Kas kopīgs Latvijai un Džibuti?

2016-08-21 17:59 Jānis Matulis

Kas kopīgs Latvijai un Džibuti? — Jeļena Prokopčuka Rio ielās
Foto: Reuters/Scanpix

Pirmajā mirklī liekas, ka mums ar Džibuti nav nekā kopēja - ne viņi iestājušies Eiropas Savienībā un nav viņi arī NATO. Taču ir vien joma, kur esam uz viena pakāpiena - Latvijai tāpat kā Džibuti nav nevienas olimpiskās medaļas Rio spēlēs. Tāpat kā vēl apmēram 120 valstīm. Ar Džibuti mums kopējs arī tas, ka tāpat kā viņiem, arī mums Rio nebija savas basketbola, volejbola, futbola, handbola, regbija un ūdenspolo izlašu.

Valsts galvenais sporta pārraugs - Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs aicina nestrēbt karstu, vērtējot olimpiādes iznākumu. Es to i netaisos darīt. Šis pats Severs savā tvitera kontā gan ir mazliet kareivīgāks, solot, ka "kopīgi ar sporta nozares organizācijām@Olimpiade_lv un @LSFP_LV noteikti spriedīsim par nepieciešamajām izmaiņām Latvijas sporta sistēmā." Vai tad ir kaut kas jāmaina?

Rio startus Latvijā noteikti vērtēs Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Olimpiskā vienība, federācijas un Valsts Kase. Jo trim sportistiem - Rebekai Kohai, Laurai Ikauniecei-Admidiņai un Aleksejam Rumjancevam pienākas prēmijas par olimpiādē sasniegto. Sporta federāciju padomes runas vīri lems, kurus paturēt pie valsts pupa Olimpiskajā vienībā, kurus tur aicināt no jauna un kuriem ar kāju pa pakaļu. Tagad mēs runājam par Latvijas sportistiem pasaules TOP 50, par sportistiem finālsacensībās utt. Savulaik LOK ģenerālsekretāram, tolaik arī LVS prezidentam Arnim Lagzdiņam bija jau izveidoti normāli atlētu startu novērtēšanas kritēriji. Medaļa vai vieta labāko sešniekā - tas ir skaisti! Labi, ja sportists četrgades svarīgākajā startā ir dalībnieku pirmajā pusē. Ja viņš sasniedz personisko rekordu (PB), sezonas labāko rezultātu (SB) vai nacionālo rekordu (NR), tad uzslavu upei nav robežu. Diemžēl šos pēdējos trīs kritērijus lielākajā daļā sporta veidu nav iespējams noteikt un izmērīt, tapēc manā tabulā visi atlēti rindoti pēc Lagzdiņa pirmā kritērija. Ko es laika gaitā esmu modificējis par t.s. Kirova koeficientu. Proti, dalot dalībnieku skaitu katrā disciplīnā ar atlēta izcīnīto vietu. Protams, arī šis rādītājs nav ideāls, taču itin labi parāda, kas ir kas savā sporta veidā un ļauj arī salīdzināt it kā nesalīdzināmus sporta veidus.

Uzteicama ir jebkura vieta uz goda pjedestāla, tā tuvumā, starp astoņiem labākajiem, finālsacensībās, kur tādas ir. Taču maznozīmīga nav arī konkurence. Ir sporta disciplīnas, kur pat olimpiskajās spēlēs savācas ne vairāk par duci atlētu un ir arī tādas, kur 100 un vairāk.

Kopš 1992. gada spēlēm vairākos sporta veidos netiek noskaidrotas visu sportistu vietas, visiem, kas tādas dala, piešķirot augstāko. Kā, piemēram, džudo, kur visi pirmās kārtas zaudētāji klasificēti 17. vietā, vai tenisa vienspēļu zaudētāji - 33. vietā. Šajos gadījumos izrēķināju vidējo vietu.
Bet nevajag šo tabulu uztvert kā sporta pasaules galējo patiesību. Tiem, kuri par Kirova koeficientu (KK) pasmejas, iesaku izdomāt kaut ko labāku.

Latvija Rio

Atlēts	KK	disciplīna	vieta/dalībnieki
1. Jeļena Prokopčuka	13.0	maratons	12. v. no 156
2. Laura Ikauniece-Admidiņa	7.75	septiņcīņa	4. v. no 31
3. Aleksejs Rumjancevs	4.8	smaiļošana	5.v. no 24
4. Rebeka Koha	3.25	svarcelšana	4. v. no 13
5. Madara Palameika	3.10	šķēpa mešana	10. v. no 31
6. Aleksejs Saramotins	3.00	riteņbraukšana	48. v. no 144
7. Zigismunds Sirmais	2.64	šķēpa mešana	14. v. no 37
8. Pauls Pujāts	2.58	kārtslēkšana	12. v. no 31
9. Ilona Marhele	2.56	maratons	61. v. no 156
10. Toms Skujiņš	2.44	riteņbraukšana	59. v. no 144
11. Anastasija Grigorjeva	2.375	brīvā cīņa	8. v. no 19
12. Dainis Upelnieks	2.29	stenda šaušana	14. v. no 32
13. Sinta Ozoliņa	2.21	šķēpa mešana	14. v. no 31
14 Arnis Rumbenieks	2.16	50 km soļošana	37. v. no 80
15 Artūrs Plēsnieks	2.125	svarcelšana	8. v. no 17
16. Māris Štrombergs	1.82	BMX	17. v no 32
17. Edžus Treimanis	1.684	BMX	19. v. no 32
18. Mareks Ārents	1.675	kārtslēkšana	17./20. v. (18.5) no 31
19. Ariana Hilborna	1.47	maratons	106. v. no 156
20. Dagnis Iļjins	1.46	1000 m kanoe	13. v. no 19
21. Agnese Pastare	1.40	20 km soļošana	53. v. no 74
22. Jevgeņijs Borodavko	1.33	džudo	17./34. v. (25.5) no 34
23. Rolands Štrobinders	1.32	šķēpa mešana	28. v. no 37
24. Gunta Latiševa-Čudare	1.266	400 m	45. v. no 57
25. Artūrs Ņikiforenko	1.265	džudo	17. /31. v. (24.5) no 31
26. Dagnis Iļjins	1.19	200 m kanoe	21. v. no 25
27. Aļona Ostapenko	1.15	teniss	33./64. v. (55.5) no 64
28. Ruslans Nakoņečnijs	1.14	mod. pieccīņa	28. v. no 32
29. Uvis Kalniņš	1.125	200 m komplekss peld.	24. v. no 27
30. Samoilovs/Šmēdiņš	1.116	bīčs	19./24. v. (21.5) no 24
31. Ketija Birzule	1.08	burāšana	24. v. no 26
32. Aļona Ribakova	1.07	200 m brass peld.	27. v. no 29
33. Valerijs Žolnerovčs	0	maratons	nestartēja