Kails Vilsons. Ābola mērcē

Atlika Čeļabinskai atbrīvot Vilsonu un Rīgā sākās divu veidu runas: ka citur jau nekur viņš nepiestās kā pie Normunda Sējēja Rīgā, jo DR taču nav naudas normāliem pirkumiem. Optimistiski noskaņotie pesimisti tūdaļ atcerējās pērnās sezonas beigas, kad Kailam bija jātaisa muguras operācija un jau ņergājās, ka Sējējs Rīgā atverot patversmi slimajiem hokejistiem. Pēc vienas spēles, kurā Vilsons turklāt nopelnīja negatīvu lietderību, to uzdzenot līdz mīnus 15, slavas meldiņi pagaidām lai izpaliek, taču kanādietis bija laukumā, kad tika realizēti divi vairākumi, atgriešanos Rīgā nosvinot ar 2:1 uzvaru mikromačā.

Šoreiz gan stāsts par citiem cipariem. Visu rudeni DR ir grūtības uzvarēt iemetienos, bet hokejā tas, kurš uzvarējis iemetienā, arī kontrolē spēles gaitu.
Grūti iemetienos gāja Pjotram Ščastļivijam, kuram tos uzvarēt traucēja pleca savainojums, acīmredzams, ka iemetiens nav trumpja dūzis Linusam Videllam, ne Mārim Bičevskim (40%), bet ar viena paša Andra Džeriņa 50% vien nepietiek. Varbūt būsim piemirsuši, bet pērn Kails "Dinamo" stabili turējās 50 procentu robežās, uzvarot 467 iemetienos no 909 (51,4%), Čeļabinskā viņam šoruden bija pat 54,9%.

Arēnā, skatoties spēli ar Minskas "Dinamo" kopā ar Lotāru Zariņu no "Hokeja bloga", Lotārs otrajā trešdaļā man biksta sānos. Kas tad tas? Spēlējot vairākumā, kas ir pie mūsu soliņa, pirmajam piecniekam iemetienā stājas Vilsons, to uzvar un tad strauji metas mainīties, bet laukumā lec Vidells. Pirmajā reizē likās, ka tas negadījums, bet, kad Artis Ābols Vilsonu Vidella vietā laida trešo reizi, bija skaidrs, mums radusies jauna kara viltība. NHL tā darot viena otra komanda, bet Rīgā tādu fokusu ievēroju pirmo reizi. Šādam gājienam var būt pat dubultefekts, jo pretspēlētājs var pazaudēt savu sedzamo, bet te pēkšņi ne no kurienes un pavisam citā vietā
laukumā izlecis cits. Sajaucot visas kārtis. Tātad treneri skatās un domā, kā piečakarēt pretiniekus. Bija arī pāris mēģinājumi izspēlēt to gājienu, kas Sočos pret Kanādu izdevās Laurim Dārziņam. Proti, pēc iemetiena, viens malējais uzbrucējs pa tuvajām durtiņām lec uz rezervistu soliņa, kamēr cits pa tālajām durtiņām jau aizlecis pretiniekam aiz muguras. Sočos Laurim tā izdevās iemest golu kanādiešiem, kuri bija šokā par tādu viltību.

Visām šīm spēlētāju nomaiņām gan ir kāds mīnuss - tur visam jānotiek ļoti saskaņoti. Minskas treneris Ļubomirs Pokovičs arī kaut ko mēģināja, bet vienā spēlē dabūja divus noraidījumus par skaitliskā sastāva pārkāpumiem. Ja vēl pieskaita izmesto ripu un Genoveja golu vārtu tālajā stūrī, kad ripa izlēca laukumā, var likties, ka tiesneši nu gan šoreiz aiz ausīm vilkuši Rīgas "Dinamo". Bet tā tas nav. Minskiešu neizdevušās viltības mums ļāva divas reizes spēlēt vairākumā, pēc Genoveja metiena pat no tribīnēm bija redzams, ka ir gols, bet visvairāk man patika Vidella/Vilsona mainīšanās iemetienā. Otrajā trešdaļā Vilsons uzvarēja 7 no 9 iemetieniem, kopā spēlē 13 no 25, un šī beidzot atkal bija spēle, kad DR uzvar iemetienos - 29 no 54. Kails Vilsons nav Rīgā atgriezies kails, bet Ābols atkal parādīja, ka ir radošs treneris. Gaidām uzvaras!