautai patīk melst, ka “Dinamo” neaudzina jaunos, izteikšu pretējo viedokli. “Dinamo” aizsardzība nu jau nav iedomājama bez Kristapa Zīles (1997) un Uvja Jāņa Balinska (1996). Uzbrukumā visu sezonu vairāk vai mazāk sekmīgi spēlēja divi juniori – Emīls Ģēģeris un Daniels Bērziņš (1999). Skaidrs, ka arī es vairāk gaidīju no Mārtiņa Dzierkala (1997., 5+8), taču sezonas otrā puse nebija slikta. Ja nedabūtu savainojumu draudzības spēlē ar Lielbritānijas izlasi. Vairākās spēlēs, kad bija kopā ar Dārziņu un Rēdlihu, labu hokeju rādīja Frenks Razgals (1996), arī Oskars Batņa (1995). Atsevišķs stāts ir par ASV – Auroras universitātē psiholoģiju izstudējušo Rihardu Mareni. Pirms sezonas, t.i. pēc “Dinamo” nometnes tika pieņemts lēmums, ka puisim vēl jānobriest. Nepagāja ij ne mēnesis un Marenis no “Mogo” tika iesaukts “Dinamo”, aizvadot 33 spēles un gūstot piecus punktus (4+1). Savu pienesumu deva arī abi liepājnieki – Roberts Mamčics un Egils Kalns.

Pēc šādas sezonas pat mājsamniecei skaidrs, ka ir jānotur Biļalovs, Majone un Videls... Kā? Lai GM Ankipāns un kluba saimnieks Jjuris Savickis domā. Jo šis “Dinamo” tiešām nebija slikts. Paldies!

P. S. Kā ziņo KHL, Rīgas “Dinamo” mājas spēles, ieskaitot abus mačus Cīrihē, šogad vidēji apmeklējuši par 1195 skatītājiem vairāk nekā pērn.Vidēji spēlē – 6669 skatītāji (10. v. KHL).

"Dinamo" 2018/2019