Ar Ozoliņu – pretī jaunām uzvarām!

Nav man bijusi iespēja klātienē vērot visas šīs vasaras “Dinamo” spēles, loģiski, ka amerikāni Viljamu Renu vispār spēlējot neesmu redzējis, tāpat ir bijis pārāk mazs spēļu skaits, lai spriestu, ko spēj mūsu gandrīz “haizivs” Ņikita Jevpalovs un pat par pamatvārtsargu aicinātais Džastins Pīters. Nule pret Minsku un “Lokomotiv” kanādietis ielaida pa vienai savai ripai un droši vien vēl vajadzīgs laiks, lai viņš pierastu pie Eiropas izmēru laukumiem un KHL hokeja. Taču, salīdzinot ar pagājušo sezonu, “Dinamo” pērnā gada grafiku apsteidz par trim nedēļām vai pat mēnesi. Agrāk bija zināms galvenais treneris (pērn Sējējs tikai 28. jūlijā!), agrāk noslēgti līgumi gan ar pašmāju kadriem, bet jo sevišķi būtiski – ar leģionāriem. Pērn Valmierā treniņnometnes sākumā bija tikai divi noderīgie ārzemnieki (Sedlāčeks, Gilīss), šogad nebija tikai viens (Rens). Iepriekšējo deviņu gadu pieredze rādījusi, ka leģionārs sezonu aizvada labi tikai tad, ja jau vasarā trenējies ar “Dinamo”.

Tātad – treneri
Situācija noteikti labāka nekā pērn. Komanda sāka ar Sējēju, Aigaru Ciprusu (no 11. augusta), Ronaldu Ozoliņu (līdz novembrim), Ņiživiju (līdz novembrim) un Klodānu. Šogad treneru kvartets bija zināms un strādāt sāka jau jūnijā. Pamatīgi palīdzot arī jaunajam ģenerālmenedžerim Ģirtam Ankipānam. Izvēloties leģionārus, treneri naktīs (!) pētīja iespējamos dinamiešus, pēc tam no rīta izsakot katrs savu viedokli. Turklāt pirmo reizi iesaistot arī videotreneri Pēteri Gromu – iepriekš spēlētāju “videokonservi” kopā neesot pētīti. Jā, šim Ozoliņam ir ļoti maza pieredze kā galvenajam trenerim, tādas praktiski nav, taču aiz muguras gara NHL spēlētāja pieredze, un lai nu kurš, bet Ozoliņš ir no tiem, kas spēj mācīties no citiem. Vasarā saņemot arī LSPA pirmā līmeņa izglītības dokumentu. Ja saka, ka jebkura spēle modelē cilvēka uzvedību dzīvē, un treneru kvartets šad tad kopā uzspēlējot zolīti, tad es teikšu, ka visi četri (Ozo, Laviņš, Klodāns, Ņiživijs) ir spēlētāji ar galvu un kā Peka Rautakalio ar galvu sienā neskries. Ozoliņš pat jokoja, ka Klodāns gan esot frukts – neņemot augšā pat uz labām kārtīm. Ļaujot pārējiem ar sliktākām kārtīm iekrist. Normāli, Juri! Nav jābūt Pekam.

Vārtsargi

Negribu skriet vilcienam pa priekšu, bet Pītersam ar savu 83 NHL spēļu pieredzi vajadzētu būt labākam par Sedlačeku, kurš pērn aizvadīja savu sliktāko sezonu Rīgā – 34 spēlēs vidēji ielaižot 2,73 ripas, atvairot 90,3% metienu. Jānis Kalniņš, kurš arī pērn bija iecerēts kā dublieris, bija ievērojami labāks par Sedlo – 30 spēles, 2.23 (22. starp KHL pamatvārtsargiem) un 92,5% (23. vieta).

Aizsargi

Ieraugot Uvi Balinski pie jaunatnācējiem, nevajag uzreiz nodomāt, ka vainīgs Matuļa alus. Sākot sezonu, Uvis bija tālu rezervē, līdz tam piedalījies tikai vienā spēleē (1 min. 37 sek). Par Stoleriju GM Ankipāns saka: ja būtu 10 cm vairāk augumā, tas būtu solīds NHL līmenis. Nerijs Ališausks ar nūjas labo satvērienu būs pirmais lietuvietis “Dinamo”. Principā “Liepājas metalurga” audzēknis, kuru kaut kad, kad Ankipāns bija nosūtīts uz Liepāju, abi tikušies laukumā. Pārbaudes spēlēs izkatījās gana pārliecinošs. Kas par putnu ir Rens? Diemžēl savā pirmajā spēlē Kaselē guvis savainojumu un šur tur pat parādījās baumas, ka netikšot paturēts komandā, taču KHL pieteikumā ir. Vai nebūs kā ar Malenu? Kurš arī tika ņemts kā vecā Malena dēls, kurš būs otrais Robinsons vai Genovejs. Laiks rādīs.
No aizgājējiem vismaz es būtu vēlējies, lai Rīgā paliek Oskars Cibuļskis. Viņš noteikti ir zaudējums. Jēkabs Rēdlihs pēdējos gados bija mzaliet apstājies, bet par Ralfu Freibergu cits stāsts. Teds Nolans viņam ļāva debitēt vairākumā, Bobs Hārtlijs izmantoja kā piekto/sesto aizsargu, jaunajiem treneriem kaut kas nepatika.

Uzbrucēji

Izņemot Lauri Dārziņu, kurš vēl atlabst no savainojuma un vesels (spēlētājs!) varētu būt oktobrī/novembrī, pārējie zaudētie uzbrucēji ir ar dažādu vērtību, taču kādam viņu visu 31 gols būs jāiemet. Dārziņa sakarā kāds hokeja pārvaldnieks jau iedzīvojies iesaukā – Ostaps Benders, bet tas ir cita žanra stāsts.
Jaunie treneri visu savu naudu uzbrukumā liek uz kanādiešiem/amerikāņiem. Pirmajās divās uzbrucēju maiņās tikai pa vienam aborigēnam (Indrašis, M. Rēdlihs), trešajā trijniekā – pērn jau iepazītais Gilīss. Varētu teikt, ka atkārtojas Jūliusa Šuplera pieredze pirms pirmās sezonas – pirmo vijoļu spēlēšana atvēlēta leģionāriem. Kas iznāks? Laiks rādīs. Pozitīvi ir tas, ka “Dinamo” kanādieši (varbūt arī amerikāņi?) var tikt Kanādas/ASV olimpiskajās izlasēs un tas ziemeļamerikāņiem ir milzu stimuls. Nu Lesio ir baigi ātrs, bet ne ātrāks par ripu. Kristo arī zvērs. Visus vēl neesmu izpētījis, taču no malas izskatās, ka slidot puikas prot. Uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem... Visur. Visu kanādiešu/amerikāņu sakarā būtisks ir vēl kāds moments. Izņemot Stoleriju, kurš nav draftēts un Makmilanu (3. kārta), visi pārējie ir savu gadu NHL 1. vai otrās kārtas drafts: Gilīss (1., 16., 2007), Pīterss (2., 38., 2004), Rens (2., 43., 2009), Galjardi (2., 55., 2007.), Kristo (2., 56., 2008.), Lesio (2., 56., 2011.) - tātad jaunībā bijuši perspektīvi, bet dažādu iemeslu dēļ līdz NHL nav tikuši vai arī nav spējuši tur noturēties. “Dinamo” viņiem varētu būt iespēja apliecināt savu meistarību un varbūt pat atgriezties NHL.
No mūsu pašu puikām lielāko interesi rada Ņikita Jevpalovs (1994.). Dažs pārlieku liels optimists jau redzēja Ņikitu Sanhosē... Oskars Batņa (1995.) esot bijis tuvu tam, lai pavasarī spēlētu PČ Ķelnē. Jauniņie Emīls Ģēģeris (1999.) un Juliāns Misjus (1997.), kā arī aizsargi Kristaps Zīle 1997.) un Renārs Kārkls (1999.) droši vien aizpildīs t.s. Obligāto junioru kvotu.
Starp citu, tikai pieciem (!) pašmāju spēlētājiem ir t.s. vienvirziena līgums – Pujacam, brāļiem Rēdlihiem, Meijam un Galviņam. Visi pārējie – praktiski jebkurš, Indrašis, Bičevskis, Kalniņš, Balinskis, Jerofejevs, Skvorcovs, Kulda, Lipsbergs, Jeļisejevs, Jevpalovs, Batņa, arī Ališausks un savainotais Golovkovs jebkurā brīdī var nonākt... fārmklubā Liepājā, proti, Latvijas čempionātā.

Kur būs “Dinamo”?
Ja trīs sezonas pēc kārtas komanda nav tikusi play-off, laikam būtu liels neprāts solīt, ka šoreiz tur būsim. Tāpēc mana prognoze būs tikpat piesardzīga kā Jurzinova laikos – cīnīsimies par play-off. Jo sliktāk kā pērn nevar būt.
Mani priecē divi Ozoliņa piesitieni: mums nav leģionāru un vietējo spēlētāju, mēs esam viena komanda! Izskatās, ka vismaz publiski un preses konferencēs Ozoliņš nevienu nelamās un nepazemos. Pēc 1:5 pret “Lokomotiv” viņš atļāvās paslavēt jaunos spēlētājus. Izskatās pēc Hārtlija! Daudziem gan Hārtlija slavēšana priekšā un pakaļā jau “sēž aknās”. Tāpēc pieļauju, ka tās ir Ozoliņa paša darba metodes.

“Dinamo” KHL